Vēlreiz atgriežoties pie verdzības tēmas

Vēlreiz atgriezties pie verdzības tēmas mani zināmā mērā pamudināja viens ieraksts vietnes Facebook grupā Latvijas Republikas juristi un juriskonsuli. Nesākšu "ķidāt" to ierakstu, bet paudīšu kārtējo reizi savu skatījumu, kurš no jauna uzjundījās raksta iespaidā.

Un, protams, šis ir kārtējās filozofijas uzplūds, kurš ir diskutējams jēdziens.

Saprotu, ka cilvēki joprojām jauc prāta verdzību un statusa, fizisko verdzību. Statusa verdzība ir krietni vieglāk maināms lielums, nekā prāta verdzība. Ja indivīdam ir prāta verdzība, tad nav nozīmes mainīt viņam statusa verdzību uz brīva cilvēka statusu. Prāta vergs paliks vergs arī tad, ja statusā būs brīvs cilvēks un pat augstu amatu ieņems. Nekas labs no prāta verdzības nav sagaidāms, prāta vergs vienmēr klanīsies jebkuram citam bez sava viedokļa un pašlepnuma un nekad nebūs brīvs. Ne iekšēji, ne ārēji.

Šodien. Gabaliņi Rīgas

Labam noskaņojumam. Demotivatori

Šis noteikti ir aicinājums uz lekcijas pasākumu

 Šī gada 5.oktobrī Rīgas Centrālajā bibliotēkā notiks lekcijas pasākums par palīglīdzekļu attīstību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Runa galvenokārt būs par palīglīdzekļiem cilvēkiem ar fiziskām, teiksim tā, īpatnībām. Lekciju lasīs Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons pārstāvis Raimonds Smagars.

Ļoti silti un sirsnīgi aicinu uz šo lekciju. Viens no iemesliem, kāpēc aicinu, - tēma jebkuram no mums var kaut teorētiski kļūt aktuāla. No sava nelaimes gadījuma vai kā cita līdzīga mēs neesam pasargāts neviens un kurš no mums zina, aiz kura stūra mūs sagaida īpašās vajadzības iestāšanās?

Šis teikums ir links uz informāciju par pasākumu Rīgas Centrālajā bibliotēkā.

Izlēciens apskatīt vismaz vietu, kurā reiz bija Daugavgrīvas klosteris

 Jā, izkustējāmies. Toms kārtējo reizi internetā pa tur piedāvātajām kartēm pētījās un atklāja punktu kartē, kurā reiz esot bijis Daugavgrīvas klosteris. Vecdaugavas krastā, apmēram starp Vecmīlgrāvi un Vrcāķiem. Katrā kadījumā turp var aizkļūt ar 24.autobusu virzienā no centra līdz pietorai Skanstenieku iela (atpakaļbraucienam arī pieturvieta saucas tāpat). Reālijā nav tālu jāiet un pa ceļam var redzēt zirgus lielos aplokos. Nenoturējāmies un pabarojām ar burkāniem un baltmaizi.

Pati tā bijušā klostera vieta - atkal privātīpašums pa virsu. Lai izstaigātu to vietiņu? Nezinu. Toms gan tā uzmanīgi ielīda tur dziļāk apejot gandrīz pa ūdeni ceļam priekšā aizliktos vārtus un uzlīda pa iekšpusi ejošā palielā valnī. Valnis esot pusapļa veidā. Sīkāk pastāstīt nemācēšu.

Bildes sanāks divas porcijas vienuviet - manas un Toma.

Vispirms manas bildes.

Un šis ir kārtējais linku vākums

Nu jā, atkal būs kāds bariņš linku uz klipiem krievu valodā, jo pagaidām tiešām "grebju Augeja staļļus" no tā, kas iekrājies.

1. 1937.gada represijas PSRS. Uz faktiem balstīta analīze. No klipā sniegtās informācijas - zināma skaidrība par to, kāpēc tad Trockis tika "novākts" tik tālajā "citā pasaules malā un vispār Meksikā"; tapa sadzirdēta vērā ņemama motivācija. Katrā gadījumā es klipa saturu uztvēru kā vienu no versijām to laiku notikumiem ciklā "Un kāpēc arī tā nevarēja būt?". Galu galā - līdz manīm nonākusī informācija klipa tēmā tomēr samērā virspusīga, nedaudz virs reiz skolā mācītās informācijas, un viss. Un - es tur tajā laikā nebiju, mani priekšteči arī nē; lai varētu kā citādi spriest. Viela pārdomām. Klips krievu valodā.
2. Stāsti, kuri nav iekļauti bībelē. Klips krievu valodā.
3. Lielā Tartarija. Šo klipu iekļāvu kā pasmaidu par to, kā mordoristi, jau gadiem cenšas izcelt ar jebkādas informācijas traktējumu savas tautas it kā nozīmības pasvītrošanai. Klips ievietots YouTubē pirms 10 gadiem; protams jau tajā laikā un varbūt pat nedaudz agrāk tajā saitā "sastapu" klipiņus par mistisko Tartariju, kuras eksistencei laikam tic tikai viņi paši. Un šīs Tartarijas, to apdzīvojošām slāvu tautām esot pārākā nozīme planētas civilizāciju attīstībā. Nu, kaut kā dikti uzrodas uztveres paralēle ar to, ka hitleriskajā Vācijā tika kultivēts tas, ka vācieši esot pārākā rase ārieši un labāki par citiem.
4. Tikai kā interesants piesitiens. Kā kļūt bagātam viduslaikos. Klips krievu valodā.
5. Senās Ēģiptes Mirušo grāmata. Kas tā tāda bija un kāda tai bija nozīme. Interesants skatījums. Klips krievu valodā.
6. Par to, kā un kas cēla Belomorkanalu. Cik atceros no vēstures stundām - tas esot kanāls no Baltijas jūras līdz Baltajai jūrai. Ja kļūdos, palabojiet mani. Klips krievu valodā.

Ieteikumi latviešu valodā.

1. Bloga autora kritisks vērtējums Antona Birketa grāmatai Mazā Latvijas vēsture. 
2. Diena vēsturē - terorakti ASV 2001.gadā, 11.septembrī.

Daugavgrīvas Baltābaznīca Vecmīlgrāvī

 Kārtējā Toma ideja mani izkustināt. Viņš bija "parakājies" internetā un atklāja, ka Daugavgrīvas Baltai baznīcai šajās brīvdienās baznīcas 236 gadadienas svinību pasākumi. Zināju, ka tā baznīca tur ir, bet nebiju tai pievērsusi īpašu uzmanību. Un baznīcai ir viena ļoti vērtīga īpatnība. Tās tornis pilda ne tikai zvanutorņa funkciju. Tajā ir arī bākuguns. Laikam ka vienīgā baznīca, kura Latvijā pilda arī pilsētas ostas bākas funkcijas. Tā, lūk.

Mēs baznīcā ilgi īsti nebijām. Ja pusotru stundu ilgu lodāšanu pa baznīcu var uzskatīt par neilgu laiku. Toms pie viena varonīgi uzrāpās zvanu tornī zvanu pašu apskatīt. Manis diemžēl pietika tikai tik daudz, lai uzrāptos līdz pusceļam un tad ar nopūtu rāptos lejā un lamātu savu ķermeni no cikla "Es zinu, ka man to gadu daudz, bet vai tas visu laiku jāatgādina?!"

Bildes:

Pavisam īsa ekspedīcija uz Mangaļu muižu

 Pētot internetā piedāvātajā kartē un citās informācijas vietās Rīgas, precīzāk, Pierīgas sava veida nozīmīgas vietas, atradām norādi uz Mangaļu muižu, kura atrodas nevis Mangaļsalā vai tai kādā pietuvinātā vietā, bet gan Ķīšezera krastā kaut kur pie apdzīvotas vietas Trīsciems. Ar 29.to (var arī ar 11.autobusu no Rīgas centra) autobusu no Vecmīlgrāvja aizbraucām, pietura saucas Langas. Un jau uz vietas konstatējām to, ka "jākāpj pāri noteikumiem" un jāieiet bez atļaujas privātā teritorijā, lai kaut uz mirkli redzētu to, kas palicis pāri no muižas. Process sanāca neparedzēti neilgs, sabildējām apkaimi un devāmies prom. Pa Jaunciema gatvi Jaunciema virzienā līdz autobusa pieturai ar nosaukumu Pagrieziens uz Carnikavu. Tur atkal drusku bez atļaujas paklimtām pa vietiņu, kura saucas Laivu noma un šobrīd bija brīvdienā, bez cilvēkiem. Ceru, laivu nomas īpašnieki mums piedos, jo gribējās iemūžināt tiešām interesanti noformēto nomas sauszemes teritoriju. Tai garām braukts diezgan bieži ar autobusu un vienmēr ir bijusi interese apskatīt to zemes pleķīti tuvāk ne dēļ iespējas laivu nonomāt, bet gan tieši tā noformējuma dēļ...

Tagad bildes:

Kritiskas piezīmes

 Drusku iesākšu ar kādu it kā netēmu. Vismaz šī posta ietvaros.

Runa ir par nu ļoti strauju izmaiņu sieviešu, it īpaši, apģērba modē un tamlīdzīgās būšanās pēc Pirmā pasaules kara. Visādās hronikās un tamlīdzīgās būšanās, kurās top rādīts neilgs brīdis pirms Pirmā pasaules kara, sievietes nēsā garus brunčus un laikam ka jau arī atbilstošu apakšģērbu. Un praktiski pēc tā kara - hronikās un tā laika mākslas filmās sieviešu tērpi jau vairs nav tik "masīvi", svārku garums ir nedaudz zem ceļa (un laikam ka visi citi apģērba aksesuāri arī novienkāršojušies). Kaut kā neesmu uzķērusi "pārejas posmu" un "smago" motivāciju šādam lēcienam. Protams, šāda tipa pārmaiņas.  var norakstīt uz kara sekām, kad tāda lieta kā audums bija visai deficīta prece, jo pirms tam rūpniecība strādāja kara vajadzībām visu pārējo aizbīdot kuros tur aizmugures plānos. Bet tas karš jau nebija pavisam un nesatricināmi pirmais visā cilvēces vēsturē. Iepriekšējo karu sekas neizraisīja tik kardinālas izmaiņas apģērba kultūrā. Kādam ir kādas idejas šajā sakarībā? Būšu pateicīga par jebkuru informācijas drusku.

Aizdevāmies Vecdaugavas upes beigu punktā atzīmēties

 Nu jā, pagaidām nav tā, ka katru dienu kaut kur izlecam, kopš manas "uzmanīgās" pastaigas Rīgas svētkos retāk sanāk izkustēties. Bet man vienalga tāds aizdomīgs iespringums iestājas, kad Tomam kaut kāda ideja izlēcienam pieklauvē. Ar jautājuma zīmi - vai nav par aktīvu tie izlēcieni? Bet tas tā, mans "kukū, vai nav par biežu?" mirkļa uzrāviens līdz brīdim, kas piedzīvojums sāk reāli notikt.

Ar 24.autobusu aizbraucām līdz pieturai Stāvvadu iela un pēc bikuci panācāmies atpakaļ, lai apietu riņķī Vecdaugavas upes galapunktam. "Vēsturiski" izveidojies, ka tas galapunkts vizuāli izskatās pēc 2-viem ezeriņiem, bet tas esošo faktu - upes galapunktu - nemaina. Pie viena vvzk, kā sauc to apdzīvoto stūri. Kut kur pa vidu starp Vecdaugavas apdzīvoto vietu Rīgas pusē un drusku uz priekšu esošajiem Vecāķiem. Bet vispār - laikam ka kāda nozīme... Toties tur atradām vienu interesantu brīdinājuma zīmi uz žoga un rozā pīlādzi. TIEŠĀM pīlādzi rozā krāsā. Tāds redzēts līdz šim nebija.

Tagad bildes. Neesmu pārliecināta, ka nav "saburušas" pēc kārtas. Ceru, taps piedots. Pirmā bilde tiešām ir no vēlāka bildēšanas momenta noteikti...

Gada mēneši latviešu vēsturiskajos nosaukumos

 Mani jau sen interesēja, kā tad mēnešus pie mums sauca pirms tagad lietojamajiem, vispasaules tradīcijā mēnešu nosaukumiem. Un - novembri nez' kāpēc uztvēru kā veļu mēnesi, bet janvāri kā vilku mēnesi. Tad nu izdevās internetā atrast uzskaitījumu. Tiesa, vēl nācās pameklēt papildinformāciju par to, cik tad aptuveni garš "no laika gala" ir bijis katrs mēnesis. Jo nojauta bija, vajadzēja tik nelielu apstiprinājumu.

Labi, nestiepšu garumā, te būs:

Interesanto linku vākums turpinās

Cenšos "izgrebt" visu, kas interesants sakrājies. Tiešām un diemžēl pagaidām daudz kā sakrājies krievu valodā un ne tikai krievu valodā. 

Vākums vienkārši par interesantiem faktiem.

1. Par to, kā Tolkīns izgudroja Gredzenu pavēlnieka pasauli. Klips krievu valodā.
2. Par Rommelu. Bija tāds augsta ranga virsnieks nacistiskās Vācijas karaspēkā. Klips krievu valodā.
3. Klipa autora apkopojums ar internetā "sastaptiem" klipiņiem ar neizprotamām laikam ka dabas parādībām. Klips krievu valodā.
4. Autora viedoklis par Indiju, tur redzēto. Klips krievu valodā.
5. Par Haiti revolūciju. Tas ir, par to, kā Haiti melnādainie vergi ieguva brīvību un savu valsti uz šīs salas. Klips krievu valodā.
6. Par Benito Musolini. Bija tāds personāžs Itālijā, kurš draudzējās ar Hitleru un visādas lietas bīdīja Itālijā apmēram pirms simt gadiem. Klips krievu valodā.
7. Havaju salas. To vēsture un pievienošana ASV. Klips krievu valodā.
8. Par krusta kariem. Iemesli, dalībnieki. Klips krievu valodā.
9. Par Tortugu, kura reiz bija pirātu galvaspilsēta. Klips krievu valodā.
10. Klipa virsraksts "Kinolente no pazemes pasaules". Tā arī nesapratu - montāža efektam vai kā. Ievadtitri krievu valodā. Komentāros arī ne īsti sapratu, kā tauta to uztvērusi.
11. Par Maroku. Klips krievu valodā.

Teksti latviešu valodā.

1. Aktuāla tēma - reportāža no Sudžas pilsētas. Par to, kā krievi tur uztver notiekošo.
2. Bloga autors par Henrija Forda autobiogrāfisko grāmatu Mana dzīve, mani sasniegumi. Vērtējums mani uzrunāja, ierakstīju plānotajā lasāmgrāmatu sarakstā.
3. Bloga autore Maija pat Tuves Jansones Neredzamo bērnu.
4. Paplašāks raksts par Latvijā tapušo animācijas filmu Straume. 
5. Iemesli, kāpēc mūzikas augstskolai konservatorijai nomainīja nosaukumu.
6. Psihiatres viedoklis par krīzēm cilvēka dzīvē, par krīzes situāciju risināšanu. Kaut kā lasot likās - tas taču ir tik pašsaprotami! Nu, attieksme pret krīzes situācijām un modeļi to risināšanai. Bet, nu, vērtējiet paši.
7. Baltkrieva skats uz Rīgu. Vērts ielasīties un aizdomāties par šo kritisko vērtējumu.
8. Kiršteins par sabiedrisko mediju izmaiņām. Vērts aizdomāties.

Demotivatori, sen nav būts

 

Pavāvulis ar literatūras pieskaņu

Nu jā, tā laikam var teikt. Un tiešām pārdomas un viedoklis no melleņkrūma pazares pasauli vērojot.

Relatīvi nesen medijos pamanīju baumu, kura, tiesa, ātri pazuda no "ētera". Tādēļ nezinu, cik patiesības tajā izrunātajā. Taisoties bērnu grāmatu sēriju par doktoru Dūlitlu pārstrādāt atbilstoši mūsdienu tolerances prasībām. Un konkrēti autora attieksmi pret tajā sērijā minēto nēģeru princi Bumpo. Esot jūtama negatīva attieksme pret nēģeriem un mācot bērniem slikti izturēties pret šīs rases cilvēkiem.

Te nu man ieslēdzas "Aļo, garaž!". Kādam laikam smadzenēs kaut kādi vadiņi īssavienojumā saslēgušies. Varu teikt no viedokļa, kurš manī "iesēdās" 11 gadu vecumā, kad grāmatu Doktora Dūlitla peldošā sala lasīju pirmo reizi. Tā tapa nopirkta grāmatnīcā Daugavpilī, vecāki nopirka. Un tad vilcienā sēžot un braucot 4 stundas līdz Rīgai tā grāmata tapa izlasīta. Un man, 11 gadīgam bērnelim, nu nebija nekāda negatīvisma pret to nēģeru princi. Nu, nēģeris, nu, no Āfrikas, nu, īpatnis. Un tālāk? Viņš kopā ar doktoru Dūlitlu un viņam asistējošo puiku dodas Piedzīvojumā. Un Piedzīvojums bija svarīgāks, aizraujošāks.

Dienas plāns: aizekskursijot apskatīties Vilkaču priedi Vecāķos un gar jūru paieties

Toma ideja, kura bija nedēļas trīs plauktiņā nolikta dēļ manas "ļoti uzmanīgās" iešanas Rīgas svētkos, pēc kuras pirmo nedēļu noteikti tālāk par soliņu mājas priekšā nekliboju, tik jau prom ejošajā nedēļā pamazām un dikti sāku kāju iestaigāt un drošības labad to elastīgo saiti nēsāju ap potīti (līdz šodienas pusdienlaikam, bet par to vēlāk).

Toms jau bija izpētījis to, kā tur nokļūt, pie tās Vilkaču priedes, kura atrodoties Piejūras dabas parkā Vecāķos. Pa ceļam tapu brīdināta, ka būšot nedaudz pa mežu jāejot un tad jau pēc kartes (viņam mobilajā noregulēta Māsas Gūgles karte, kuru pagaidām slinkoju sev uzstādīt...). Kad izrāpāmies no autobusa vajadzīgajā pieturā un sākām iet, man vienā brīdī iestājās "Ak, dies! Neparakstos kāpt pa stāvāko malu!", jo maršruta sākumpunkts izrādījās Vaļņveida kāpa tajos pašos Vecāķos, kuru bijām izstaigājuši pirms mēneša. Toms laikam jau bija paredzējis, ka man varētu būt "iebildumi" stāvam kāpienam un veda mani augšā pa sakarīgu vietu. Tiesa, no stumšanas un vilkšanas cikla pasākuma atteicos, un piedraudēju ar teroru, kurš iz cikla "ņerkstīga sieviete visa ceļa garumā". Jo nejutos pārliecināta, ka tādā veidā "sponsorēta" ceļam atkal neatradīšu iemeslu satraumēties netīšām. Pa kāpu ejot - centos nobildēt izteikti biezo priežu čiekuru klāstu uz takas. Ceru, ka izdevās. Centos...

Pati priede - ups, laikam ka vienīgā tāda Pierīgas mežos. Vismaz nav redzēts nekas tamlīdzīgs. Un var redzēt, ka savu pašreizējo formu ieguvusi reiz priedes agrā jaunībā kaut kāda iemesla dēļ savijoties vairākām jaunām priedītēm. Bildēs redzēsiet, apgāju tam kokam riņķī kadrus "ķerot".

Gājiens gar jūras malu... Kad nokļuvām ļoti tuvu pludmalei, jau kāpu zonā, tapu pierunāta izkāpt no apaviem un novākt elastīgo saiti. Nu, iet pa pludmali bez "drošības jostas". Padevos pierunāšanai tikai ar noteikumu, ka tos apavus viņš stieps savā mugursomā un izsniegs, kad pienāks laiks. Kompromiss izdevās un "ņerkstīgās sievietes" terors neiestājās. Nogājām tiešām palielu gabalu par spīti tam, ka vilkos tā ne pārāk droši kā apdzēries gliemezis pirms diendusas. Izturēju, tiesa, man vienā brīdī iestājās ņerksts pašai uz sevi par neuzmanīgo staigāšanu Rīgas svētkos. 

Katrā gadījumā tas viss beidzās ar to, ka brīdī, kad tapa uzvilkti apavi, elastīgā saite palika somā un laikam ka gaidīs citus laikus. Jāsaka paldies, ka Toms mani pierunāja atbrīvoties no saites un izturēja visu ceļu manu "lēno divplāksni". Vispār, par visu izstaigu paldies viņam.

Tagad bildes.

Pastāsti par interesantām lietām ar linku starpniecību

Man iekrājušies klipi, ar kuru linkiem dalīties. Cenšos tikt galā ar visiem uzkrājumiem. :)

Vispirms, iesākumam linki uz informāciju latviešu valodā, gandrīz vai tekstu formātā.

1. Interesanti par dzejnieku Knutu Skujenieku. Links uz radioraidījumu. Jāatzīst, visā savā dzīves posmā biju dzirdējusi par minēto dzejnieku, tomēr tā arī līdz šim neesmu iepazinusies ar viņa daiļradi. Nesmukums, kas jālabo.
2. Cik nu pa manam, īsti nesaprotama spriedelēšana par to, ko bērnam lasīšanai izmantot labāk - reālu grāmatu vai caur ekrānu (domāts laikam datora, planšetes vai kā cita ekrāns). Bet nu labi, padalījos vērtējumam.
3. Par to, ko pētīja tradicionālās kultūras ekspedīcijā Dienvidkurzemē.

Interesantais ārpus Latvijas.

1. Par Pol Potu un sarkano khmeru režīmu. Āzijā. Klips krievu valodā.
2. Beļģija - kas tā ir par valsti? Klips krievu valodā. YouTubē ievietots pirms 5 gadiem. Cik nu no mana pundurkrūma - diezgan objektīvi.
3. Interesanti - īstais d'Artanjans un tipa viņa draugi. Dimā-tēva slavenā romāna Trīs musketieri prototipi. Klips krievu valodā.
4. Par ungāriem. Par to, no kurienes uzradušies Eiropā utt. Klips krievu valodā.
   
5. Par Pilsudski. Bija tāda personība Polijas vēsturē. Vismaz es atceros viņa pieminējumus vēsturisko notikumu sakarībā. Te nu plašāks pastāsts par viņu un viņa darbošanos. Klips krievu valodā.
6. Plašāks stāsts par Vinstonu Čerčilu. Klips krievu valodā.
7. Kolonija Dignidad. Apskatīts no viedokļa par sektu. Esot dibinājis kungs iz Vācijas. Par tādu neko nebiju dzirdējusi. Klips krievu valodā,
8. Vissariona sekta. Par šo personāžu biju dzirdējusi 90-jos pa "ausu galam". Plašāks skatījums. Klips krievu valodā.

Linki, kuros runa ir par Baltijas trim valstīm. Kopā un par katru atsevišķi.

1. Pirmais un pēdējais Lietuvas karalis. Runa ir par Mindaugu. Klips krievu valodā.
2. Skaidrojums par to, kas ir latviešu valoda. Klips krievu valodā. Cik nu no mana pundurkrūma, samērā objektīvi.

Zinu, atkal vāros...

Nu jā, un pie viena izklausīsies varbūt kā zināma moralizēšana tēmās, kuras cita starpā varbūt jau kur iepriekš esmu aprunājusi. It kā varētu pieklust par šo, bet nu burbulis prasās laukā...

*****

Par auto. Tas nav statusa un luksusa priekšmets, tas ir transporta līdzeklis. Un tikai un paavisam primāri pēc nozīmes. Auto iegāde pamatojas nepieciešamībā sakarīgi nokļūt no A uz ZZTOP, un atpakaļ.

Un ar šiem pamatojumiem, manuprāt, ir iestājies kukū. 

Ja tiešām, kaut reizi nedēļā no Vecmīlgrāvja Rīgas ziemeļos jānokļūst līdz veikalam Dole Ķengaragā Rīgas dienvidu galā iepirkties (kaut gan - vājš piemērs, jo iepirkšanās vietas Rīgā ir arī tuvāk par Ķengaragu virzienā no Vecmīlgrāvja), tad kaut kā saprotu - satiksmes loģistika, iepirkumu daudzums, kas no lielveikala pēc iepirkšanās jānogādā atpakaļ... Bet - ja no Rīgas Centrālās stacijas braucot pa Aleksandra Čaka ielu jānokļūst līdz Ziedoņdārzam (internetā pieejama kaut aptuvena Rīgas karte, tā ka varat apskatīt maršruta punktus)? Ziniet, Aleksandra Čaka ielai ir savs caurlaidības limits, pie viena tā parka rajonā jāmeklē, kur to mašīnu novietot. Pie viena, ja pa to ielu braucot iestājusies "sarkanā līnija", kad pie katra krustojuma jāapstājas dēļ tā, ka luksoforā noteikti būs iededzies sarkanais signāls? Ups, ar sabiedrisko transportu mazāk problēmu un atkrīt visādas papilddomāšanas kaut kā risināšanai.

Dižmāksla Vecmīlgrāvī

 Bijām saplānojuši citu maršrutu tipa pārgājienam, pa ceļam sanāca ideju pamainīt.Tad nu metām to pārgājiena loku, kas nu sanāca. Pēc principa - ja jau reiz ir iziets no mājas, tad vismaz kaut kāds līkums un fotografēšanas "medījums" jāsavāc.

Vēl kaut kas no cikla par vērtību kritērijiem

Nu jā, vērtību kritēriji kā tādi laikam ir paplaša tēma. Un šoreiz pieklauvēja vēlme atkal par vērtībām aprunāties. Un varbūt garāmejot vēl kādā tēmā ieklauvēt. Un - paužu viedokli un tikai viedokli, kuru var apstrīdēt, bet konstruktīvi.

****

Šis varbūt īsti neiekļausies vērtību kritērijos, bet nu lai ir.

"Tautu draudzība" - drīzāk lozungs, nevis realitāte. Lai draudzētos ar kādu, tautībai nav nozīmes. Tautas sadarbojas, un tikai.

Pašiem taču draugu loks ir reizēm etniski raibs; draugus izvēlas pēc kaut kādiem interešu vienojošiem parametriem, nevis pēc etniskās piederības.

***

Par cenzūru runājot. Cik nu no mana pundurkrūma, linkā dotais vārda cenzūra skaidrojums, cenzūras darbības sfēra minētajā rakstā skar tikai vienu no cenzūras veidiem. Protams, es runāšu vispārīgi, skatoties uz cenzūru kā tādu paplašināti pat ja cenzējošās darbības netiek dēvētas par cenzūru.

Jo, ja tā vispārināti skatās uz cenzējošām darbībām, tad daudz kas un ļoti kas ir pēc darbības būtības cenzūra. Tobiš, pieņemama vai nepieņemama uzvedība, runas kultūra, pat biļešu kontrolieris sabiedriskajā transportā nodarbojas ar zināmu cenzūru izsēdinot no transporta bezbiļetniekus. Pat tas, ko sauc par dreskodu darba vietās ir zināma cenzūra. Vispār daudzas sabiedriskās dzīves normas ir zināma cenzūra.

Jautājums ir tikai tajā, cik tālu mēs tās cenzējošās darbības pieņemam kā normu un kur sākas pretreakcija cenzēšanai. Vispār, diskutabls jautājums. Būtu jau jauki, ja atrastos komentāros kāds cits, no mana atšķirīgs viedoklis.

***** 

Un šis laikam ka no cikla par to, ka zināmā mērā kaut kur atkārtojos, pieskaroties reiz jau aprunātai tēmai. Par algām un to saņemšanas kārtību.

Un izteikti vēlreiz atgādinu. Neparakstieties uz aplokšņu algām! Tas samazina līdz nullei jūsu ieguldījumu, kaut arī uz sitiens nelielu, nākamības pensijā. T.i. jo mazāks būs tas ieguldījums, jo mazāka būs pensija. Darba devējam, protams, tas ir savā ziņā izdevīgi, jo viņam ne mazas naudiņas katru mēnesi ir jāiemaksā valsts kabatā nodokļu veidā un oficiālu darbinieku neesamība ietaupa darba devēja budžetu.

Tas, ka algas potenciāliem darbiniekiem tiek piedāvātas formātā "uz papīra, pirms nodokļu nomaksas un realitātē pēc nodokļu nomaksas", ir tikai un vienīgi darba devēja laipnība un viņa grāmatvedei papildus darbs. Šajā gadījumā darba devējs darbojas kā starpnieks jūsu vietā aprēķinot tos nodokļus un jūsu vārdā ieskaitot valsts kabatā. Principā tas īsti nav darba devēja pienākums; viņš mierrīgi var izmaksāt to algu, par kuru vienojaties un klapatas ar jūsu nodokļu apmēru un to pārskaitīšanu valsts institūcijai atstāt jums pašiem.

Viela pārdomām.

****

Tad nu šodienai pietiks. Paldies, ka izlasījāt līdz beigām. Ja ir kas iebilstams/piebilstams - droši uz priekšu, komentējiet.

Linki. Dažādās tēmās

Piedodiet, ka pagaidām un atkal dodu linkus uz klipiem krievu valodā. Un kaut kā atlieku maliņā pagaidām "iet cauri" dažādām tēmām latviešu valodā. Goda vārds, labošos. Bet pagaidām - nu, izdodas man tur, krieviskajā piedāvājumā, sameklēt interesantas lietas...

1.  Par Napoleonu. Ne to, kurš zaudēja kauju pie Vaterlou un bija izsūtījumā Elbas salā. Par minētā Napoleona radinieku, pēcteci "amatā". Kaut kā nebiju dzirdējusi par šo personāžu.
2. Par sacelšanos Ungārijā 1956.gadā. Es par šādu vēstures notikumu nebiju dzirdējusi. Un laikam jau dabiski - padomijas ideoloģiskās vadlīnijas izlēma noklusēt to, ka kaut kur kādi ir neapmierināti ar padomijas uzstādījumiem.

Paturpinot iepriekšējos linku vākumos aizsākto tēmu par to, kā Baltijas valstis vērtē Krievijā.

1. Kā Baltijas valstis vērtē vidusmēra krievs no Krievijas. Nekomentēšu, gan jau ka pašiem radīsies viedoklis. Piebildīšu tik, ka komentāros zem šī videomateriāla šie "keksi" tika norieti. 
2. Par to, kāpēc Baltijas valstis neieredz neieredz krievus. Cik nu pa manam, atkal tendenciozi. Vērtējiet paši, bet situācijas vēsturiskā motivācija, lielas, traktēta pareizi.
3. Krievi par Lietuvu izsakās. Atkal, kārtējais Vērtējiet paši. 
4. Latvija - uzreiz 2 mītiņi. Kaut kā vismaz es apmulsu par viņas nostāju.
5. Puisis runā par "pūstošo Baltiju". Būšu pieklājīga un neizteikšos. Vērtējiet paši.

Te latviešu valodā.

Svešā karaspēka aiziešana. Valstī zināmas personas dalās atmiņās par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas 90-to gadu sākumā.

Izlēciens uz centru

 No sākuma bija paredzēts kā gandrīz tematisks pasākums kaut kāda cita, Rīgā notiekoša, pasākuma ietvaros (mana vecā galva aizmirsa, kas tas par Rīgas pasākumu...:() ar paralēli "noskriet garām" dēlam, kurš kādiem interesentiem atbild uz intervējošiem jautājumiem. Dēlam un viņa intervētājiem garām pagājām (ir te pa burzmu viena bilde), pēc satikām arī dēlu. No viņa pastāsta tik vien sapratu, ka ārzemnieki. 

Skaidrs, ka netapa nekas skaidrs. Bet bildes tomēr satapa.

Joprojām pārdomās un vērtējumos. Viedoklis par izglītības sistēmu kā tādu

Nu nemāku laikam bez visādām pārdomām un situāciju izvērtējumiem. Un reizīgām atgriešanās mirklībām pie jau reiz aprunātām tēmām. Un šoreiz paplašāk parunāšu par izglītību kā tādu. Un joprojām atgādinu, ka paužu viedokli, nevis uzstāju uz absolūti pareizo vērtējumu. Esmu gatava konstruktīvai sarunai.

Esmu jau par to runājusi daudz un dikti. Pie viena atgādināšu - es kopš 2009.gada rudens esmu atgājusi no tiešas saskarsmes ar šo sistēmu; manas personiskās zināšanas ir iekonservējušās tajā posmā. Mana pēdējo gadu informācija par norisēm izglītības jomā veidojas no tā, ko dzirdu personiskajās sarunās ar tiem, kuriem bērni skolās mācās, kā arī no tā, kāda nu tā informācija atrodama internetā dažādās vietnēs.

Dzimšanas dienas pasākums Ikšķilē

 Dēla un vedeklas apvienotais dzimšanas dienas pasākums. Diena apmēram pa vidu viņu dzimšanas dienām - dēlam bija šīs, aizejošās nedēļas, viducī, vedeklai būs jaunnedēļ. Vedeklas vecāku mājā notika. Ja nu kas, bildēs var redzēti tipa vikingu kuģi Laivu nomas piestātnē Daugavas krastā. Varot uzņemt uz borta līdz 15 cilvēkiem ar aprēķinu 100 eiro no cilvēka stundā. Bet nav vienkārši paplivināšanas iespēja Daugavā - brauciena laikā top ekskursija uz Nāves salu un Meinarda salu, uz kuras atrodas senākās mūra baznīcas drupas Latvijā, Daugavā. Un top laikam pastāstīts nedaudz par tām abām salām un to nozīmi mūszemītes vēsturē. Ja nu kas, viņiem, tajā Laivu nomā ir tāda ekstra, kā pirts uz pontoniem.

Tagad bildes.

Tikai piesitieni. Laikam ka dažādās tēmās

Jau atkal laikam ka aprunāšu zināmā mērā aprunātas tēmas. Cik nu novērots, ir tēmas, kuras ik pa laikam jāpacilā, jo joprojām sastopu publiskā telpā visādas līkversijas un līkdomāšanas. Un, atkārtoju, nekādā mērā nepretendēju uz absolūtismu izteiktajā viedoklī. Viedoklis var pamainīties sastopot argumentētus pretargumentus manis paustajam. Un kārtējais lūgums - pirms ko iekomentēt (ja ir tāda vēlme), izlasiet līdz galam lūdzu...

Un - laikam ka pagarš tas teksts būs sanācis...

*****

Sākšu ar jau vispārpieņemtu atgādinājumu, ka Valsts IR juridiska persona. Tāpat juridiskas personas ir visas valsts un pašvaldību iestādes. Tas tā, par krokusiem uz palodzes.

Mēs dzīvojam laikos, kad valsts un pašvaldību īpašumā ir relatīvi neliels dzīvojamā fonda apjoms (Uz valsts kopējā dzīvojamā fonda fona), tie ir valsts un pašvaldību dzīvokļi, visādas naktspatversmes un tamlīdzīgas iestādes. Līdz ar to, un pilnīgi normāli, ka cilvēkam parastajam ir dota iespēja izvēlēties to, kur, kādā dzīvoklī dzīvot. Tobiš, gaidīt uz valsts, pašvaldības dzīvokli vai arī to īrēt/iegādāties no kādas citas personas, neatkarīgi no tā, vai tas dzīvoklis pieder juridiskai vai privātai personai.

Zinu, ka veca un stabila patiesība, bet mērķēta laikam uz tiem, kuri, kaut zemapziņas līmenī, čīkst par to, ka valsts vai pašvaldība viņus obligātā kārtā nenodrošina ar dzīves telpu. Jo - ko nu kurš izvēlas, to arī dabū.

*****

Par bērniem un ar viņiem saistītajām norisēm arī esmu daudz un dikti vāvuļojusi. Šoreiz tik kā pieminējums, jautājums.

Un - gan jau ka mani lasa arī tie, kuriem ir "bērniņi četri, kas vecākus mīl". Laikam sapratīs, to ko izteikšu.

Pamazītēm esmu nonākusi pie tā, ka bērns ir "diagnoze visai dzīvei". Arvien biežāk ķeru sevi pie domas, ka - cik tukša savā ziņā bija mana dzīve pirms bērna pieteikšanās, kā es vispār esmu dzīvojusi laikos pirms viņa. Puika ir devis un joprojām dod jēgu manai esībai. 

Bērni ir un paliek mūsu dzīves daļa pat tad, kad aizgājuši pasaulē savas lietas kārtot.

Tas tā, par putniņiem.

*****

Jau Facebook izteicos. Par cilvēkiem, kuri tur liek it kā jokus no cikla "Kādas šausmas, pirmdiena un jāiet uz darbu!" vai "Kāda nejaucība, ka alga maza!". Man tos cilvēkus zināmā mērā ir žēl. Jo viņiem tas darbs nesniedz nu nekādu gandarījumu, bet ko mainīt esošajā situācijā negrib. Vieglāk taču čīkstēt un gaidīt, kad "bagātais Amerikas onkulis" atnāks un atrisinās čīkstuļa problēmas.

Ēriks Marija Remarks: Trīs draugi

Grāmata, kuru periodiski pārlasu. Diezin, vai ir nozīme konspektēt tās saturu, gan jau ka daudzi ir lasījuši šo literatūras klasiku, ja tā var doto darbu nosaukt.

Cik nu no mana kaktuskrūma pazares, viena no labākajām Remarka grāmatām. Aizrauj ar savu īstumu cilvēku attiecībās - draudzībā, mīlestībā un vēl... Un šo attiecību fonā - Vācija starp diviem pasaules kariem ar visām augošā fašisma baisām. Kontrasts spēcīgs. Un es ticu visiem romāna notikumiem, nav ne reizi radusies jebkāda šaubīgas neticības nots.

Un ziniet, man lasot šo grāmatu, reizēm gribas lasītājiem, vērtētājiem pajautāt - lasot un izbaudot cilvēku attiecības grāmatā, kaut kā aizmirsies pamanīt, ka grāmatā bez galvenajiem un citiem cilvēciskajiem varoņiem ir vēl viens. Auto vārdā Kārlis, kurš zināmā mērā kļuvis par "lielceļa biedu" un ap kuru grozās nu ļoti daudzi romāna notikumi. Zinu jau zinu, ka minētais auto ir tā īpašnieka lolojums un vispār, bet tas lolojums zināmā mērā kopā ar īpašnieku izbauda notikumus. Ja var kaut kā tā personificēt to braucamo.

Tikai mani nepamet jautājums, uz kuru man diezin vai kāds spēs atbildēt.

Kāpēc Remarkam praktiski visi (vismaz tie, kurus esmu lasījusi) darbi beidzas ar viena no mīlētājiem nāvi? 

Dzejnieki, rakstnieks: Jānis Sudrabkalns, Žanis Grīva, Eduards Veidenbaums

Atkal pievēršos tam, ko periodiski iebīdu augstākā plaukta tumšākajā stūrī. Tēmu par manai paaudzei, īsti nezinu, kā šolaiku paaudzei, "pičkāja iekšā pa visiem galiem", tobiš - dzejniekus, rakstniekus, kuru radošā darbība bija neviennozīmīga.

Sākšu ar dzejnieku Jāni Sudrabkalnu. Lasot Māsā Vikipēdijā par viņu, mani "Hm, ak jēl!" tas fakts, ka viņš niris 1975.gadā, kad jau sāku iekūņoties pusaudzībā. Viņa biogrāfiju skolas gados neatceros mācījusies, katrā gadījumā par viņu tapa mācīts tajos laikos, kad es laikam mācījos kādā ceturtā vai piektā klasē. Un no visas tās mācīšanas atceros viena dzejoļa sākuma rindiņu - "Es eju pār robežām paceltu galvu...". Tālāk neatceros, tik atceros klasē klīstošo pasmīnu no cikla "Aha, tūlīt..." ar ne pārāk glaimojošo "Ko no komuņagas var citu sagaidīt.". (Par spīti tam, ka mūs centās pieideoloģizēt komunisma idejām).

Rakstnieks Žanis Grīva. Tiesa, neatceros, ka šis rakstnieks bija obligāto rakstnieku vidū - skolu pabeidzu ļoti sen. Toties atceros nedaudz lasījusi viņa darbus. Nu, pārlasot Vikipēdijas šķirkli par viņu atausa atmiņā dažu viņa darbu nosaukumi un tas, ka par tiem tapa runāts. Neatceros, vai mācību stundās, vai sarunās ar klasesbiedriem skolas gaiteņos. Toties atceros redzējusi un neslikti vērtējusi pār Žaņa Grīvas darba ar tādu pat nosaukumu uzņemto Rīgas kinostudijas filmu Noktirne latviešu aktieri Gunāru Cilinski un, laikam polieti, Polu Raksu galvenajās lomās.

Dzejnieks, publicists Eduards Veidenbaums. Atzīstos, vainīga. Skolas gados nu ne īsti gribējās "apgūt" šī 19.gadsimta latviešu dzejnieka daiļradi, par cik nu ļoti uzspiedīgi par viņu tika runāts kā par ar komunisma idejām saistītu dzejnieku. No skolas gadiem atceros tik citātu "Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks".

Tomēr. Pateicoties Jurim Kulakovam un viņa dziesmu ciklam Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem es šī dzejnieka daiļradi esmu ielikusi "Es lasīšu...." sarakstā. Tiesa, nezinu, kad pietikšu lasīšanai, jo lasāmsaraksts ir pagarš un starplasīšanas periodos ir arī kas cits darāms.

Šoreiz linki ātri krājas.

Nu jā, linki ātri piekrājušies. Piedodiet, ka krievu valodā, bet latviski pagaidām neesmu atradusi ko interesantu klipu formātā, angļu valodu pagaidām nepārvaldu tādā kvalitātē, lai saprastu, par ko īsti runa klipos un varētu droši ar tiem dalīties.

Tiešām, "sērfojot" YouTubē uzdūros diezgan daudziem klipiem krievu valodā, kuri runā par notikumiem Latvijā, vispār Baltijas valstīs. Tādēļ, paturpinot iepriekšējā linku krājumā aizsākto, vispirms jau dalīšos ar to, ko par mums domā krievvalodīgie klipos krievu valodā. Cik nu no manas krūmpazares, ir svētīgi zināt arī to, ko par mums domā citi.

1. Klips par Baltijas ceļu, tā organizēšanos, norisi un tā sekas. Klipu laikam igaunis veidojis, tās iespaids radās skatoties un klausoties klipu.
2. Maksims Kacs par trim Baltijas valstīm. Cik nu no manas saprašanas, puisis ir objektīvs. Kaut gan dažus viņa izteikumus var traktēt dažādi.

Kā izlēciens, daži linki uz tekstiem latviešu valodā.

Piesitiens latviešu pašlepnuma celšanai

Zinu, ka par šobrīd teicamo esmu daudz un dikti runājusi dažādos rakursos. Uz koncentrētāku "izplūdumu" šodienas rakursā mani uzvedināja diskusija pīpētavā uz mājas sliekšņa ar vienu izteikti domāšanas bremzētu krievu (no tiem, kuriem strādnieku šķira ir galvā, nevis statusā).

Jā, mēs esam maza tauta, kura dzīvo teritoriālajās krustcelēs, daudzām lielvarām pa kājām viņu problēmu risināšanā. Kā piemērs tam varētu būt zināmā mēra Latviešu leģions vāciešu karaspēkā un padomju karaspēka Latviešu divīzija, kur, tā saucamā Kurzemes katla esības laikā sanāca situācijā, kurā zināmā mērā brālis pret brāli cīnījas.

Bet tas viss tik mūs stiprākus padarījis. Un sīkstākus.

Man patīk linkus vākt. Šoreiz ātri sakrājies.

Piedodiet, ka atkal klipi krievu valodā un daži par mordoras tēmu. Tomēr labāk laikam ir zināt vēsturi kā tādu, neatkarīgi no tā, kuram reģionam tā vēsture pieder. Zināšanas tikai un vienīgi apbruņo.

1. Kā Krievijā vēsturi falsificēja. Klips krievu valodā.
2. Personāžs pauž, ka šumeri un viņu kultūra esot izdomājums. Noskatījos, noklausījos ar diezgan lielu smīna devu. Paustajā krietni mazāk to zināšanu, nekā reiz rakstītajos manos tekstos, komentāros zem kuriem bija norādīts uz zināšanu trūkumu tēmā. (Nē, nu neapgalvoju, ka manos tekstos joprojām ir ahūni daudz zināšanu, ir viedoklis, kuru jebkurš/jebkura var papildināt vai apstrīdēt. Pēc izvēles). Klips krievu valodā.
3. Par tiem, kuri krievu biļinās (laikam analogs mūsu varoņteiksmām) tiek saukti par bogatirj (laikam analogs latviešu spēkavīram), par viņu autentiskumu. Klips krievu valodā.
4. Jūda Iskariots - nodevējs vai moceklis. Bībeles tēla vērtējums. Klips krievu valodā.
5. Slepenais Pitagora kults. Par tāda kulta esamību pat nebiju dzirdējusi. Klips krievu valodā.

Tagad daži linki ar to, ko krievvalodīgā vide (un neesmu pārliecināta, ka klipu autori ir no Latvijas krievvalodīgās vides) saka par Latviju un latviešiem. Cik nu ieklausījos, padaudz objektivitātes, un tas, ka viņu vērtējums ir "skats no malas". Klipi krievu valodā. Bet gan jau ka jums būs kāds cits viedoklis.

1. Latviešu izcelšanās.
2. Kāpēc Latvija, Lietuva un Igaunija ir pašas aktīvākās Maskavas pretinieces.

Pagaidām tik divi klipiņi šajā tēmā. Bet pēdējā laikā klipiņu par Baltijas valstīm YouTubē parādījušies padaudz (vismaz cik nu esmu pamanījusi). Skatīšos, klausīšos, krāšu. Nākamajos linku krājumos salikšu jūsu vērtējumam.

Kārtējais vāvulisma uzplūds

Nu jā, tā nu sanāk. Runāšana kārtējo viedokļu izteikšanai. Cik tie viedokļi sagrupēsies un tēmās kādās - kā aizies.

*****

Tas, kas pēdējo 18 (ja saskaitīju pareizi) dienu laikā ir noticis un turpina notikt Krievijas - Ukrainas "pasākuma" ietvaros, ir zināmā mērā tas, ko var saukt par "karš dodas mājās". Tobiš, no Ukrainas teritorijas mērķtiecīgi sāk ieiet arī Krievijas teritorijā. Un to nu Krievija pati izprovocējusi ar "pasākuma" ievadmotivāciju publiskai telpai - "Ukraina savā teritorijā dara pāri krieviem un vispār taisās uzbrukt Krievijai". Ne nu taisījās tajos laikos pirms drusku vairāk kā pirms diviem gadiem, ne nu kā. Bet Krievija ar savu "mierpilno uzvedību" panāca to, ka nu Ukrainai tiešām tur jāieiet, lai jel kā mēģinātu atrisināt to situāciju ar Krieviju.

Linki, kā ierasts

1.  Par to, kāpēc Dienvidkoreja esot līdzīga Ķīnai. Autors izklāsta paša savāktos faktus. Klips krievu valodā.
2. Pats neprātīgākais diktators. Par Mao Ķīnā. Klips krievu valodā.
3. Par dzīvi Dienvidsudānā. Autora ceļojuma apraksts, redzētā vērtējums. Klips krievu valodā.
4. Novodvorska kritizē Latvijā dzīvojošos krievus. Klips krievu valodā.
5. Bites uz LMT tehniskās mājas jumta.
6. Alā esoša pilsēta Marokā.
7. Īsā Latvijas vēsture, klips krievu valodā. Nepaudīšu savu viedokli. Pieminēšu tikai to, ka ir "neprecizitātes".
8. Par PSRS - Somijas karu 1939./1940.gadu ziemā. Klips krievu valodā. Materiāla izklāsts, vismaz man, rada iespaidu, ka tajā austrumzemes kaimiņa domāšanā un rīcībā kaut kas ir iesprūdis laikā un telpā, viena un tā pati motivācija; praktiski nemainīga uzvedība cauri gadiem... 
9. Tautas Austroungārijas impērijā.
10. Trīskārtīgā okupācija. Runa ir par Baltijas valstīm, nedaudz par Poliju un Somiju. Cik nu sapratu, klipa autorība pieder igauņiem; klips krievu valodā, fonā dzirdamas arī citas valodas. Protams, vietām sajūtama uz austrumpusi no Igaunijas vērstā propaganda un ir arī vismaz viens vēsturiskā materiāla klupiens, proti, stāstot par apmēram 1917.gada notikumiem kā Krievijas galvaspilsēta minēta Maskava, kaut gan vēsturiski ir tā, ka tajā laikā, un kopš Pētera I laikiem, Krievijas galvaspilsēta bija Pēterburga. Padomju vara atgrieza Maskavai galvaspilsētas statusu.
11. Par Baltijas ceļu. Toreiz. Baltijā un notikuma vērtējums iz kremlēniem...
12. Atklājums Baltijas jūrā.

Drusku pārdomām dažādās tēmās

Nu jā, man sanāk visādi. Reizēm dienām ilgi nav ko teikt, reizēm uznāk paliels runājamais.

****

Iesākumā par saslimšanām visādām, sīkklupieniem un tamlīdzīgām lietam. Un tikai pašas novērojumos un situācijās balstīts viedoklis, kuru var apstrīdēt. Ja ir luste.

Nu ļoti daudzas saslimšanas kā arī "nokritu uz līdzenas vietas" ir mūsu pašu organisma pretreakcija uz ilgstošu fizisku un garīgu pārslodzi, ķermeņa būšana spriedzē un stresā. Situācijas, kurās cilvēks ir "ieskrējies" tik ļoti, ka nespēj īsti "apstāties", atslābināties. Organisms ar kaut saaukstēšanās simptomiem vai ar kādu citu kaut nelielu saslimšanu signalizē par to, ka viņam vajag fizisku un garīgu atpūtu, "savākšanos". Pat paklupiens "uz līdzenas vietas" ir sava veida signāls par organisma nogurumu. Ja pašu saprāta nepietiek kaut kam "paņemt pauzi", tad organisms "uzliek uz pauzes" piespiedu kārtā.

Veltījums vecākiem. Laikam drīzāk ieteikums

Tas, ko rakstīšu, kā nebūt sasauksies ar jau iepriekš še rakstītām dažām tēmām. Par bērnu būšanām. Bet varbūt kādam noderēs.

Jau iepriekš izteicos kaut kur, ka "bērnu dzemdēju priekš sevis" ir stulbs izteikums. Bērns nav vecāku, it īpaši mammas "pagarinājums" un "jaunāka versija". Viņš ir pats par sevi ar visiem viņa tarakāniem jau mammas vēderā plunčājoties. Vecāku darbs bērna audzināšanā ir ceļamaize, un tikai ceļamaize bērna turpmākajai dzīvei. Ceļamaize, kuru viņš "izlaiž caur savu prizmu" un rada vidējo aritmētisko pašam savas dzīves gājumam. Un no šāda aspekta vadoties ir atkarīgs tas, ko tad tas bērns dzīvē saveidos pa ceļam.

Saviņķelēti pagudri sanācis, ņemiet par labu. "Kā māku, tā maunu". Es šoreiz drusku citā rakursā.

Garie dzīves gadi mani beidzot tā kārtīgi un pamatīgi iemācījuši, ka:

Demotivatoru jaunumi

 

Vakarpusē Rīgas svētkos

 Nu jā, trešais ieraksts šodien sanāk, bet ko lai dara, ja notikumiem bagāta diena. Kopā ar Tomu aizdevāmies. Un noteikti gudrīši, jo, izlasot internetā svētku programmu, nobriedām šodien iet paskatītie pantonīmas festivālu, Un protams nebijām ieskatījušies, ka tas paredzēts rīt, nevis šodien. Gudrīši, vai ne? Un rīt noteikti nekur nedosimies, jo auklēšu kāju. To samežģīju - mani noķēra vienīgā nelielā bedre visā ielas garumā tā, ka nogāzos zemē. Ja nu kas, pa ceļam neko citu nesabojāju, tik samežģīju kāju. Tomēr varonīgi izkliboju mūsu staigājammaršrutu. Pēc pusstundas drusku vairāk sēdēšanas autobusā uz mājām gan bija jau grūtāk aizklibot līdz mājām. Sameklēju elastīgo saiti un to nelaimi apsaitēju pastingrāk; ceru, ka rīt nebūs pārāk lieli brīnumi.

Par redzēto.

Cilvēku daudz, kaut kas notiek. Piedāvāto Garšas festivālu tik no malas apskatījām, nebija lustes mesties kaut ko pirkt. Ne tikai tādēļ, ka finanses ir tādas, kādas nu ir un tās regulējamas ikdienas vajadzībām. Pat ja finansiālais stāvoklis atļautu, nu nevelk tērēt palielas naudiņas par to, ko nesvētku reizē var dabūt lētāk. Daugavmalā no estrādes atkal tā mūzika skanēja nu tik koši, ka normāli kaut cik dzirdēt, ko saka otrs varēja tikai kādu kvartālu prom no krastmalas pilsētā iekšā.

Svētku noformējums? Nu, laikam ka neitrāla sajūta. Nebija slikti, bet kaut kāda rozīnīte pietrūka...

Tālāk jau bildes.

Šīgada Tomātu un garšaugu izstāde Dabas muzejā

Vērmanītī gatavojas Rīgas svētkiem

Aizkūlos līdz centram ar domu izprintēt vienu papirkinu biedrības vajadzībām, nopirkt tabaku un izstaigāt Tomātu un garšaugu izstādi Dabas muzejā. Pirmos divus plāna punktus izdevās visai ātri sadarīt, atlika 20 minūtes līdz muzeja atvēršanai, tad nu apmetu loku Vērmaņdārzā.