Demotivatori. Atkal. Laikam kārtējie

Lekcijas pasākums tirdzniecības centrā Domina esošās grāmatnīcas Polaris telpās

Par šo pasākumu privātā čatā feisbukā uzzināju nedēļas sākumā. Idejas piesitiens likās interesants, lekcija veltīta ASV rakstniekam-fantastam Rejam Bredberijam. Lekcija - nepiespiestā gaisotnē, jauki mīlīga. Puisis par rakstnieka biogrāfiju un daiļradi stāstīja interesantā griezumā, bez standarta CV ieskices. Katrā gadījumā - man bija interesanti, pie viena izzinoši.

Jāpiezīmē, ka grāmatnīca Polaris tirgo grāmatas krievu valodā, lekcija par rakstnieku arī notika krievu valodā. Un nesakiet, ka pē un nedrīkst. Tas, ka latviešu valoda ir oficiāla lietošanā, nenozīmē, ka jebkura mazākumtautība, tajā skaitā arī krievi, nedrīkst neformālus pasākumus rīkot tajā valodā, kas dzimtā. Tikai normāla tolerance.

Un tagad dažas bildes no pasākuma.

Atkal. Mazliet par viskautko

Nu jā, atkal kārtējā paprātuļošana par dažādām tēmām. Iespējams, kur atkārtošos teiktajā. Neņemiet ļaunā, ja tā sanāks.

1. Nedaudz aizdomājoties par cilvēku attiecībām. Var jau būt, ka virspusīgi, bet laikam ka tiešāk.

Par sievieti, kura "vīriešus maina kā cimdus" vai arī "viens vīrietis "palieto" un tad cits", saka bieži vien, ka viņa "iet pa rokām". Nu, kaut kā no šī cikla. Tad sakiet, kāpēc pēc analoģijas principa "brunču mednieku" nevarētu dēvēt par "pa rokām ejošais vīrietis"? Pie kam tāds, kurš zināmā mērā piemaksā par to, lai "ietu pa rokām"? Jo - ja īsā laika periodā vīrietis "nomaina sievietes sev blakus"? T.i. "iekaro" vienu, pēc nākamo un tā tālāk - nu, tiešām, "iet pa rokām" un pats par to vēl priecājas... 

Industriālais Vecmīlgrāvis vasarā

Atradām Vecmīlgrāvja stūrīti

Atkal vāvuļošanas uzplūds

Nu jā, un laikam ka zināmā mērā kaut kur atkārtošos. Tomēr laikam ir jāizrunājas tēmā tā kārtīgāk. Nezinu. Reizēm to runājamo grūti apturēt, kamēr nav izrunāti visi aspekti.

1. Šo jau "pacēlu" feisbukā. Runa ir par "uznākušo" modi ap elektroauto. 

Es no auto būšanām diezin ko daudz nesajēdzu, tik ar piepūli reizēm atšķiru Volvo no Mersedesa vai kādiem citiem ražotājfirmu nosaukumiem. Vai kā nu to sauc. Citādā ziņā - ir un ir un kustas.

Bet tā mode uz elektroauto...

Labi, ir visādi DUS, "izmētāti" pa pasauli un braucējiem pieejami. Bet tie izsniedz ierastās degvielas. Bet tos elektroauto kaut kur ir jāuzlādē, arī elektrības rezerve tajā četrriteņu kastītē nav mūžīga. Pilsētās tās lādējamvietas pamazītēm un neatlaidīgi top pieejamas. Bet ārpus pilsētām? Un cik rentabli tie elektroauto ir Āfrikas plašumos un citās vietās, kur atstatums starp apdzīvotajām vietām ir milzonīgs? Uz auto jumta uzkrautas saules baterijas, vai?

Ceru, atpazīstama vieta

Nu jā, atkal demotivatori

Vākums. Linki

1.  Autors pauž savu viedokli par to, kas ir propaganda.
2. Pagaidu valdības atgriešanās Rīgā 1919.gada vasarā.
3. Seno baltu jatvingu cilts vietas Baltkrievijā.
4. Seno baltu apmetne Kalugas apgabalā.
5. Sākot no Ulmaņa politiskajiem pirmsākumiem līdz viņa nokāpšanai no kuģa Saratov. 
6. Latvijas armijas izveide 1919.gadā. 
7. Eksperti par senajiem atradumiem Līvbērzes baznīcā.
8. Kas slēpjas zem Kokneses pilsdrupām?
9. Atklāj vēstures noslēpumus Baltijas jūras dzelmē.

Filma: Māsa uzdarbojas 2 (Сестричка, действуй 2: Опять за старое / Сестры по несчастью 2: Все по старому / Sister Act 2: Back in the Habit)

 Valsts: ASV, izlaišanas gads: 1993

Filmas ilgums: 01:47:12

Galvenajā lomā Vūpija Goldberga

Filmas Māsa uzdarbojas turpinājums. Darbība - laiciņu pēc iepriekšējās filmas notikumiem. Un atkal - nepārstāstīšu sižetu, gan jau ka redzēta laikam. 

Cik nu no mana krūmpudura - nepretenciozs storijs, tai pat laikā laba atpūtas filma, kuru lielā mērā "izvelk" Vūpija Goldberga. Pēc abu filmu noskatīšanās radies iespaids, ka filma jau kā ideja tapšanas stadijā pakārtota viņai. Bet šī sajūta nekādi netraucē. Nenožēloju skatīšanās laiku, meklējiet, kur un kā noskatīties, būs labs, sirsnīgs atpūtas gabals.

Vasara Ķīšezera krasta nostūrī

Filma: Māsa uzdarbojas (Сестричка, действуй / Действуй, сестра / Сестрички / Sister Act)

Valsts: ASV, gads: 1992

Žanrs: krimināls, komēdija, mūzika

Ilgums: 01:40:10

Galvenajā lomā Vūpija Goldberga

Nepārstāstīšu sižetu. Ir kādas aizdomas, ka gan jau ka šo filmu mani lasītāji ir redzējuši. Tomēr mans iespaids - savā ziņā ļoti novienkāršots "storijs", kuru baudāmu padara tieši Vūpija Goldberga ar savu spēli. Viņas darbu filmā vērojot kaut kā otrajā plānā aiziet viss tas, kam prasās pēc piekasīšanās. Katrā gadījumā - filma ir labs atpūtas gabals bez īpašām pretenzijām uz Lielo Domu un tamlīdzīgām būšanām. Ir no tām filmām, kuras skatīšanās laiks nav slikti pavadīts laiks.

Jubilejas izstāde "Lilijas 2024" Dabas muzejā

Ziniet, liliju smarža ir fascinējoši stipra. Tajā relatīvi neilgajā laikā, ko pavadīju ziedus apskatot, "piesūcos" un joprojām jūtu ap sevi liliju smaržas vilni.

Vēl par to pašu

Tēmā par šo esmu malusies dikti un daudz dažādos rakursos. Par vecāku atbildību bērnu dzīves ceļā. Proti, par to, ka par to, kā iekārtojas un noregulējas bērnu dzīve, visupirms ir atbildīgi vecāki. Pirmām kārtam mātes, pēc jau tēvu atbildība un tā tālāk. Kārtējo reizi atkārtošos, bet visādi pulciņi, skolas, augstskolas un tamlīdzīgas būšanas (pat uz ielas, pagalmā vai kur citur sastaptie cilvēki) ir tikai piedeva mājās veiktajam audzināšanas procesam. Visāda veida iestādes, kurās tas bērns nodarbojas ārpus ģimenes audzināšanas, tam bērnam iemāca to, ko nemāk iemācīt vecāki.

Ja vecāki burkšķ "Es n-desmit vietās strādāju, lai tam bērnam būtu, mājās atvilkos, labi ja pārgulēt, bet tas nepateicīgais bērns....!", man uzreiz "Kukū! Tu biji tikai "bildīte" bērna dzīvē, bērnam jau vajag ne tikai pīrādziņu pusdienās, viņam vajag arī sarunas ar vecākiem, kādi kopīgi pasākumi, kaut makšķerēšana kopā ar tēti vai multfilmas noskatīšanās kopā ar mammu" (vispār jebkas, kas kopīgi darīts). Tikai un vienīgi materiālā nodrošināšana ir zināma "atpirkšanās" no audzināšanas darba. Un formāla sava pienākuma veikšana.

Vecmīlgrāvī, parka "Ziemeļblāzma" skatu tornī

Domas, atziņas. Kaut kas no šī cikla.

1.  Sakiet paldies tām situācijām, kurās saņemiet tādu spērienu pa "dienvidpolu", ka iekrītat peļķē, un garāmgājējam, kurš "Čau, peļķes operator! Peļķes mala ir šeit un nāc līdzi pēc banāniem, krokusiem, baloniem!". Šie it kā nejaukie sīkumi un tamlīdzīgas lietas palīdzēs virzīties uz priekšu un pat kaut ko sasniegt dzīvē. Nevis tie, kas jums iekārtosies tai peļķē blakus un kopā ar jums žēli īdēs. Līdzīdētāji ir tikai līdzīdētāji, kuri ne ar ko jums nepalīdzēs, tikai neļaus piecelties un ko darīt, lai situāciju jel kā mainītu.

Gabaliņš Rīgas šodien

Kā ierasts, kārtējais linku krājums

1.  Jaunie rakstnieki pret vecajiem staļinistiem.
2. Mustanga - Himalajos paslēpusies karaliste. Teksts krievu valodā.
3. Viktoriānisma laiku paradumi. Klips krievu valodā.
4. Atradumi Līvbērzes baznīcā.
5. Te par dekabristu sievām. Tie, kuriem skolas gadi sakrita ar padomju laikiem, gan jau ka atcerēsies, par ko runa, vēstures stundās tapa runāts, jaunākajai paaudzei - šis ir links uz paskaidrojumu. Klips krievu valodā.
6. Lielvārdes koka pili jauks nost.
7. Vienkārši smieklīga multene.
8. Vērts izlasīt.Grāmatas par ikonu glezniecības vēsturi Krievijā un Latvijā.

Demotivatori, protams

 

Civilizācija gandrīz aizmirsusi stūri Vecmīlgrāvī

"Nevadāmie" bērni

Doma uzrakstīt šo manī krājusies jau kādu laiciņu lasot, reizēm dzirdot visu to šolaiku vecāku sūkstīšanos publiskā telpā par to, ka bērns, ieejot pusaudzības fāzē, kļūst slikti vai pavisam nekontrolējams. Un vecāku izmisīgo brēcienu pēc palīdzības.

Nē, es nesaku, ka tā pārejas vecuma problēmu risināšanā nevajag kādu psiholoģisku palīdzību vecākiem un arīdzan bērnam. Vajag un diezgan bieži vajag. Bet - vispirms tomēr ir pašu darbs, arī kādu psiholoģijas speciālistu meklēšana u.tml. Nevis vienkārši "iebļaušana" publiskā telpā ar "viņš neklausa, ko darīt?". Un tad pašam neko nedarīt, tikai lasīt visvisādus, reizēm pat diametrāli pretējus, ieteikumus darbībai.

Nepareizības, cik no mana krūmpudura redzams

1. Zinu jau zinu, ka atkal cilāšu jau cilātu. 

Un par mūsu vēsturi un mūsu tautas vietu vēsturē.

Manai paaudzei vēsturi mācot tika zināmā mērā noklusēti daudzi fakti, kas saistīti ar latviešu vietu vēstures līkločos. Jo neierakstījās kopējā komunisma slavināšanas korī. Mūslaikos tie reiz noklusētie fakti tiek celti gaismā, bet plauktiņā top nolikti putēšanai un zināmai aizmiršanai tie fakti, kuri bija padomju dogmu vēstures mācību grāmatās.

Nedaudz retrospekcijas

1. Uff, jūnijs beidzies un aizgājis pagātnē negrozāmi. Ņemot vērā to, ka pati īsti nepiefiksēju mirkli, kurā man jūnijā iestājās "čīkstu, grabu un nekas nav mīļš" mirklis, kurš, paldies dievam, kā beidzies. Beidzies mirklis, kad biju uz sevi un visiem citiem nīgra un neapmierināta. Kam negadās, labi, ja tas nekļūst par normu.

2. Pa lapas aizmuguri redzu, ka mani no Honkongas sākuši padaudz indeksēt. Un indeksācija pagaidām skar agrāko gadu ierakstus. Pagaidām ļoti izteikti 2018.gadu. Un, vērojot indeksācijas procesu, pārlasu tos rakstus, kurus nu izteiktāk indeksē. Un komentārus pie rakstiem. Kopainā gribas pasmaidīt, nevis tos rakstus mest laukā.

Linki

1.  Nerātno tautasdziesmu slēptās nozīmes.
2. Balti Baltkrievijā. Klips krievu valodā, par cik klipa autors ir krieviski runājošs. Cik saprotu, baltkrievs. Ir izzinoši noskatīties, noklausīties.
3. Ko ēdis senais cilvēks?
4. Kas vainoti PSRS graušanā.
5. Kultūras pētniece par mūžīgu nabadzību Latvijā.
6. Lielākais mīts Krievijas vēsturē. Krievu valodā, par cik paši runā par savu vēsturi. Stundu ar astīti garš.
7. Versija par Sarkangalvīti. Krievu valodā.
8. Īsumā par to, kā gruzīns pārvaldījis Afganistānu.
9. Korejas kara sākuma gadadiena.
10. Kas notika Liepājā 1919.gadā?

Nu jā, atkal deomtivatori