It kā skrējiens pusgada garumā

Neesmu kļūdījusies minot virsrakstā it kā to skrējienu. Vispār laiks šajā gadā apmēram pusgada garumā man liekas pēc akmentiņa, kurš palaists brīvā ripojumā no kalna lejup.

Pavasarī, kad māsa vēl bija Latvijā, Rīgā, kaut kā nemanāmi iesāku kopā ar viņu kurp doties, arī viena pati kurp devos. Un tās došanās un notikumi "saripoja" arvien vairāk un vairāk savu maksimumu sasniedzot augusta mēnesī, kad man vienā mirklī iestājās "Karaul! Varbūt atvaļinājumu?". It kā jau kalnus negāzu, upes nepārraku, bet visu laiku atradās kas darāms ārpus mājas, ārpus "žāvēšanās" uz dīvāna.

Manas aktivitātes ārpus mājas? Skatiet Iezīmēs Lapmežciems, Jūrmala, Rīga. Izlasītās grāmatas Iezīmē literatūra. Ir redzētas filmas un seriāli. Esmu arīdzan pasekojusi vēsturiskām un ne tikai vēsturiskām tēmām. Tāpat arī nedaudz par ko pavāvuļojusi, bet tie vāvuļojumi šoreiz laikam ir krietnā mazākumā.

Sanāca netīšām tā, ka divas iepriekšējās dienas esmu pa māju dzīvojusies, tālāk par pīpētavu uz lievenīša - nekur. Urrā! Kaut kas īsti nebijis iepriekšējā laika periodā. Nē, nu, gadījās, ka varbūt dienu, pusotru mājās biju; bet tad arī ko rosījos. It kā šajās dienās arī tā kā būtu kas mājas solim jāparosās, bet - vai man kādi kalni jāgāž bija?  Tas darāmais jau nekur nepazudīs, ja es kaut ko nedarīšu uz sitiena un aizvakar. :)

Jaunākās intervijas ar fantāzijas žanra rakstniecēm

Intervijas ar četrām rakstniecēm vadoties no trim jaunākajiem, pēdējā gada laikā iznākušajiem romāniem žanra tematikā.

Pirmā intervija ir ar Daci Znotiņu un Eviju Zandbergu. Par meiteņu kopdarbu Rubīna lapsas medības rakstīju jau iepriekš. Vispirms sakarā ar grāmatas prezentāciju apgāda Zvaigzne ABC telpās. Pēc tam jau par izlasīto grāmatu tapa izteikums šeit.

Meitenes (nu jau laikam ne meiteņu vecumā, bet - sievietes visai ilgi ir meitenes, vai ne?) zinu nu ļoti ilgi. Gadus 19. Un visu laiku ir saglabājusies sirsnīga attieksme pret viņām. Abām ir silti smaidi un skanīgas dvēseles. Dažādas, aizrautīgas, īstas. Evija dzied aizraujot dziesmai līdzi klausītājus, Daces uzņemtās fotogrāfijas rada fantastiku ikdienā.

Laikam jau no demotivēšanās ilgi netikšu vaļā...

Vakar vakarā. Pērkons. (Teksts pavairāk, bet noslēdzas ar bildēm)

Vakar vakarā aizdevos uz Vērmaņdārzu, uz tur notiekošo grupas Pērkons koncertu. Kurš notika laikam jau Ukrainas Neatkarības dienai veltīto pasākumu ietvaros. Katrā gadījumā, parks bija, var teikt, pilns ar tiem, kuri kaut kādos veidos līdzdarbojās šo svētku norises pasākumos.

Tiesa, mani jau vakar rīta pusē, dienā biedēja ar iespējamo lietu tieši jau vakardienas vakarā, kas varētu ne pārāk jauki iespaidot koncerta norisi. Aha, var jau būt, ka grāmatu lasot palaidu garām lietus pidžināšanu manā pusē, Vecmīlgrāvī. Katrā gadījumā, kad devos uz autobusa pieturu, lai uz centru brauktu, asfalts un zeme te bija sausi un diezin vai atcerējās kādas lietus lāses. Arī parkā esot - nu, nekrita no gaisa pat ideja par lietu.

Linda Nemiera: Svēto laiks

 Izdevniecība: Apgāds Zvaigzne ABC, 2023.gads, 272 lpp.

Žanrs: pilsētas fantāzijas un kriptoromāna apvienojums

Sadabūju Rīgas Centrālajā bibliotēkā pēc nepilnu triju nedēļu esības rindā uz grāmatas saņemšanu lasīšanai. Plusžetons autorei, jo uz viduvējām grāmatām rindas neveidojas. Pie viena - par grāmatas kvalitāti runāja arī tas fakts, ka to "izlaida cauri" tieši Zvaigzne ABC. Izdevniecība vienkārši "nelaiž cauri" negrāmatas vai vienkārši jēlmateriālu.

Gladiolu izstāde Dabas muzejā

 It kā jau šodien tās gladiolas sabildējušās daudz, tai pašā zālē, kurā muzejā notiek tās izstādes. Ar visu padaudz izstāde uz iepriekšējo izstāžu fona - nu pamaz to eksponātu.

Patīk man visādus linkus vākt. Gan vēsturiskus, gan ne pārāk

Bet, ja tā padomā - jebkurš links par jebkuru tēmu ir zināmā mērā vēsturisks, jo pat tas laiks, pirms piecām minūtēm, jau ir vēsture. Nemaināms noticis fakts.

1. YouTubē uzdūros šim klipam. Puisis runā par vēsturiskām tēmām, tai vietnē ir padaudz viņa veidotu sižetiņu. No Krievijas, bet ne Krievijas pasaules neredzējumā. Protams, man dažubrīd daži nelieli akcenti likās nedaudz tendenciozi, bet tie jau tikai piesitieni. Puisis piedāvā pārbaudāmus faktus, kurus pie vēlēšanās un intereses var pārbaudīt un veidot varbūt no viņa neatkarīgus secinājumus.
2. Te vēl nedaudz par Openheimeru.
3. Pangeja jeb subkontinents.
4. Un tikai - visu cieņu.
5. Valstis, kuras neeksistēja. Runa par, vismaz manai paaudzei noteikti, to, ka vēstures stundās tika mācīts par Krievijas senatni. Un klipā runā par to, kā tomēr bija... Klips krievu valodā. Gan jau, ka būs vēl kādi, kuri saprot to valodu.
6. Tas varētu būt interesanti un noderīgi. Par enerģiju cilvēkā.
7. Par to, kas notiek Zemeļkorejā.
8. Šis links ved uz klipu kolekciju un sasaucas ar punktā 5. piedāvāto tēmu. Autors tas pats. Atgādinu - klipi krievu valodā un par Krievijas vēsturi reālo rakts un mēģināts ko skaidrot. Apsolu, ka par Latvijas vēsturi rokot palielināšu intensitāti.
9. Par Garlību Merķeli.
10. Atklājums saistībā ar cilvēka asinīm.

Atgriežoties pie filmas: Nogalināt drakonu

Pagājušā gada maijā jau rakstīju par šo filmu. Precīzāk, dalījos ar linku uz to. Šī gada augusta sākumā pārtulkoju Latvijas Fantāzijas un Fantastikas mājas lapai zināmu apskatu par šo filmu. Ne īsti varbūt kritiku, ne īsti apskatu, ne īsti paralēles ar pašreizējiem notikumiem Krievijā, jo autors - Krievijas krievs, domājošs krievs. Viņa raksts tapis pērnā gada maijā.

Ziniet, ir vērts gan rakstu izlasīt, gan filmu noskatīties (ceru, tas, ka filma ir oriģinālajā krievu valodā, nav traucēklis). Vienkārši, manuprāt, tas viss liek kaut nedaudz padomāt, izvērtēt, secināt...

Vecrīga

 Šodien Rīgas dzimšanas dienas svinības. Bet man tas bija tik iemesls līdz Vecrīgai aizbraukt un izmest tur kādu līkumu. Jo - nu nesanāk man laikam tās svētku sajūtas. Joprojām pacilātā atmiņā ir Rīgas 800-gades svinības, kuras bija loti vērienīgas.

Ņemiet par labu to, kas sanācis.

Inguna Dimante: Paslēptā dzīve

Izdevējs: AS "Latvijas Mediji", 2019.gads, 223 lpp.

Žanru varētu nodefinēt kā minējumu un pieļāvumu realitātes saknē.

Manā bibliotēkā nonāca pateicoties Ilmāra Bites dāsnumam.

Atkal viena grāmata, kura iesūc. Kā akmentiņš, kurš ripojot no kalna lejā pamazām uzņem ātrumu tā, ka jau pēc neilga ripojiena neatlaižas, kamēr viss nav beidzies. Savijusies realitāte ar neskaidrību, kurā vieta minējumiem. Visādiem.

Īsumā:

Sieviete pie mirējas gultas caurskrien savai dzīvei, plašāk atceroties vidusskolas beidzamās klases laiku. Laiku, kurā sevi piesaka mistikas elements, nezināmais, kura tābrīža skaidrojumi ir kā pieļāvumi; pieļāvumi, kuri mīklu neatrisina, tik "iekonservē". Risinājums, skaidrojums, kā vienmēr, grāmatas izskaņā.

Nezinu, vai to var ieskaitīt "sieviešu romānu" kategorijā. Rakstīts no sievietes, meitenes skatu punkta. Ar sievietiskām sajūtām un domām. Bet arī vīriešiem būtu interesanti izlasīt. Lasās raiti, viegli. Smagas lasīšanas gadījumā jau nebūtu no kalna ripojošā akmentiņa līdzrāvums. Katrā gadījumā mans viedoklis - ir vērts izlasīt. 

Drusku izrunāties....

Zinu, zinu, ka varbūt zināmā mērā atkārtošos. Nesodiet bargi, var jau būt, ka kaut ko neesmu pateikusi līdz galam. Un atkal laikam pa punktiem rakstīt būs ērtāk. Nedaudz pagari laikam sanāk šoreiz. Būšu tik pateicīga, ja izturēsit līdz galam to lasīšanu.

1. Cik nu no mana metrs ar kepku, cilvēki reizēm ir jocīgi. It sevišķi reizēm tie, kuri mana gadagājuma plus mīnus dažus gadus vai tādi, kuri pietuvojas 40. Dzīvo ar devīzi "Man jau ir (te ieliekams tas cipariņš cik nu kuram saskrējis)! Man vairs neklājas (doties vairākdienu pārgājienā ar teltīm, pavizināties karuselī prieka pēc, jautri pašļakstīties peldlaukumā ar draudzeni... nu, kaut ko no šī cikla, no cikla vienkārši priekam, relaksam, labsajūtai)". Mīļie! Neklajas sauļoties Brīvības ielas pašā braucamās daļas viducī. Kaut vai tāpēc, tas nu ļoti traucēs satiksmi un var beigties ar CSN. Viss pārējais? Pases izdotais it kā vecuma gadskaitlis tikai norāda uz kārtējo iemeslu ko pasvinēt kaut ar kilogramu saldējuma, pie viena parādot to, ka jums tās dzīves pieredzes un dažādu piedzīvojumu ir drusku vairāk, nekā kaimiņa pusaugu Jancim. Ar gadiem slimības piezogas un uzklūp? Nu, sakrājas tās ligas ar gadiem, bet ar tām kaut nedaudz var tikt galā no cikla "Pagaidiet mazdrusciņ plauktiņā, man vēl pie kaimiņienes uz tēju jāaiziet - viņai meita no tālām zemēm atbraukusi, ceļojuma stāstus un gardumus atvedusi, jāpaklausās un jāpagaršo arī man.. (mazbērnam zeķes jāpabeidz adīt, uz tirgu ar andeltantēm paklačoties jāaiziet, saulriets jūrā jāredz... nu, vispār daudz kas še var atrasties darāms)". Vispār, daudz ko var izdomāt darāmu tā vietā, lai kaktā sēdētu un īdētu. Tās slimības jau nekur nepazudīs, tik pierausies, mazāk traucēs; tik lielā nopietnībā ieskanēsies - nu, tādā nopietnībā, ka ātrā palīdzība jāpasauc palīgā ar nejaukajām tikt galā. Bet tas tāds uz mirkli, pēc atkal var atrast viskautko darāmu...

Šodienas mirkļi

Tomātu un garšaugu izstāde Dabas muzejā

 Nebiju domājusi, ka ir nu tik daudz tomātu un garšaugu šķirņu...

Tirzas iela

Maza ieliņa, kura aizsākas krustojoties ar Brīvības gatvi (nepaskatījos, laikam tajā posmā tā maģistrālā iela jau ir gatve), tālāk aiziet gandrīz līdz dzelzceļam un tad tam paralēli vijas kādu gabaliņu. No sākuma, turp braucot, biju noskaņojusies uz to, ka ieraudzīšu kādu no Rīgas industriālajiem stūrīšiem. Redzētais mani patīkami pārsteidza. Un - par spīti netālu esošajai maģistrālajai ielai un dzelzceļa līnijai, klusi un omulīgi.

Atkal mazlietiņ demotivējos...

 

Teikas un Purvciema robeža

Linki. Vēsture. Ne tikai.

 Kārtējais linku vākums par interesantām lietām. Ņemiet par labu.

1. Par čigānu kā tādu izcelsmi. Manuprāt, visai interesanti par to, no kurienes viņi varētu būt cēlušies. Piedodiet, ka krieviski. Citas svešvalodas nezinu tādā līmenī, lai saprastu, par ko ir runa.
2. Te nedaudz par Golfa straumi...
3. Latvijas tvaikoņa Helena Faulbaums liktenis.
4. Ceļojums Rīgā pa Augusta Deglava romāna Rīga vietām
5. Laikam pati pirmā Žila Verna romāna 20 000 ljē pa jūras dzelmi ekranizācija.
6. Nesen atklāta lielākā saules elektrostacija Latvijā. 
7. Modīga slimība? 
8. Protezēšanas vēsture.

Seriāls: Veģmaks (Ведьмак / Wiedźmin / Wiedzmin)

Valsts: Polija

Izlaides gads: 2002

Žanrs: fantāzija (pēc Andžeja Sapkovska darba motīviem), 13 sērijas

Režisors: Mareks Brodskis

Pirmo reizi skatījos šo seriālu šīs tūkstošgades sākumā, visai drīz (teiksim tā) pēc seriāla iznākšanas uz TV iznākšanas. Protams, tulkojumā krievu valodā. Jau toreiz iepatikās. Nu, ne īsti tāpēc, ka galvenās lomas tēlotājs - visai ļoti pievilcīgs vīrietis (nu, sievietes reizēm ļoti "uzķeras" uz kāda aktiera vizualismu 😇). Patika sižets, sižeta vēstījums... 

Ja sižetu jāraksturo, to vienkāršoti varētu izteikt: "viss seriāls ir mākslīgi mutēta cilvēka gājiens cauri dzīvei, lai nonāktu pie kādām patiesām vērtībām. Vērtībām ne naudas izteiksmē. Tas, ka seriāla vide ir fantāzijas radīta pasaule, nemaina mesidžu. 

Pēc filmas noskatīšanās bija vēlme izlasīt arī grāmatas, pēc kuru motīviem seriāls uzņemts. Arī tagad vēlme nekur nav pazudusi. Neteikšu, ka nebija iespēja. Reiz manā rīcībā nejauši nonāca tieši šie Sapkovska darbi krievu valodas tulkojumā. Diemžēl druka bija pasmalka, tas ļoti apgrūtināja lasīšanu; noliku grāmatu plauktā pagaidīt labākus laikus. Un tā tā grāmata arī "aizklīda" kaut kur nezināmās tālēs neizlasīta.

Zinu, relatīvi nesen Netflix uzņēmis šim seriālam rimeiku vai kā nu to sauc. Mani draugi, paziņas Netflix darbu nolīdzinājuši ar zemi tik ļoti, ka nav velmes skatīties.

Drošāk, labāk meklējiet neta ārēs poļu seriālu. 40 minūšu apmēram garuma 13 sērijas laikam jau droši skatās maratona režīmā, jo iesūc, nelaiž vaļā...

Pavisam stūrītis Sarkandaugavas

Aleksandrs Makkols Smits: Kalahari Mašīnrakstīšanas skola vīriešiem

 Apgāds Zvaigzne ABC, 174 lpp.

Darbs no sērijas, kuru aizsākusi šī paša autora iepriekš izdotā grāmata Dāmu detektīvaģentūra Nr.1.

Un atkal dziļa mīlestība pret Āfrikas valsti Botsvanu. Jā, grāmatā norisinās izmeklēšanas, bet viss nesteidzīgi un sirsnīgi. Izmeklējamās lietas atrisinās ātri, samērā viegli ar šīs valsts iedzīvotājiem (?) ierasto atvērtību vienam pret otru, ar savstarpējo cieņu un uzticēšanos.

Lasot nu jau otro grāmatu par Botsvanas privātdetektīvi arvien vairāk un stabilāk rodas vēlme vispirms doties uz Edinburgu sastapt grāmatu autoru un pateikties viņam par dziļo mīlestību pret Botsvanu, pēc tam jau aizdoties uz pašu Botsvanu, lai kaut pieskartos zemei, kura aprakstīta ar dziļu cieņu un mīlestību...

Ir vērts izlasīt. Vismaz man ļoti patīk šī neuzspiestība, mīlestība un cieņa...

Ernesta Birznieka-Upīša iela un mēs "Aleponijā"

Vakar tur sanācām uz pasēdēšanu. Tik, vakarā mājās pārbraucot, kaut kā īsti nebija vēlmes ar bildēm un visu citu krāmēties. (Ja kas, un tiem, kuri mani reiz, gadus atpakaļ, bikstīja par aliņu lietošanu - aliņus vakar ielietoja kungi, mēs, 2-as dāmas, ar bezalko dzērieniem nesarunājot iztikām 😇)

Guļamrajona zaļums

Filma: Stalkers (Сталкер)

Brāļu Strugacku romāna Pikniks ceļa malā ekranizācija, 1979.gads, režisors Andrejs Tarkovskis, ilgums 2:35:27

Žanrs: fantastika

Nedaudz par to, par ko ir filma. 

Nezināmu iemeslu dēļ uz Zemes izveidojusies teritorija, kuru nodēvējuši par Zonu, kurā notiek mīklainas lietas. Ir izplatījušās baumas, ka zonas centrā ir kaut kas, kas dod cilvēkiem to, ko nu katrs no viņiem vēlas. Taču atrašanās Zonā vienlaicīgi ir ļoti bīstama, tādēļ to stipri apsargā un nelaiž tajā iekšā. Tādēļ tie, kuri nu par visām varītēm grib tomēr tikt tajā Zonā iekšā, nolīgst par pavadoni kādu, kuru dēvē par Stalkeru. Stalkers zina, kā slepeni iekļūt Zonā, saprot un izjūt to vietu...

Skatījos nu noteikti ilgāk par tām divām stundām ar astīti. Ir jāredz, jāsaprot un jādomā līdzi. Filma nepelnīti kaut kur plauktos kādam aizmirsusies. Labi, ka it YouTubes krājumi. 

Linki un vēsture. Viss turpinās.

Nu ļoti ceru, ka arī jūs tās tēmas jel kā iekustina un ir interesanti. Kā vienmēr, pamatā linki un iespējami mani nelielie komentāri; iespējami, jo pagaidām nezinu, vai kur, pie kāda linka būs vēlme ko piebilst.

1. Ukrainas - Polijas attiecības vēsturiskā skatījumā; Volīnijā.
2. Vienkārši, skatam nākotnē varētu būt interesanti.
3. Kodolfizika un "atombumbas tēvs". Openheimers.
4. Uzvaras parāde Berlīnē, 1945.gada septembrī. Parāde, par kuru mums noklusēja. Parāde, kurā piedalījās ne tikai PSRS, tajā piedalījās VISI sabiedrotie tajā karā. Sižets krievu valodā, bet ir vērts iespringt un mēģināt saprast.
5. Tiem, kuri interesējas par PSRS vēsturi, un it īpaši tiem, kuriem tā PSRS bija nu dikti mīļa. Dzīve tajā valstī pirms Otrā pasaules kara.
6. Interesants vēstures moments. Līdz šim neko par šo momentu nebiju dzirdējusi un lasījusi. Runa ir par Kēnigsbergas (Kaļiņingradas) pilsētas un tās apgabala vēsturi nedaudz.
7. Interesants fakts. Kā briti tika pie Gibraltāras.
8. Interesants viedoklis par mākslīgā intelekta attīstību.

Filma: Džumandži: Jaunais līmenis (Джуманджи: Новый уровень / Jumanji: The Next Level)

 Valsts: ASV

Gads: 2019

Ilgums: 02:03:10

Žanrs: fantāzija, bojeviks, komēdija, piedzīvojumi

Noskatījos. Un sapratu, ka šī filma no tās, pirmās, filmas paņēmusi tikai nosaukumu un spēlētāja zināmu iekļūšanu spēles pasaulē. Šī filma ir kāda datorspēles ekranizācija. Skatoties šo filmu atcerējos, ka tad, kad filmkrātuves saitā skatījos piedāvātu filmu sarakstu ar nosaukumu Jumanji, sarakstā bija arī padaudz lejupladējamu datorspēļu ar šādu nosaukumu. Protams, es tās spēles nelejuplādēju, jo kaut kā neesmu "uzsēdusies" un datorspēļu spēlēšanu. Kaut kā nav intereses, bet neizslēdzu iespēju kaut kad pārskatāmā nākotnē kādu datorspēli uzspēlēt.

Filmai ir it kā sižets, darbība virzās, happy end fināls. Ir ekšen un viss, kā nu pienāktos piedzīvojumu filmai. Tomēr tā, pirmā, filma bija aizraujošāka, interesantāka. Var jau būt, ka esmu drusku kaut kam iepalikusi uztverē, bet nu šī filma tiešām mani atstāja pavienaldzīgu. No cikla - "Ir un ir darbība, un kas? Kāds ieguvums man no tā?"

Noskatieties, var jau būt, ka kādam kāds cits viedoklis...

Filma: Džumandži (Джуманджи / Jumanji)

 Valsts: ASV

Žanrs: piedzīvojumi, fantastika

Gads: 1995

Ilgums: 01:40:39

Gan jau ka esat šo filmu redzējuši. Kaut daļēji iepazīstināt ar sižetu laikam nav jēgas. Lejuplādēju, jo pamanīju, ka tiek piedāvāts tīmeklī laikam jau turpinājums, iznācis 2019.gadā. Tad nu pirms tās nākamās filmas noskatījos šo. Lai atsvaidzinātu atminu, precīzāk saprastu iepriekšējos notikumus. 

Man joprojām patīk šī filma. Noteikti ģimenes filma ar spēli un piedzīvojumiem. Kaut kas mīļi sirsnīgs ir tajā. Ir vērts laiku pa laikam noskatīties, lai saprastu, ka nu nav uz pasaules tikai grūši un nekā. Un filmas aktieru kolektīvs lielisks. 

Pie gadījuma pārskatiet. Un - noteikti kopā ar bērniem (ja tādi jau ir).

Atkal demotivatori. Kā nu es bez tiem...

Kaķi Rīgas Centrālajā bibliotēkā

Aizdevos uz Rīgas Centrālo bibliotēku Brīvības ielā tikai painteresēties, vai pieejamas mani interesējošās grāmatas. Un te nu viņi mani aplenca. Mīlīgi, sirsnīgi, omulīgi minkas. Katrs ar savu "murrr" un pastāstu. Uzklausīju visus; virtuāli apmīļoju, pakasīju aiz austiņas katru. Neatvairāmi, neatsakāmi, sirsnīgi viņi visi.

Paldies Olgai Žuravļovai par mīlestību un siltumu.

Aleksandrs Makkols Smits: Dāmu detektīvaģentūra Nr. 1

 Apgāds Zvaigzne ABC, 204 lpp.

Nonāca manā grāmatplauktā pateicoties Ilmāram Bitem, kurš man to grāmatu atdāvināja.

Paplāna grāmata, bet lasījās lēni. ne tāpēc, ka teksts grūti lasās, un ne tāpēc, ka druka sīka. Teksts lasās viegli un druka normāla. Bet gan tāpēc, ka uzrakstīts tādā mīlestībā pret Botsvanu, tās cilvēkiem, Āfriku kā tādu vispār, ka tās dabas ainavas, tos personāžus gribējās "izgaršot", sajust, "pa ceļam" iemīlēt. Seeen neesmu lasījusi grāmatu, kurā tik daudz sirsnības, siltuma un mīlestības. Pret zemi, pret tautu...

It kā jau "sieviešu romāns", jo galvenā varone ir sieviete un rakstīts kā sievietes skats uz lietām, vietām, notikumiem. Autors - vīrietis - "ielauzies" sieviešu pasaules redzējumā.

Ja kas, autors pats dzimis Zimbabvē, ilgus gadus nodzīvojis Botsvanā, grāmatas latviskā tulkojuma iznākšanas laikā tomēr jau bija pametis Āfrikas kontinentu un bija mācībspēks Edinburgas universitātē. Ceru, joprojām ir sveiks un vesels.

Grāmata - stāsts par Botsvanā pirmo un vienīgo privātdetektīvi, kā viņa uzsāk savu darbošanos un kā nu viņai sanāk ar to darbošanos. Ir zināmas atsauces uz Agati Kristi. Darbība - visu laiku ik pa mirklim kaut kas notiek, bet tā līgani vienkārši. Aizrāva tas, ka tiešām vienkāršiem vārdiem, nesarežģītām teikumu konstrukcijām un vienkārši raiti risinās tā darbība. Sirsnīgi un mīļi. Ar zināšanu par tās valsts iedzīvotāju pasaules redzējumu un kultūru. Un cieņu pret to.

Un tik maz vajag, lai kādam pateiktu "Es mīlu tevi, Botsvana! Es mīlu tevi, Āfrika! Tur ir manas mājas!" 

lasiet, sajūtiet tās mazās valstiņas Āfrikas dienvidos smaržu un elpu.

Filma: Leons

Franču filma. režisors Liks Besons. Atkal ar Žana Reno piedalīšanos. Kārtējais no bojeviku cikla, Un še vēl Natālija Portmane laiciņu pirms Zvaigžņu kariem. Neizplūdīšu, vienkārši ir vērts noskatīties.

Vecdaugavas plenēra darbu izstāde Ziemeļblāzmas bibliotēkā

Kārtējo reizi aizgāju Ilmāra Bites "piesviestās idejas" vadīta. Izstāde bibliotēkas lasītavā, kurā bibliotēkas pamatiekārtojuma vairāk par tiem plenēra darbiem. Gleznas jau vairumā smuki ierāmētas, iestiklotas. Praktiski visas sabildēju - divas nācās nebildēt, jo tajā gleznas stiklojumā redzams bija vairāk atspīdums no loga, nekā pati glezniņa. Ņemiet par labu.