pirmdiena, 2020. gada 17. februāris

Par dažām filmām runājot

1. Dažus mēnešus atpakaļ pa vienu no Latvijas televīzijas kanāliem rādīja visas trīs Gredzenu pavēlnieka sērijas. Nezinu, vai tulkojums bija kvalitatīvs, bet dzirdot ierunāto tekstu uzreiz griezu prom uz citu kanālu. Lomu ierunāšanas kvalitāte nu ļoti prasījās pēc kvalitātes. oriģinālvalodā un kreivu valodā lomas tika ierunātas krrrrietni kvavitatīvāk. Pat goblina tulkojums (kas mani parasti kaitina) šoreiz bija kvalitatīvs. Vai tiešām mums Latvijā trūkst aktieru, kas spētu kbalitatīvi ierunāt tulkotu filmu?
2. Šīs tūkstošgades sākumā uz lielajiem ekrāniem krievu tulkojumā parādījās ASV filma 300 spartieši. Visi uz to skrēja kā uz brīnumu. Tagad, laikam paejot. fox kanālā to redzēju vēlreiz.Un atkal aizgriezu uz citu kanālu. Pārāk didaktiska. Un visnotaļ izskatījās pēc mācību filnas vēsturē vecāko klašu skolēniem.

svētdiena, 2020. gada 16. februāris

Dažas pārdomas

1. Kādu laiku atpakaļ atteicos no savu domu paušanas šet, jo ar tam pārdomām sanāca, kā samāca. Tagad mēģināšu izteikties drusku savādāk.
2. Mani kaitina tas, ka pirmspensijas civēks ar nelielu invaliditāti ar grītībām atrod darbu, kuru varētu veikt. Nav jau daudz prasīts - pēc nepilnas darba stundu nedēļas un adekvātas algas. Jo ar to invaliditātes pensiju, kuru piešķir valsts, izdzīvot nevar, Daudziem tā ir zem 100 eiro mēnesi (man drusku pāri), Cerētu kaut minimālās algas līmenī piešķirt. Lai sanāktu gan maksājumi par dzīvokli, gan jel kādi izdevuni pārtikai un citām primāram nepieciešamības precēm. 
Pie viena darba devēji īpaši negrib ņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti. Viņiem kaut kāda čakars sanāk.
3.. Bērnu adopcija arī ir smags jautājums. Ir daudzi pāri, kuru dabiskā ceļā nevar tikt pie bērna. Bet bērnunami ir pilni ar vientuļām dveselītēm bez vecāku mīlestības.... Surogātmāšu meklēšana un izmantošana pēc cilvēktirdzniecības izskatās, legalizētas, bet tomēr.
4. Ja paskatās uz clvēku blīvumu noteiktos reģionos, tas būtu jākoriģē gluži vai vietējā mērogā. Tā, lai vietas pietiktu gan neskartai darbai, gan cilvēkiem. Pagaidām izskatās, ka cilvēku iegribu dēļ iet bojā daudzas tādas dzīvnieku sugas, kuras normālā vidē vai apstākļos dzīvotu un dzīvotu vēl ilgi.

piektdiena, 2020. gada 14. februāris

Globāli domājot

1. Pilna pasaule ar visādām organizācijām. savienībām un apvienībām. Bet nav nevienas tādas, kuru līdz galam galvā ņemtu pārējā pasaule. Tīti teorētiski tai vajadzētu būt ANO. bet vai kāds ir dzirdējis ko nozīmīgu no ANO puses? Visu laiku kaut ko rosās NATO, ES, ASV, Krievija, Ķīna. Bardaks kaut kāds. Vai tad tiešām politiķiem ir tik grūti savākties kopā un nodibināt tādu planētas pārvaldes institūciju, kuru ņemtu galva visi? Uz pasaules ir tik daudz risināmu problēmu - bads dažos reģionos, bezdarbs praktiski visur, utt. Ir tomēr svarīgāk padomāt par sadzīviskākam lietām, nevis par mērīšanos ar to, kuram krutāki ieroči un vairāk iznīcinošo atombumbu.
2. Jā, ledāji kūst, klimats mainās. Manas un drusku vecākas paaudzes cilvēki vēl atceras ziemas ar sniegu no novembra līdz martam un to, ka pie -25 pēc celsija bērni varēja neiet uz skolu (bet šīs oficiāli iedotās brīvdienas nevienu netraucēja iziet pagalmos un parkos, kad vecāki nebija mājās, un meklēt tur visdažādākos piedzīvojumus ieskaitot pikošanos un sniega cietokšņu šturmēšanu).
3. Un bērna sodīšana ar kaktā stāvēšanu vai siksnu, kad citi argumenti izsmelti bez rezultātiem? Tagad mēs brīnāmies par bērniem, kur neko negrib darīt un pīkst paar savām tiesībām pilnībā ignorējot pienākumus, kurus viņiem jāveic.
4. Tagad ir savairojies psihologu skaits, kas par papļāpāšanu saņem baigās naudiņas. Ir aizmirstas vecmāmiņas un vectētiņi, vecāki pie kuriem griezties kādas sasāpējušas problēmas jautājumā. Un pie kam pilnīgi par brīvu. Vieglāk ir griezties pie sveša cilvēka, kuram tava problēma pa lielo ir pie kājas (noteicošais ir tavas maksāšanas iespējas), jo ir arī citi, kuriem vajag konsultāciju. Konveijers un tikai.
5. Mākleri, kas par noteiktu naudas summu, sameklēs tev piemērotu dzīvokli, palīdzēs pārdot esošo? Cik no šīm mākleru firmām darbojas godprātīgi godīgi nopelnot savu komisijas procentu? To pašu var teikt par tūrfirmām. Cik no tām godīgi atpelna savu naudiņu?
Tā es varētu rakstīt ilgi un dikti. Bet vai kas no tā mainīsies, kamēr nebūs mainījusies sabiedriskā domāšana globālā līmenī?

otrdiena, 2020. gada 11. februāris

Dažas domas rīta kafiju dzerot

1. Man daudzi saka, ka Ludzā dzīvojot esmu kļuvusi mierīgāka un savāktāka. Tomēr periodiski braucu uz galvaspilsētu lietas kārtot un kādu pasākumu apskatīt. Braukātu biežāk, ja ne ceļš apmēram četru stundu garumā uz vienu pusi.
2. Ludzā, kā jau mazpilsētā, kolektīvie pasākumi un citi notikumi vairāk notiek vasaras periodā. Ziemā te pieklusums.
3. Savā ziņā gribas atpakaļ uz Rīgu, jo tur visu laiku kaut kas notiek un ir ko redzēt. Bet tomēr - pēc nedēļas nodzīvošanos pa galvaspilsētu esmu sapratusi, ka tur esmu par ilgu. Īsti nevaru sev vietu atrast. Uz venu, divām dienām aizbraukt, bet ne vairāk.
4. Gribas arī Latgali apskatīt, ja jau reiz esmu šajā galā. Tik transportd jāsakombinē.