svētdiena, 2013. gada 11. augusts

Endija Bērziņa

Meitene ar neparastu vārdu un atbruņojošu smaidu. 
Zinu tikai vienu cilvēku ar tādu vārdu - viņu. Un pāri malām plūstošu optimismu un darboties kāri arī laikam esmu sastapusi tikai viņā. Blakus Endijai visas problēmas liekas mazas un nesvarīgas, jo viņa smaida un rosās. Nav iespējams nelīdzdarboties viņas rosībās nevis tāpēc, ka Endija ko uzspiestu, bet gan tāpēc, ka viņa tik aizrautīgi rosās, ka pašai gribas līdzrosīties.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru