Meklēju

vīrieti, kurš būtu tūlīt un tagad uzsāt kopīgu dzīvošanu un saimniekošanu. Esmu gatava pārbraukt kaut tūlīt. Randiņiem un iepazīšanas kūrēm nav laika, tas būs jāapgūst kopīgi dzīvojot. Sekss ir pēdējā plānā un nav aktuāls. Vēlams, lai vīrietis būtu rīdzenieks.

Kāzas

Vakar mans dēls un viņa meitene teica viens otram Jā vārdu Jēzusbaznīcā Elijas ielā 18, Rīgā.

Ceremonija norisinājās šaurā radu un tuvāko draugu lokā. Mācītājs teica skaistus vārdus viņiem kopdzīvi uzsākot nu jau jaunā statusā.
Bija, kā vienmēr, daudz ziedu no sveicēju puses.
Svinību neoficiālā daļa norisinājās kafejnīcā Taka Miera ielā 10, Rīgā.
Bija daudz jautrības un laimes vēlējumu jaunajam pārim.
Žēl, ka nepaliku līdz beigām, jo cilvēks, kurš mani nogādāja gan uz svinību vietu, gan no tās uz mājām, jau ap 21.00 posās prom. Ceru, ka bija sirsnīgums un jautrība līdz pašām beigām.

Par gaistošiem lielumiem

Manuprāt tviteris un instagram ir ātri gaistošs lēts pasākums, kas "uzkačā" ātri gaistošu popularitāti un nekur nepaliekošu nekādu vērtību. Vērtība ir mājaslapās un blogos, kuros par autoriem var spriest pēc satura un informācijas daudzuma. 

tviteri un instagrami ir lēta un ātra popularitāte bez seguma. Tikai ārējā spozme, kas ar laiku pazūd. pazūd arī, ja mainās sabiedrības gaume uz kādu ārēju veidolu. 

Mājaslapas un blogi paliek, jo saturiskais veidols balstās uz pavisam citiem principiem, kuriem nevajag lētuma un ātruma. Nu, ātrums būtu laba lieta ,bet ne lētums.

un izstādūt visu savu privāto dzīvi tautas apskatei, kā to dara tviteristi un instagramisti - tie cilvēki ir par sevi pārāk augstās domās, vai arī pilni kompleksu.

Sētnieka darbs

Katru reizi ejot pa ielu apbrīnoju sētnirkus par viņu izturību un pašatdevi. Par mazu algu tīrīt ietves rudeņos un ziemās. Un nav tā, ka katrai mājai būtu savs sētnieks. Parasti viens sētnieks apkalpo vairākas mājas. No tā cieš kvalitāte, kaut arī sētnieki parasti ceļas ļoti agri, lai visu paspētu izdarīt. 

Septiņos viņi jau pilnā sparā strādā. Citi vispār ceļas sešos. Lai novāktu to, ko mēs sasvaidām uz ielas, lai novāktu nokritušās lapas, sakritušo sniegu.

Sētnieki ir tie, kas par smiekla naudu aiz mums savāc nūsu atkritumus. Tas nav godīgi un ētiski.

Kārtējās pārdomas, nezinu, kuras pēc skaita

1. Man patīk, ka mans lasītāju skaits ir audzis par spīti tam, ka ir tikai pieci sekotāji. Jo sevišķi lasītāju skaits audzis, kā pievienoju savam emuāram google+ funkciju un AdSense reklāmu funkciju. Nezinu, kā tas viss kopā ietekmējas, bet rezultāts ir. Un lielākais lasītāju skaits ir no Latvijas.

2. Man nepatīk, ka lasītāji maz pēta reklāmas, kas tiešām ir interesantas un informatīvas. Tāpat man nepatīk, ka neveidojas diskusijas par manis veidotajiem rakstiem. E laikam par maz rakstu strīdīgus tekstus? Laikam jau vairāk informējošus.

3. Joprojām esmu saprātīga darba, kuru varētu pavilkt, meklējumos. ss.lv piedāvā daudz ko bet ne visu es spēju un protu. man derētu garderobistes vieta vai kas tamlīdzīgs uz dažām stundām dienā un par saprātīgu samaksu.

4. Tagad par saprātīgām naudiņām man ir kur dzīvot. bet vēl joprojām nav vietas, kurā es varētu savākt vienuviet visas savas pa dažādām glabāšanas vietām izkaisītās mantas. Tāpēc būtu pateicīga cilvēkam, kurš par komunālajiem maksājumiem man tātu vietu piedāvātu. 

5. Uz visiem kreņķiem ir sabojājusies veselība un esmu kļuvusi depresīva. Ar ko arī cīnos, lai citiem nesakristu uz nerviem. Toties invaliditātes apliecība palīdz pārvietojoties sabiedriskajā transportā. Liek mieru un nav jāmaksā par transsportu.