svētdiena, 2017. gada 29. oktobris

Ziemas laiks un vasaras laiks

Tikko pārgājām uz ziemas laiku un paktuķījām pulksteņus par stundu atpakaļ.
Lai arī cik dīvaini tas nebūtu, bet pēc ziemas laika pulksteņa es naktīs izguļos labāk, nekā pēc vasaras laika. Varbūt ziemas laiks ir tas laiks, kas raksturīgs šim reģionam un man.
Vienīgais - mans mobilais nepārkruķījās automātiski un joprojām rāda vasaras laiku, Laika nomaiņas poga ieklemmējusies un es netieku ar viņu galā. Būs jālūdz kādam gudrākam nomainīt man mobilajā vasaras laiku uz ziemas laiku.
Tomēr uzskatu, ka šī pulksteņu grozīšana uz vasaras un ziemas laiku ir viena vienīga muļķība un mūskaikos vairs nevajadzīga darbība. Iestāžu darba laikus ir vienkāršāk pieregulēt pēc izvēles un budžeta iespējām. Daudzas iestādes, piemēram produkciju ražojošās rūpnīcas, strādā divās, trijās maiņās cauru diennakti neatkarīgi no gadalaika. Un šīs pārejas no viena laika uz otru diezin vai būtiski ietekmē patērētās elektroenerģijas daudzumu, Iekārtas taču strādā reizēm cauru diennakti, jo ražošanas procesu nevar apturēt.
Vispār, jau tāpat pietiek, ka jākruķī pulkstņi pēc vietējā laika tiem, kas dodas uz ārzemēm darba vai citās darīšanās. Ir taču laika joslas, kuras regulē Grīvičas meridiāns.
Man pat liekas, ka ne visas valstis kruķī pulksteņus un jauc savu iedzīvotāju iekšējo ritmu. Vienkārši pieregulē savu sazīvi gadalaikam un viss. 
Tā pulksteņu kruķīšana tikai sarežģī dzīvi un brīžiem rada jucekli.

otrdiena, 2017. gada 24. oktobris

Atgriežoties pie vecām tēmām

1. Kaut kā ir sanācis tā, ka piemērotu darbu, ko es varētu veikt, man vieglāk atrast pavasarī, vasarā. Ziemas mēnešos jau ir pagrūti. Saitos, kuri pelnās ar darba piedāvājumiem, ir daudz šo piedāvājumu, tikai diemžēl ne visus es varu pavilkt. Tiesa, uz interesantākajiem nosūtu savu CV. Diemžēl vairumā gadījumu atbildes nav vai arī pārunas beidzas ne ar ko. Vai nu es neesmu piemērota, vai piedāvātais darbs nav īsti piemērots.
2. Vēl par ubagiem runājot. Visi mēs rēķinām savus ienākumus tā, lai sanāktu izdzīvošanai. Un tomēr reizēm kabatās, tā pat kā man, ir mazāk naudas nekā pie baznīcas sēdošai ubagtantītei. Es labāk ar pēdējām kapeikām atbalstu talantīgu ielu muzikantu, nekā tantuku, kurš savu saubagoto naudu varbūt atdod kādam citam vai arī nodzer - dažus tādus ubagus esmu redzējusi. saubago kaut cik un tenterē pirkt alkoholu.
3. Nekad neskatos šķībi uz tiem, kas lasa tukšās pudeles un tad aiznes tās nodot stikla taras pieņemšanas punktos. Ielas tīrākas un cilvēkam kāda naudiņa. It sevišķi slavēju viņus, kad redzu rosāmies pilsētā rīta agrumā pēc kādiem lieliem pilsētas svētkiem, kad godprātīgie pilsoņi savu izdzerto taru nomētā visur kur, sak. gan jau sētnieks vai kāds cits savāks aiz manis to šmuci.

piektdiena, 2017. gada 20. oktobris

Ubagi un ielu muzikanti

Tagad ielās ir daudz ubagu un ielu muzikantu. Tiesa, vasaras mēnešos viņu ir vairāk, nekā rudens un ziemas mēnešos. Bet tomēr viņu ir daudz.
Sen esmu pārstājusi dot ubagiem naudu - pašai visam nepietiek. Un pie viena neesmu pārliecināta, ka nepastāv kāda ubagu ģilde, kura daļu ienākumu no ubagošanas atdod kādam citam. Mani kaut kā nepārliecina šie ubagi, daudzus esmu redzējusi lietojam alkoholu no saubagotās naudas, kuru žēlsirdīgi cilvēki saziedo maizei un dzīvesvietas apmaksai.
Ar ielu muzikantiem ir nedaudz savādāk. Tos pārsvarā var ielās redzēt no maija līdz septembrim. Daudzi no viņiem tiešām ir talantīgi un gribas apstāties un paklausīties viņu priekšnesumu un kādus centus noziedot. Tomēr daļa no viņiem ir netalantīgo, bez muzikālās dzirdes un ar sliktu izpildījumu. Nezinu, vai tas ir tā, bet ir sajūta, ka talantīgie maksā pilsētas domei par savu biznesu un pie viena arī maksā nodokļus no sapelnītā. Nezinu, bet ceru, ka tā ir. 
Ja pret ubagiem izturos ar zināmu piesardzību, tad reizēm vasaras vakaros dodos uz centru paklausīties ielu muzikantus, jo viņu izpildījums reizēm ir veseks uzvedums, kurā ne tikai tiek atskaņots kāds skaņdarbs, bet arī ir padomāts par šī skaņdarba vizualizāciju tērpos un dejās. Tas reizēm ir vesels uzvedums. 
Īpaši bieži apstājos laukumiņā pie viesnīcas Roma. Tur bieži uzstājas grupas, kas padomājušas par sava muzikālā atskaņojuma kvalitāti un vizualizāciju. Un ir daudz publikas, kas apstājas viņus paklausīties un paskatīties. Tiesa, laikam šīs uzstāānās ir reglamentētas laikā, jo dažādās dienas stundās esmu redzējusi dažādas grupas.
Tomēr gājēju pārejas tunelī pie Centrālās stacijas esmu dzirdēusi daudzus, kas mēģina dziedāt, kaut arī viņiem nav "dziedamās rīkles" un nav talanta. Varbūt tauta maksā savus centus viņiem par to, lai viņi aizvērtos un beigtu kropļot mūziku. Pie kam vairums no viņiem ir pajauni cilvēki, kuri varētu atrast ko piemērotāku citās svēras, reālu darbu kaut vai celtniecībā vai sētniecībā. 
Kā dpmā mani lasītāji?

Oktobra pārdomas

1. Tik silts oktobris sen nav piedzīvots. Liekas, atvasara kaut ko sajaukusi un ieradusies nevis, kā parasti septembrī, bet oktobrī. Lapkritis ir, bet ne tik lielā mērā, ka tas parasti ir oktobrī. Daudzas lapas vēl ļoti stingri turas savās vietās. Laikam lapkritis turpināsies vēl ilgi novembrī. Kļava aiz loga priecē ar savu lapu dažādo nokrāsu. Lapas ir toņos no dzeltenas līdz brūnai krāsai un pa vidu visādi šo abu krāsu salikumi.
2. Vai tiešām visi mani lasītāji ir bloķējuši reklāmas savos blogos un varbūt man nav jēgas turpināt turēt reklāmas savā blogā?
3. Joprojām meklēju darbu brīvajā režīmā ar darba uzdevumu, kurš paveicams neilgā laika posmā. Katrā gadījumā tādu, kur starp darba uzdevumiem ir kādas spraugas, kuras var izmantot savā labā. pilnu darba dienu nostrādāt ilgstošā laika periodā veselība vairs neļauj un, no pieredzes zinot, reizēm ir bezjēdzīga laika nosišana, jo katrā iestādē ir periodi, kad ir daudz darba un ir periodi, kad pa kabinetu dzenā mušas no tā, ka viss izdarīts un līdz nākamajam akūtam darbošanās periodam vēl jāpagaida. Un, protams, darbam jābūt ar visu darba līgumu un nodokļiem. Citādi nav jēgas.

ceturtdiena, 2017. gada 19. oktobris

Darba pārrunas

Tas man laikam raksturīgi, ka dodos uz darba pārrunām īpaši nepainteresējoties par firmu, kura ievietojusi darba piedāvājumu ss.com. Izlasīju studentiem domātu darba piedābvājumu un iegaumēju adresi, kurā firma atrodas nepievēršot uzmanību firmas nosaukumam. Toties pieteikumu nosūtīju. Kaut arī mani drusku izrīnīja fakts, ka darba apmaksa notiek pēc darījuma notikšanas.
Pabrīnījos, ka pēc dažām dienām man tomēr atzvanīja un uzaicināja uz pārrunām. 
Firmu atradu viegli - nokļūšanu paskatījos gūglē. Pat īstajās durvīs iegāju. Un atkal - neiegaumēju firmas nosaukumu, kurš bija uzkonstruēts uz telpas durvīm. Tā ka līdz sarunas sākumam man nebija īstas skaidrības, kur esmu iekūlusies.
Kad runāšana sākās, tapa skaidrs, ka tā ir mākleru firma. Būšot jāstaigā pa mājām un jāmet pastkastītēs informācija par firmu un tās kontakti. Apmaksa par šo vazāšanos un lapeļu izplatīšanu notikšot tikai tad, ja kāds uzķersies uz šo lapeli, sazināsies ar firmu un notiks darījums. Vazāšanās iecirkņi - diezgan apjomīgi.
No sākuma man piedāvāja izvēlēties vai nu Maskavas ielu ar tai piegulošām ieliņām posmā no Maskavas ielas un Dzirnavu ielas krustojuma līdz Dienvidu tiltam, vai arī Ķengaragu ar visām sīkieliņām. Mani mulināja iecirkņa lielums un tas, kā es līdz katram no tiem nokļūšu, jo pierakstīta gan esmu centrā, bet dzīvoju pie paziņām praktiski pie Biķernieku meža. Kad sāku svārstīties, piedāvāja posmu starp Brīvības ielu un Krišjāņa Barona ielu sākot no Pērnavas ielas līdz Dzirnavu ielai. Arī paliels iecirknis.
Svārstījos neziņā. Dāma gan stāstīja, ka pēc mēneša, divu vazāšanās pa dažādām ielām atrodas kāds, kas uzķeras un viss notiekās, lapeļu izplatītājam tiekot ap 300,- uz rokas.
Apjautājos par darba līgumu un nodokļiem. Darba līgums tiekot rakstīts pēc pārbaudes laika beigām, tiesa - pārbaudes laika robežas netika nosauktas un jautājums par nodokļiem vispār tika apiets. Tas radīja zināmu saspringumu un iekšēju prtestību. Tomēr paņēmu mazu čupiņu lapeļu, jo dāma runāja ļoti pārliecinoši.
Mulsināja arī tas fakts, ka ierados tur 45 minūtes pirms norunātā laika, atvainojos, ka tik ātri, jo nebiju aprēķinājusi laiku, kas vajadzīgs ceļam līdz turienei. Atbilde bija - tas nekas, pārrunas kā tādas ar pretendentiem sākoties trijos un kāpēc tad lai nesāktu ar mani. Tomēr, kamēr sēdēju kabinetā, nedzirdēju nekādus telefona zvanus un durvis arī netika virinātās ar jautājumu "vai drīkst ienākt?" Radās iespaids, ka esmu vienīgā, kas atsaukusies uz sludinājumu.
Atgriežoties mājās ieskatījos ss.com, studentiem domātajā darba piedāvājumu sadaļā. Sludinājums bija pazudis. Biju cerējusi atrast firmas nosaukumu, bet nu nekā. Bija jāpaliek gribot.
Viens ir skaidrs - šodien palūgšu jebkuram pazīstamm cilvēkam telefonu (manam kredīts praktiski pa nullēm) un piezvanīšu, lai atteiktos no darba, par kuru man nav nekādas garantijas ka vispār maksās un ka maksās nodokļus. Var jau sanākt pat tā, ka visu ziemu noskrienies un pie darba līguma tā arī netiec un naudas arī. Var sākties visādas ņaudēšanas u.tt. Un pierādīt arī neko nearēsi jo darba līguma ta nav.
Ja kas, firma pagaidām (ja neizdomās kur pazust) atrodas Riepneku ielā 4 ar ieeju no pagalma. Kur tas atrodas, var apskatīties kartē. Diemžēl atceros tikai to, ka tās nosaukums sāas ar A burtu.
Tikko makā atradu kundzes doto vizītkarti - firma saucas AREAL.LV.

sestdiena, 2017. gada 14. oktobris

Attkal Trijos vīros laivā

Vakar atkal pa ilgiem laikiem tikos ar draugiem krodziņā Trīs vīri laivā. Uzreiz pasaku, ka šoreiz bilžu nebūs. Aizmirsu palūgt mūs pafotografēt. Bet tas nekas. Varu parunāt par noskaņu.
Sākām pulcēties jau no 17iem. Pamazām sanācām visi, kas parasti esam. Pamazām piepildījās arī krodziņš. Tik piepildītu es viņu sen neesmu redzējusi. Apkalpojošās meitenes reizēm ar grūtībām spraucās caur drūzmu ar savu nesamo.
Puiši runāja par filmu, kuru nesen noskatījušies kinoteātrī. Fantastikas filma. Nosaukumu diemžēl neatceros, gan noskaidrošu, kad nobriedīšu to novilkt torentos un noskatīties.
Bija interesanti viņos klausīties, uztvert viedokļu dažādību, kas tomēr noveda pie viena - bija vēlme filmu noskatīties vēlreiz. Tiesa, klausīties bija pagrūti, jo visapkārt virmoja citas sarunas un notika nepārtraikta kustība. 
Man vakars likās silts un jauks. Vīri ar saviem alus kausiem un es ar savu sulas glāzi. Bija kaut kāda kopības sajūta. Pat savas vainas un sliktās pašsajūtas piemirsās.
Jāsaka viena lieta par labu krodziņam - tajā ir lieliska alus plate ar produktu dažādību. Otrie ēdieni - laucinieciski lielas porcijas, viss garšīgs un ar mīlestību gatavots. Cenas pieņemamas un porcijas lielumam atbilstošas.

trešdiena, 2017. gada 11. oktobris

Šodiena un rītdena

1. Rīt būs grūta diena un pat zinu kāpēc. Saņēmu pensiju un palaidu grožus nedaudz vaļīgāk. Protams, vispirms izdarīju prātīgās lietas un tikai pēc tam atļāvos sevi palaist ganībās. Ceru, no tā mana pareizrakstība neieklibos un anonīmajai A komandai nevajadzēs blusot manu tekstu.
2. Pensijas indeksācija uz pacēlumu ir vienkārši smieklīga - pieci eiro ar centiem. Nepilni seši eiro. Labi, ka man pa vasaru bija darbs un ceru uz ziemas mēnešiem arī kaut ko pasīku atrast. Lai izdzīvotu un parādus atdotu.
3. ss'ā meklēt piemērotu darbu ir laimes spēle. Tur var atrast visu ko, tikai ne to, kas vajadzīgs. Mēģināju arī Zip.lv (kas ir draugiem.lv atvasinājums). Tur tas pats - var atrast visu ko, tkai ne to, ko meklē. Tomēr ceru, ka izdosies atrast darbiņu uz nepilnu slodzi un nepilnu darba dienu vai kā citādi pēc norunas. Tā, lai abas puses būtu apmierinātas un vēl saprātīga naudiņa sanāktu. Gribas ātrāk no parādiem tikt vaļā.
Ir kādas idejas un piedāvājumi?
4. Rinda uz pansionātu vienkārši kaitina. Tā nekust. "Gaidiet, un jūsu cerības attaisnosies". Bet gribas ātrāk bīt pie vietas ar mājas un drošības sajūtu.

pirmdiena, 2017. gada 9. oktobris

Mans dēls

Pie Branderburgas vārtiem
Sīkāk par savu ceļojumu uz vāciju un tur pieredzēto viņi paši pastāstīs feisbukā, ja gribēs. Bet viens no viņa pastāstiem - kebabi un ķirsona  virtuve tur ir lētāka. nekā pie mums.

sestdiena, 2017. gada 7. oktobris

Atskats uz vasaru

Vispār jau tas ir atskats un pieciem mēnešiem, ne tikai trijiem vasaras kalendārajiem mēnešiem. No maija līdz septembrim.
Šis laiks man ir bijis bagāts, visvisādu emociju pilns un notikumiem bagāts. Par spīti tam, ka šovasar daudzus pasākumus Rīgā palaidu garām dažādu objektīvu un ne visai objektīvu iemeslu dēļ. Toties bija tikšanās ar draugiem, bija braucieni uz Vangažiem, Cēsīm un Stokholmu. Un bija darbs, kuru pati savu kļūdu dēļ palaidu garām.
Bija visa kā un daudz.
Par katru notikumu esmu rakstījusi atsevišķu postu un reizēm saņēmusi aizrādījumus no Anonīmās blusu ķērāju komandas par savu pareizrakstību. Nenoliegšu, reizēm tā stipri ieklibojusi dažādu iemeslu dēļ un viņu aizrādījumi bija vietā. 
Nesākšu te uzskaitīt visu, kas vasarā notika. Tiem, kam tas interesē, var pārlasīt manus iepriekšējos ierakstus. 
Kopumā esmu apmierināta ar pagājušo vasaru un pa lielo nenožēloju tos notikumus. Protams, bija daži grēciņi, bez kuriem varēja iztikt. Bet ko lai dara - dzīve un notikumi bija raibi kā dzeņa vēders.
Par darbu īsti pat nenožēloju, ka viss tā beidzās. Agri vai vēlu tam visam tomēr bija jābeidzas. nebiju īstajā vietā, kas tā īsti mani apmierinātu. Tomēr ir arī pozitīvais - pārstāju raustīties un baidīties no kontaktiem ar pavisam svešiem cilvēkiem. Beidzu baidīties pieklauvvēt pie svešām durvīm un runāt.
Un biju daudz ārpus mājas, labāk iepazinu rajonu, kurā patlaban dzīvoju. Arī tas ir pluss.
Tagad jādomā, ko darīt ziemas mēnešos, kad tā īsti negribas iziet no mājas, kad gribas ierauties kaktiņā un tupēt zem silta deķa, gaidot vakaru, kad varēs iet gulēt.

pirmdiena, 2017. gada 2. oktobris

Es laikam atkārtojos par anketēšanu

Es daudz esmu rakstījusi par savu darbu anketēšanas jomā. Tie, kas grib, var pameklēt iepriekšējos rakstus pie birkām sadaļā Pārdomas
Es šo darbu un darbību šajā jomā esmu aizstāvējusi un runājusi par plusiem tajā, ignorējot mīnusus. Pat tādus, kā izteicās viens mans anoīmais komentētājs, anketēšanas anonimitāte zaudē savu jēgu, kad tiek pierakstīta adrese un palūgts telefona numurs. Vismas tā es sapratu viņa komentāru. Precīzi neatceros un nu neiešu meklēt, pie kura raksta tas bija.
Šodien uzzināju, ka pēc pēdējās anketēšanas man netiek dota otra iespēja anketēšanas darban, līdz ar to izslēdzas korporatīvais likums, kad par darbu un darba devējiem neizsakās slikti. Centīšos būt ne pārāk slikta.
Par ankrtētāja darba mīnusiem jau esmu izteikusies, tomēr ir arī pozitīvās puses, par kurām arī jau esmu izteikusies.
Šoreiz pakritizēšu anketas kā tādas. Tiek uzstājīgi apgalvots, ka aptauja ir caur un cauri anonīma. Bet - kā var būt anonīma anketa, kurā jāpieraksta adrese un ļots lūgums pēc telefona numura un vārda? Pie kam sadalā Demogrāfija ir jānorāda dati par savu ģimeni. Zūd anonimitātes princips un tiek pārkāpts personas datu neaiszkaramības likums. 
Jājautā, cik ticamas ir tās anketas, ko iesniedza citi anketētāji, ja par manām šaubījās, kaut arī anketēju no sirds. Anketējamais objekts var taču uz jautājumiem atbildēt diezin ko, kas ne vienmēr atbilst patiesībai. Un anketēšanas kantorī tas viss jāņem par pilnu. Tā ka jājautā - cik vērā ņemamas ir pieņemtās un par pareizām uzskatītās anketas?
Pati arī reizēm uz aptaujām uz ielas esmu atbildējusi creizī un ne paārāk to, ko domāju.

svētdiena, 2017. gada 1. oktobris

Nu tad sveiki

1. Nu tad sveiki pirmajā oktobrī. Pirmajā kārtīgajā rudens mēnesī, jo kalendārais rudens iestājās kaut kur septembra vidū/beigās. Tā ka septembrī īsti par rudens mēnesi nosaukt nevar - tas pa pusei pieder vasarai un pa pusei rudenim. Kaut gan man šķiet, ka rudens nav īsti beidzies kopš pērnā rudens un šogad vasarīgās dienas ir bijušas nu tik maz, ka nav vērā ņemamas. Pērn pat īstas ziemas nav bijis, tāds apaļš komats vien.
2. Goda vārds, ja kāds var piedāvāt man kādus sīkdarbiņus par optimālu samaksu, atrakstiet. ss'ā pagaidām neko piemērotu neesmu atklājusi, Tur piedāvā visvisādus darbus, tik ne to, ko meklē. Un vislabāk, protams, darbu meklēt caur pazīšanos, bet pagaidām mani draugi paši pa lielo meklē ko piemērotu. Un ja ir atraduī, tad tam darbam ir tāda specializācija, kuras man pietrūkst.
3. Mīļie lasītāji! Neieciklējieties tikai uz svaigākajiem tekstiem, gar lapas labo malu ir rubrikas ar rakstu tēmām. Un ne jau visi raksti ir ņaudēšana par kaut ko nelabu vai atkārtošanās par kaut ko. Kā man daži lasītāji ir personiski izteikušies - var atrast šo to interesantu. un galvenais, ka latviešu valodā un nav jālauza galva ar bloga raksta tulkošanu.