Vēl drusku par izglītības sistēmu

 Par izglītības sistēmu agrākos rakstos esmu izplūdusi daudz un dikti. Tomēr šis tas ir palicis nepateikts. Mēģināšu to, kā parasti, sagrupēt pa punktiem.

1. Ir ļoti pozitīvi, ka bērniem valsts dotētā izglītība un medicīna ir par brīvu praktiski visu obligāto mācību laiku. Bagātā Rīga vēl var atļauties savus skolas bērnus sabiedriskajā transportā vizināt par brīvu. Daudzās mazpilsētās, kā piemēram Ludzā, pašvaldība nodrošina skolas autobusu, kas no dažādiem pilsētas nostūriem aizvizina bērnus uz skolu.
2. Pērngad dzirdēju runas, ka visas skolas pāries uz latviešu valodu kā vienīgo oficiālo valsts valodu, kā tas ir paredzēts Satversmē. Esmu nedaudz, maigi sakot, atpalikusi no dzīves, un man nav skaidrības, vai tas ir noticis.
3. Pie iepriekšējā punkta gribētu piemetināt - Latvija vēsturiski ir izveidojusies par multikulturālu vidi ar daudzvalodību ikdienā. Būtu jauki, ja Izglītības ministrija šīs mazākumtautību valodas kā vēl vienu obligātu valodu ieviestu skolās, to skaitu skolās sadalītu apmēram pa reģioniem, kur tās visvairāk izplatītas. Rīgas skolās Latvijas valodas sadalītu proporcionāli visās skolās. Savādāk reizēm sanāk nepatīkamas situācijas. Kā piemēru varu minēt sevi un dēlu, jo mēs no Rīgas pārbēgam uz dziļiem laukiem, pierobežas pilsētu Ludzu. Lai saprastos ar cilvēkiem, bieži jāpāriet uz krievu valodu un pastiprināti jāapgūst latgaļu valoda, jo savādāk mūs nesapratīs par spīti obligātajai latviešu valodai skolā.
4. Un vēl, manuprāt, obligāti jāslēdz līgumi ar tiem studentiem, kuru spējas ir mācīties budžeta grupās. Līgumi, kuros būtu norādītas valsts, pašvaldību iestādes vai citi uzņēmumi, kuros jāatstrādā studijās pavadītais laiks. Tā daudzās iestādēs būtu garantēts darbaspēks, nodokļu veidā atgrieztos studenta apmācībai iztērētie līdzekļi. u.tml.
5. Par svešvalodām runājot. Tās gan varētu skolās atstāt fakultatīvu līmenī un piedāvāt audzēkņiem lielāku izvēles iespēju, ne tikai ierastās angļu, vācu, franču. Augstskolās, ja vien tā nav svešvalodu fakultāte, kurā students mācās, arī būtu jāpiedāvā plašāks svešvalodu loks. Tā mums veidotos pilsoņu loks ar plašākām zināšanām, nekā līdz šim ierasts.
6. Par obligātajiem mācību priekšmetiem runājot. Augstskolas tos izvēlas pašas atkarībā no fakultātēm, kas šajā augstskolā ietilpst. Vispārizglītojošām skolām tos nosaka Izglītības ministrija. Vai šajā iestādē nebūtu jāpārvērtē obligātuma skaits pārējos atstājot kā fakultatīvus un izvēles priekšmetus? Lai labāk sagatavotu audzēkņus turpmākai dzīvei. Man šķiet, ka vidusskolas klasēs būtu jāpievērš lielāka uzmanība tiem mācību priekšmetiem, kuri audzēkņiem vairāk noderētu nākotnes studijām vai darbam uzreiz pēc vidusskolas pabeigšanas.