sestdiena, 2016. gada 20. augusts

Un jau atkal Rīgā

Jau atkal esmu pārvākusies atpakaļ uz Rīgu. Pagaidām īrēju istabiņu - gultas vietu Purvciemā. Pa 100 eiro mēnesī. Ko no savas niecīgās pensijas varu pavilkt. Ar jaunnedēļu jāsāk meklēt darbs, kuru varēšu pavilkt un veikt kaut par minimālo algu.
Ludza nebija slikta pilsēta, bet tomēr - tās 4as stundas ceļā no Ludzas uz Rīgu un atpakaļ bija nogurdinošas tajās dienās, kad man bija jābrauc uz lielpilsētu. Un pie viena jādomā, kur palikt Rīgā pa nakti un pēc "jāmētājas" pa staciju un autoostu, gaidot savu transportu uz Ludzu. Vieni vienīgi izdevumi un laika nosišana.
Patlaban mītējos netālu no 11.trolejbusa galapunkta, satiksme ar centru ir ērta. Ja negribas vai nesanāk brauciens ar 11. vai 18. trolejbusu, ir vēl 14. trolejbuss vai 16.autobuss pa Biķernieku ielu, kas arī nav tālu no dzīvesvietas. Visumā ērti.
Tomēr domāju, ka ilgi še neuzkavēšos, jo gribas ko savu vietā, kurā varu visas savas mantas savākt vienuviet. pagaidām tās visas mētājas dažādās vietās un pa daļai sapakotas. neērti un traucējoši. 
Ja kādam manam lasītājam ir idejas, var tās piedāvāt. Izskatīšu visus variantus.
Pagaidām jāpierod pie šī varianta un jāmēģina iedzīvoties. Es šeit esmu no trešdienas, 17.augusta, vakara. Un pats labākais - nav jūtama divu tuvumā esošo maģistrāļu - Ieriķu ielas un Biķernieku ielas klātesamība. Garāmbraucošo mašīnu klātbūtne nav jūtama, var mierā un klusumā izgulēties. Šeit guļu labi, nav jāmostas naktī uz tualeti. Tas priecē, jo tad nav jāiet cauri saimnieces istabai uz labierīcībām. Istabas ir caurstaigājamas un caurstaigājamajā istabā dzīvo saimniece. Tas rada zināmas neērtības, jo pati eju gulēt samērā agri un mostos agri. Ir pārvietošanās grūtībās. Jābūt maksimāli klusai, lai netraucētu gulošo. Saimniece iet gulēt vēlu un ceļas vēlu. 
Bet tas tomēr ir labāk - dzīvot atsevišķā istabā, kaut arī gultas vietā, nekā pērnziem, kas kādus mēnešus dzīvoju ar saimnieci vienā istabā. tas toreiz traucēja mūs abas zināmā mērā. 
Zinu, ka kādu laiku būs nostaļģija pēc Ludzas, tā pat, kā vēl joprojām darbojas zināma nostaļģija pēc Iecavas viensētas, bet tā ir pārslimojama vaina un laiks jau iet uz priekšu un nes jaunus risinājumus. 
Tā ka, ja kādam ir ideja par dzīvesvietu, kaut kompānijā ar kādu, dodiet ziņu. Aprunāsimies, apdomāsim.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru