pirmdiena, 2018. gada 15. oktobris

Rudens krāsas ar kaķiem (nav Bābelīte)


Raibumi

1. Protams. man atkal būs pārmetumu jūra, bet pēdējos gados par politiku maz interesējos. Man no politikas pietiek tās reizes, kad noteiktos termiņos jāpilda pilsoņa pienākums un jābalso vai nu par Saeimas deputātiem vai par pašvaldības deputātiem. Man pietiek ar to, ka zinu, kā sauc prezidentu un Rīgas mēru pēc katrām kārtējām vēlēšanām. Man vairāk interesē sadzīviskās lietas, valdību un mēriju nelamāju - ko ievēlēju, to arī dabūju. Toties patīk pozitīvās pārmaiņas, kuras sadzīvē sastopamas darbojoties deputātiem. Negācijas, situācijas kad tie top lamāti - reizēm pat nesaprotu, jo neesmu interesējusies.
2. Kaut kā nemanāmi ir iepaticies rudens, jo ir tā pati krāsu bagātība, kas pavasarī, kad viss zied un plaukst. Varbūt tāpēc man pēdējā laikā arvien biežāk parādās koku krāsainās bildes še. Un oktobris ir beidzis iedzīt depresijā ar saviem agrajiem tumšajiem vakariem. Nezinu, kā būs novembrī, kad lapkritis būs praktiski beidzies.
3. Patīk, ja pēc maniem rakstiem veidojas diskusija situācijās, kad es kaut ko nezinu vai nesaprotu. Komentētāji iesaka prātīgas domas, kur un kā likvidēt savu nezināšanu vai neizpratni, Toties kaitina tās reizes, kad komentētājiem nav ko teikt par pašu saturu un tad tiek meklētas kļūdas. It kā katrs raksts man sastāvētu no 100 un vienas kļūdas.

svētdiena, 2018. gada 14. oktobris

Pastaiga pie Bābelītes ezera Juglā

Vakar kopā ar draugu devāmies pastaigāties gar Bābelītes ezeru Juglā. Laiks bija pietiekami jauks un silts.
Cerējām atrast un pabildēt vecos pazemes bunkurus ezera tuvumā. Bet tie tagad nolīdzināti un aizbērti, toties pārējā apkārtne daudz vairāk sakopta. Ir daudzveidīgi soliņi, uz kuriem piesēst un pavērot apkārtni, pat soliņi ar galdiem, ja ir luste piknikam svaigā gaisā. Manījām kompāniju, kas šo iespēju izmantoja. Vienā vietā pat ir iekārtota peldvieta, kas savā ziņā liek pasmaidīt. Jo visapkārt ezeram ir uzrakti, ka peldēties aizliegts.
Pati daba visapkārt ezeram prasījās uz fotografēšanu. Draugam bija fotoaparāts, tāpēc pat nemēģināju fotografēt ar telefonu. Fotoaparāta bildes tomēr kvalitatīvākas. Ceru, ka man tuvākā laikā tik pārsūtītas bildes, lai es varētu ievietot še.

piektdiena, 2018. gada 12. oktobris

Kokteilis

1. Patīk Staburadzes akcijas ar cepumiem Selga. Šīs akcijas tiek rīkotas katru gadu un akcijās ierindas pircēju var kaut ko vinnēt kā loterijā. Savā ziņā labs mārketinga paņēmiens, lai pirktu šos cepumus. Savā ziņā noliktavas tīrīšana, jo ārpus akcijas ietvariem šie cepumi laikam tiek mazāk pirkti un uzkrājas gan rūpnīcas gan veikalu noliktavās. protams, ne jau katram izdodas ko sadabūt izlozē, bet šie cepumi tad tiek pirkti krietnu aktīvāk. Pati šo akciju laikā pērku šos cepumus un man vienu reizi izdevies vinnēt piecus latus, kad bija šī naudas vienība Latvijā.
2. Patīk un nepatīk vienlaicīgi patreizējā apkures sistēma ar tās sākšanos un beigām. Padomju laikos apkurei pieslēdza jau septembrī un tad kurināja aš līdz maija sākumam. Tiesa, tad bija lētāki komunālie izdevumi un šī apkures sistēma makā negrieza. Tagad apkuri pieslēdz, ja diennakts vidējā temperatūra trīs dienas noturas vidēji 8 grādus siltuma. Un tas var ievilkties līdz novembrim Baltijas jancīgā klimata dēļ. Un atslēgta tiek jau aprīlī tā paša iemesla pēc. Pie mūsdienu komunālo maksājumu cipariem jau lētāk sanāk, bet tomēr. Man patiktos, ja pieslēgtu ar pirmo oktobri neatkarīgi no klimata aiz loga. Bet tās ir tikai manas domas un vēlmes.
3. Prātoju, kā man iestāstīt saviem komentētājiem, ka nerakstu analītiskus žurnālistikas rakstus, bet tikai savas pārdomas par kaut ko. Rakstu par lietām, vietā un notikumiem no sava skatu punkta, kas varbūt reizēm ir nepieņemas citiem. Rakstu atstājot vietu diskusijai un reizēm zināmā mērā provokatoriski. Un manas drukas kļūdas nav viennozīmīgi jānoraksta uz skārdenēm. Es pieļauju drukas kļūdas pat bez tām. Varbūt arī šajā rakstā ir kādas drukas kļūdas pat bez visām skārdenēm.
4. Paldies tiem, kas mani lasa un aizrāda uz drukas kļūdām. Diemžēl pamattekstā es tās izlabot varu, bet neesmu atradusi iespēju tās salabot atbildot uz kādu komentāru.

ceturtdiena, 2018. gada 11. oktobris

Man tomēr patīk kaķi

Homo Novus

Vakar dēls aizveda uz filmu Homo Novus pēc tāda paša Anšlava Eglīša romāna motīviem.
Tiem, kas nezina - Anšlavs Eglītis ir trimdas latviešu rakstnieks ASV, nodarbojās ar rakstniecību un kritiku. Viņam ir arī kritikas raksts par 70os gados uzņemtajiem Zvaigžņu kariem.
Pašu grāmatu diemžēl vēl neesmu izlasījusi, izdarīšu to tuvākajā laikā, jo filma ieintriģēja.
Filma patika ar savu reālo humoru mākslinieku bohēmas atainojumā Latvijā, Rīgā 30jos gados. Dēls, kurš ir grāmatu lasījis, teica, ka grāmatā tā humora bija vairāk. Bet man priekš iepazīšanās ar rakstnieka daiļradi pagaidām pietika ar šo. Kā jau teicu, tuvākā laikā izlasīšu arī grāmatu, lai iespaids būtu pilnīgs.
Patika aktieru spēle un saspēle. Pat Kambala ļoti organiski iekļāvās sev netipiskā profesijā un veiksmīgi tika  galā ar aktierspēli.
Laba latviešu filma, iesaku noskatīties, kamēr tā vēl ir uz ekrāniem.

trešdiena, 2018. gada 10. oktobris

Dažādas domas

1. Herkuless sāk apnikt, sāku to skatīties ar kupīrām. Principā gaidu, kad būs iztulkotas krievu valodā  visas sešas Midsommeras slepkavību 20ās sezonas sērijas. Tajā seriālā katra sērija noteikti ir pāri par stundu gara. Savā ziņā esmu šī kriminālnotikumu seriāla fane. Man tajā patīk gan aktieru spēle, gan tas, kā tiek šķetināts pats notikums. Reiz jau par viņu rakstīju. Var sameklēt pēc birkas Filmas. Vai ierakstot meklētājā.
2. Vakar, esot kapos, priecājos par to, kā koki ietērpjas rudens krāsu rotā. Purvciemā šīs krāsas vēl nav tik izteiktas. Ir vairāk sačervelējušās zaļuma, mazāk krāsu. Acīmredzot rudens līdz Purvciemam tā īsti vēl nav atnācis. Cik ieklīstu pilsētas centrā, tur arī īsti vēl nemanu rudens krāsu bagātību. Varbīt der pa pilsētas parkiem pastaigāt....
3. 6jā datumā izpildīju savu pilsoņa pienākumu un nobalsoju. Turpmākā laikā laikam tomēr necentīšos domāt par politiku. ir pietiekami daudz ikdienišķu problēmu, ko risināt un par kurām piedomāt. Un arī visa veida anonīmie man nepiesiesies, ja es ko nezināšu par politikas norisēm.
4. Man feisbukā atrakstīja, ka pienākusi vēstule. Ļoti ceru, ka tā nav ziņa no pansionāta vai atteikums pagarināt grupu. Tas tomēr ir nelielas naudas jautājums un iespēja saņemt nelielu naudiņu, kamēr sameklēju darbu, ko spēju veikt. Tagad jau nav grūti atrast kādu darbiņu pēc spējām arī mana vecuma cilvēkiem. Liela daļa darbspējīgo jaunāko cilvēku ir ārzemēs dzenoties pēc lielākām algām par nekvalificētu darbu. Retais atrod tur darbu specialitātē ar atbilstošu specialitātes apmaksu.
5. Man dažu rakstu komentāros aizrādīja, ka daudz neko nesajēdzu no ekonomikas. Tas tā tiešām ir. labi, ja orientējos savā makā un savos izdevumos. Tomēr tik daudz zinu, ka viena no budžeta sastāvdaļām ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Varbūt tāpēc es tik ļoti pieķeros šiem ārzemēs strādājošajiem, jo diez kur paliek viņu ienākuma nodoklis. Šaubos, vai nonāk līdz Latvijai, kurai tas noderētu.