ceturtdiena, 2018. gada 18. janvāris

Atkarība un neatkarība

Neatceros, vai par šo tematu esmu rakstījusi vai nee. Varbūt atkārtošos. Iedzimtais slinkums liedz meklēt vecākos rakstos.
Mauprāt, šie abi jēdzieni ir visai relatīvi. Katrs no kaut kā ir atkarīgs un no kaut kā neatkarīgs. Un tas ir gan valstiskā, gan pesoniskā rakursā. Uz šīs zemītes nevar būt kaut kas pilnīgi atkarīgd un pilnīgi neatkarīgs. 
Vienmēr pastāv kuat kādas normas, kas pieļauj un iegrožo vienlaicīgi. Ir tīri cilvēciskās attiecības, kurās atkarība mijas ar neatkarību. Pat valstu starpā šī atkarība mijas ar neatkarību. Kurš no kura kurā brīdī ir atkarīgs vai neatkarīgs ir atkarīgs no konkrētas situācijas mājās, ārpus mājas - sabiedrībā, reģionā kopumā.
Gan jau kāds mēģinās man iebilst - es esmu neatkarīgs, es dzīvoju neatkarīgā valstī. Bet, mīļie cilvēki, mēs visi esam atkarīgi no darba devēja labvēlības: paliksim šai darbā, vai atlaidīs, būs algas pielikums vai nee, mēs esam atkarīgi no cenām veikalos, no gadalaiku dabas apstākļiem (ziema piespiež mūs tuntulēties kažokos, nevis plunčāties peldkostīmos). Tā var uzskaitīt daudzas atkarības, kas iespaido mūsu dzīvi neatkarīgi no tā, gribam mēs to vai nee.
Tāpat ir valstiskā līmenī. Tur atkarība un neatkarība ir tā amudžinājusies politikas pinekļos, ka reizēm liekas, ka politiķiem pašiem nav īsti skaidrs, kas notiek un kur strikti novilkt rāmjus.
Šī atkarība/neatkarība vienā personā jau gadimtiem ilgi pastāv uz Zemes kopumā - gan cilvēku vidē, gan dabas pasaulē. Vispār jau cilvēks ir tikai un vienīgi dabas sastāvdaļa. Nekas vairāk. Mani visvairāk kaitina tie cilvēki, kuri šo sakarību nevēlas pieņemt un atzīt. Uzskata sevi par dabas un visa dzīvā pavēlniekiem. Par kautkādām pārbūtnēm.
Vispār šī ir tēma, par kuru var strīdēties ilgi un dikti, tā arī nenonākot pie vienota kopsaucēja. Patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.

trešdiena, 2018. gada 17. janvāris

Šodien tāda pārdomu diena sanākusi

No rīta jau vienu "palagu" uzrakstīju, tagad prasās nākamais.
1. Pirmkārt, gribu tomēr atsaukties uz šeit un šeit un šeit publiskotajiem grāmatu sarakstiem. Vai tiešām nav interesentu par smiekla naudiņām - 50 centiem par katru grāmatu? Ziemassvētku un Jaunāgada tēriņi pagājuši, šī gada pirmās algas laikam jau saņemtas. Tāpat, ar to pašu domu gribas atgādināt par šeit ievietoto sarakstu. Ārā mest žēl, gan grāmatas, gan traukus pamazām izdalu par tām smiekla naudiņām. Šeit neatradīsies kāds, kuram vajag? Ir arī "kaudzīte" gareno šķīvju un daudz kas cits. Grāmatu arī ir vairāk, nekā es pagaidām esmu ievietojusi sarakstos. Piedodiet, ka uzbāžos, bet gribas tikt no visa tā vaļā. Bet lietas un grāmatas ir par labām priekš atkritumu konteinera vai krāsns. Tādas lietas jau labu laiku kā likvidētas.
2. Tagad laikam beidzot ziema sākusies. Vismaz pēdējās divas dienas ir sniegs. Sniegs, kuram tīri teorētiski vajadzēja parādīties jau novembra beigās, decembrī. Kaut gan, laikam jau esmu rakstījusi - man jau kādus gadus sniegs patīk uz Ziemassvētkiem un Jaunogadu. Pēc viņš var nebūt. Un temperatūra tuvu nullei vai +1. Nu nepatīk man bargās ziemas. Tad gribas tikai gulēt, slinkot un neko nedarīt. Ar gadiem man tās ziemas ar vien vairāk "piegriežas". Pavasaris un vasara ir labāki.    
3. Esmu jau apnikusi pačīkstēt par to, ka meklēju kādu sīkdariņu. Var par vairākus, paralēlus. Jo mēģinu izvilkties ar savu invaliditātes pensiju. Un, kā jau iepriekš minēju kādos komentāros, alkohols ir atmetis mani, pat pīpēt esmu sākusi mazāk. Ar paciņu cigarešu tagad pietiek daudz ilgākam laikam, nekā līdz šim.
4. Joprojām skatos krievu filmas par karu. Dažas velk uz nostaļģiju, jo ir manas bērnības gadu filmas. Tomēr uzrakstīt savas domas pagaidām ir bijis iekāriens tikai par vienu filmu. Pārējās - skatieties paši, ja šāda rakstura filmas atrodat par labu esam.
5. Man ļoti noderētu mecenāts (nezinu, kā pareizi nosaukt cilvēku, kurš bez atlīdzības iegulda līdzekļus), tad līdz pansionāta rindas pienākšanai droši tiktu galā ar daļu no parādiem un sakārtotu daudzas citas savas lietas. Ja tāds cilvēks atrastos, būtu ļoti pateicīga. Dēls jau man palīdz iespēju robežās, bet tas ir izdzīvošanas minimums. 
6. Esmu pateicīga par visiem komentāriem, kas bijuši maniem rakstiem. Tas ir palīdzējis sakārtot gramatiku pirmām kārtām un pie viena ir apziņa, ka manis rakstīais ir kādu aizķēris. Gribētos zināt, ko vēl lasītājs no manis sagaida. Jo es rakstu pārdomas, kā arī par vietām, lietām un pasākumiem, kurus redzu.
                                                                                                                                    

Nedaudz pārdomu

Var jau pasūdzēties par visu to, par ko sūdzas visi - sadzīvi, politiku, cenām utt., betkaut kā negribas. Liela daļa mēs esam šeit, nav vairs 90to gadu jukas, dzīve savā ziņā ir nostabilizējusies, bērni dzimst vairāk, nekā 90jaos. Pie visām negācijām tomēr ir zināma pārliecība par nākotni. Vismaz vidusmēra cilvēkam, kurš īpaši nelien politikā un netaisās bīdīt lielo biznesu. Lielajam biznesam ir tieksme sabrukt krīzes brīžos. Un tās jau ir klapatas.
Zināmā mērā cieš tie, kas biezajos gados sagrābās kredītus un tagad mokās ar atdošanu. No savas pieredzes zinu, ka saplānojot savu, kaut nelielo budžetu, var pamazām tikt vaļā no kredītu nastas. Es jau no dažiem kredītiem esmu atvadījusies. Pat dažus cilvēciskos parādus atdevusi. Un mani ienākumi bez sīkdariņiem ir 135,76 katru mēnesi. Sīkdarbiņus meklēju tādus, kur slēdz konkrētus līgumus un par mani tiek maksāti nodokļi. Tas palīdz pie pensijas pārindeksācijas, kas katru gadu notiek oktobrī.
Protams, daudzi brauc uz ārzemēm pelnīties, lai kaut kā izkruķītos. Mana māsa jau vairākus gadus no agra pavasara līdz vēlam rudenim strādā sezonas darbus Nīderlandē, tur nopelnīto tērējot pa lielo šeit, tādējādi palīdzot mūsu pašu ekonomikai. Ziemas sezonās viņa strādā šeit. Oficiāli, ar visu nodokļu maksāšanu.
Grūti saprast tos, kas aizrauc, nemaz netaisoties braukt uz kādiem mēnešiem atpakaļ, tērējoties un padzīvojot šeit. Toties ir dzirdēti nosodoši argumenti par dzīvi šeit. Bet - ja padzīvotu pusgadu tur un pusgadu šeit, tomēr būtu pienesums pašmāju ekonomikai un viss straujāk ietu uz labo pusi. Manuprāt, nevajag braukt prom un nomelnot to vietu, kas ir dzimtās mājas.
Es jūtos labi šeit un netaisos braukt uz ārzemēm piepelnīties. Zinu, ka tur viesstrādniekiem ir garākas darba stundas un pats darbs ir smagāks, nekā šeit var atrast. Tur strādāt ir no cikla - ņem ko dod un nečīksti.
Netaisos nevienu aģitēt un pievienot savai ticībai, bet viss, kas še notiek, ir pašu radīts. Un valdību nevajag lamāt - tā ir tāda, kādu nu esam paši savēlējuši. Pie mums jau vairs nav padomjlaiku vēlēšanu sistēma, kad balso kā gribi, rezultāti vienalga būs pievilkti pēc augšējo slāņu un kompartijas vajadzības.

pirmdiena, 2018. gada 15. janvāris

Savā ziņā

1. Divi visriebīgākie nedēļas brīži - svētdienas vakars, jo turpinājumā būs pirmdiena, un pirmdienas rīta cēliens, jo nekad nevar zināt, kā izvērtīsies pārējā diena un nedēļa kopumā. Visforšākā nedēļas diena ir piektdiena, jo tad priekšā divas brīvas dienas. Tā lūk. Un aikam jau es neesmu vienīgā, kas tā uztver nedēļu.
2. Man uz šo sīko sniegpārsliņu krišanu labāk patīk skatīties pa logu. Īpaši šodien. Izskrēju nepiemērotos apavos un plānos cimdos. Rezultāts - gultā un zem segas sildu kājas un sevi.
3. Kopš vasaras vidus, kad mani intensīvi sāka "apsēst" anonīmie, lapas skatījumi un komentāri ir skaitliski palielinājušies. Kaut kāds atpazīstamības iun pamanības bums uznācis. Bet savs labums no tā visa uzlidojuma ir - es pamazām caurskatu vecos rakstus un pielaboju kļūdas. Būšu pateicīga, ja kāds palasītos kaut ko no iepriekšējiem rakstiem un aizrādītu uz drukas kļūdām tur. Pieļauju, ka kaut ko būšu palaidusi garām.
4. Laikam nevietošu te vairs saraktus ar lietām, ko vēlos atdot. Nav laikam īpašas intereses un vajadzības. Vismaz atsaucība tuvojas nullei. Par izlasīšanu praktiski tālāk nav tikts,
5. Būšu pateicīga tam, kurš piedāvās kaut nelielu projekta tipa darbiņu. Kā jau reiz izteicos - darbu no zvana līdz zvanam nespēju pavilkt savas īpatnības dēļ.

svētdiena, 2018. gada 14. janvāris

Nedēļas pēdējās dienas rīts

Par to, ka man šīs nedēļas iesākums patīk, rakstīju jau nedaudz agrāk. Tikai ceturtdien. Tomēr nedēļas beidzamās dienas rīts iesācies kaut kā ne tā. Ne cepts, ne vārīts. Zinu, ka man pa dienu būs tikšanās. Bet tā ir tikai viena tikšanās. Vai izdosies saorganizēt vēl kādas? Nezinu, ne jau viss no manis atkarīgs.
Centīšos jau sazvanīties, ko sarunāt. Ir dažas lietiņas atdodamas. Ir daži jautājumi jānoskaidro. 
Kārtoju un izdalu ne tikai grāmatas bet arī traukus. Šī tēma varētu būt tuva studentiem, kas pa kojām mītējas. Tātad, ir:
1. zupas terīne,
2. katls, panna, zupas kausi
3. visādi citādi trauki - šķīvji, krīzītes, galda piederumi
4. kūkas cepamā forma sirds veidā.
Var pieteikties, gan sarunāsim kaut ko. Varu atdot pa 50 centiem gabalā neatkarīgi no priekšmeta lieluma.
Un - protams, ir galdauti, tiesa, lietoti. Var izmantot lupatās vai kā citādi izmantot. Un divi segas pārvalki (konverti). Tos atdodu par velti, ka tik kāds paņem.
Man to visu nevajadzēs, gribas tikt vaļā. Ja uz grāmatām nepiesakās, varbūt uz kaut ko no še uzskaitītā pieteiksies kāds, kam vajag? Protams, naivi cerēt, bet ceru.
Citādi - svētdienas rīts kā svētdienas rīts. negribas īdēt un vaidēt. Nezinu, ar ko diena beigsies. 
Dažs varbūt pasmīnēs, ka izdalu mantas kā uz izceļošanu, bet ja kaut kur nepārskatāmā laikā spīd pansionāts, ir jādomā par iedzīves optimizāciju, jo visu jau uz pansionātu līdzi nepaņems. Tātad jātiem no visa liekā vaļā. Daudz ko jau esmu izdalījusi, bet vēl palicis dalāmais. Zinu, ko ņemšu līdzi, bet tas ir nedaudz no mīļlietiņām un apģērba. Tā ka, mīļie lasītāji, tomēr piesakieties un kaut ko un paņemiet kaut ko. Ārā mest ir par labu. ārā metamos jau pa lielo esmu izmetusi, kaut arī kāds zīkums reizēm uzrodas kārtošanas proesā.
Šodien sazināšos ar māsu un tad zināšu, kad esmu vietā, kur viss tas stāv un varu savākt visu apsūtīto.
Grāmatu sarakstos minētās grāmatas (izņemot abus krājumus, kas trešajā grāmatu pieminēšanā) stāv pie manis, kur patlaban mītējos.
Tauta, padomājiet. Jo šī savā ziņā ir mantu izpārdošana. :)

sestdiena, 2018. gada 13. janvāris

Jau atkal trijos vīros - sen nav būts

Vakar pasēdējām Trijos vīros laivā un jutāmies lieliski. Sen nebijām tā īsti tikušies, tāpēc vakars sanāca silti mīlīgi jauks. Ne tikai aispriedām jaunumus, bet arī spriedām par pavasarī rīkojamā pasākuma norisi.

ceturtdiena, 2018. gada 11. janvāris

Šī nedēļa

1. Šī nedēļa, kaut arī ir tikai ceturtdiena iesākusies, man patīk. Katru dienu ir kaut kas darāms un kaut kur jādodas. Pat nakti nogulēt no zvana līdz zvanam izdodas naktī nepamostoties uz tualeti. Un no rītiem neesmu aizpampusi ne no kā. Bezalkoholiskās skārdenes jau nedod aizpampumu, tik dzenā uz sirsniņas telpu. Interesanti, kādas būs nedēļas beigas.
Starp citu,veikalos, skatoties uz alus piedāvājuma stendiem, sametas dusmas. Daudzas šķirnes ir pat lētākas par bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tā tā tauta top nodzirdīta. Ja bezalkoholiskie dzērieni būtu lētāki par alkoholisko alu, varbūt nedaudz samainātos arī dzert mīlošās tautas skaits. Bet tas laikam ir naivi cerēts.
2. Skatos, ka manus grāmatu sarakstus pēta, bet interese un vēlme iegūt kādu grāmatu kaut kur bezgalībā klīst. Nezinu, vai tas ir intereses vai pēcsvētku naudas trūkums. Bet visu taču var sarunāt un norunāt.
3. Pie māsas viesos esot, revidēju savas mantas, grāmatas un traukus ieskaitot - kam ko atdot, ko izmest laukā. Grāmatas pamazām te pārskaitīt esmu sākusi. Būtu patīkami kaut no šīm tikt vaļā, kaut nu kādam noderētu. Par traukiem runājot - ja kādam būtu interese iegūt savā īpašumā kaut ko no padomju laika ražojumiem šajā jomā - viss ir sarunājams.