piektdiena, 2018. gada 17. augusts

Saīsinātais grāmatu saraksts

Nedaudz "patīrīju" esošo grāmatu sarakstu, lai būtu pārskatāmāk palikušās grāmatas, kas vēl dabonamas:
1, Ģimenes enciklopēdija, 3 sējumi - 5,- eiro par komplektu
2. Gijs de Mopasāns. Kāda dzīve. Montoriola, - 0,50 centi
3. I, Maiskis, Tuvu un tāli. - 0,50 centi
4. Lennarts Meri. Kāvu vārtos. - 0,50 centi
5. M. Vestermanis. Laikmeti, krāsas, simboli. - 0,50 centi
6. Rafaello Džovanjoli. Spartaks. - 0,50 centi
7. Uldis Ģērmanis. Latviešu tautas piedzīvojumi. - 0,50 centi
8.Ketrīna Kurtc. Derini. (fantastika, krievu valodā) - 0,50 centi
9. Frensis Skots Ficdžeralds. Ir maiga nakts. - 0,50 centi
10. 3 grāmatas no Šekspīra kopotajiem rakstiem - 5,- eiro par komplektu
11. Tomass Manns. Jāzeps un viņa brāļi. - 0,50 centi
12.  Ļevs Tolstojs. Augšāmcelšanās - 0,50 centi
13. Reinis Kaudzīte. Izjurieši, - 0,50 centi
14. Marsels Panols. Marsela bērnība, - 0,50 centi
15. Mārtiņš Krieviņš, Strēlnieki pārnāk mājās, - 0,50 centi
16. Leons Paegle. Dievi un cilvēki, - 0,50 centi
17. Edvīns Gilberts. Vāveres ritenī, - 0,50 centi
18.  Anatolijs Markuša. Vīriešiem līdz 16 gadiem - 0,20 centi
19.  Osvalds Joksts. Ierocis un likums, - 0,20 centi
20. Šekspīrs. Makbets. - 0,50 centi
21.  Olga Daudzvārde. Dvēseles cietumā. - 0,50 centi
22. Zenta Mauriņa. Pārdomas un ieceres, - 0,50 centi
23. J. Veinbergs. Vecā derība, - 0,20 centi - aizrunāts
24. Džons Gārdners. Fredija grāmata. - 0,50 centi
25. Sergejs Baruzdins. Atkārtojums, - 0,50 centi   

ceturtdiena, 2018. gada 16. augusts

Patīk - nepatīk/dublis 4

1. Patīk dzīvot pie dēla. Ir māju sajūta un savstarpēja saprašanās un iepriekšējo kļūdu piedošana. Galvenais - nesataisīt jaunas kļūdas. Bet tas ir abpusējs darbs. Nepatīk tas, ka reizēm jāpabēg nakšņot uz iepriekšējo mītnes vietu, jo atbrauc tēvs un tam ir iebildumi par manu atrašanos šeit. Kā ciemiņu viņš mani pieņem, kā pastāvīgi dzīvojošu - nee. Bet tas ir vecs kašķis, kuram nav risinājuma. Mēs vienkārši bijām ne tie cilvēki, kuri kādu laiku dzīvoja kopā.
2. Patīk, ka šī vasara man rit daudz labākos toņos nekā iepriekšējā, kas tomēr bija murgu murgs. Nepatīk, ka brīžiem atkārtojas murga recidīvs no pērnās vasaras. bet tas, paldies dievam ir tik reti un nelielās devās, ka kaut kā jau tieku galā un vasara tomēr kopumā ir jaukāka par iepriekšējo. Arī klimata ziņā.
3. Patīk, ka mani lasa un notiek diskusijas, kas visumā ir visai raibas. Nepatīk, ka pirms stundām trim kāds ir mēģinājis hakerēt manu blogu. Interesanti, kam par godu. Kas tad zina manu šejienes un vispār google konta paroli? Neesmu izplatījusies par savām parolēm. Un arī neesmu tik ievērojama persona, lai būtu vērts lauzties iekšā manā blogā. Kas grib piedalīties mana bloga piepildīšanā var taču pierakstīties sekotājos un tad pēc tam varu piešķirt tiesības še ko ierakstīt. Bet ne pārāk daudz, blogs tomēr ir mans un manām vājībām.
4. Patīk tas, ka manis iepostotais grāmatu saraksts pamazām retinās un daudzas grāmatas jau devušās pie jauniem saimniekiem. Nepatīk, ka tas notiek palēni.

trešdiena, 2018. gada 15. augusts

Nedaudz no visa kā

1. Par spīti dažu cilvēku izteikumiem komentāros, tomēr ir atradušies cilvēki, kas grāmatas paņēma (ne visas, tiesa) un man jau viena kaste iztukšota. Es sarakstā atzīmēju tās grāmatas, kas jau atdotas prom, var papētīt. Varbūt tomēr kas ieinteresēs paņemšanai.  Atdodu jau par sviestmaizi.
Pie viena runājot - kopš kura laika Blaumanis, Gijs de Mopasāns un Šekspīrs ir makulatūra?
2. Zinu, ka mūsdienu jaunatne lasa un lasa daudz. Ne tā, kā 90jos, kad datorsaloni un citas tamlīdzīgas vietas bija pārņēmušas tolaiku jaunatnes prātus un veselo saprātu. Tik īsti vēl neesmu uzķērusi, ko lasa mūsdienu jaunais cilvēks. Jo grāmatas no manis paņēma apmēram mana gada gājuma cilvēki. Plus mīnus.
Ko lasa 30gadnieks un kas īsti viņu interesē? un 20gadnieks?
3. Nezinu, ko lasa cilvēks, kas spēja Margaritas Mičelas grāmatu Vējiem līdzi nosaukt par lubeni. Tā tomēr nopietna grāmata par cilvēku attiecībām, karu un spēju izdzīvot pēc kara. 
4, Veidojot rakstus par LFFB  ievietotajiem rakstiem, veidoju arī linku uz konkrēto rakstu, Diemžēl šie linki vairs nestrādā, jo pati lapa divas reizes ir nomainījusi savu dizainu, Diemžēl jaunajā versijā nav iestrādāts meklētājs, ar kura palīdzību varētu atrast minētos rakstus un pārlinkot. Tā ka interesentiem nāksies parakāties pa jauno lapas variantu, lai ko atrastu. Pari arī rakājos. Un pie viena - lapa ir darba procesā, pagaidām darbojas tikai iespēja ievietot rakstus. Pamazām nāks klāt visādi jaunumi un labumi.
5. Gribētos tomēr sastapt lielāku aktivitāti pie grāmatu atlases, jo tur tiešām nav sliktas grāmatas.
6. Jūtu, ka daudzi lasītāji jau krietnu laiku seko maniem rakstiem. Tāpēc pie viena gribētos uzzināt, kas viņua auzrauj manā blogā un ko vēl viņi gaida no manis. Jo rakstu un aprakstu to, ko redzu un domāju.

pirmdiena, 2018. gada 13. augusts

Margarita Mičela. Vējiem līdzi

Ik pa laikam pārlasu šo grāmatu. Man viņa patīk.
Attiecībā uz šīs grāmatas varoņiem sākšu runāt par Skarletu. Daudzi kritiķi ir lamājuši autori par to, ka varones tēls nav viengabalains un vietām ļoti lūzt un šie lūzuma momenti traucē uztvert varoni kā noteiktu personību. Man tā neliekas. Varone dzīvoja no sirds un pa īstam. Ar visiem kritumiem un cēlumiem neko no sava rakstura nepazaudējot. Jebkurā situācijā viņa aktīvi atrod izeju un tomēr nelūzt. Tādi cilvēki, kā viņa, daudz ko panāk un sasniedz.
Grāmatas beigās salūza Rets Batlers, kurš nespēja izturēt un saprast šo daudzšķautnaino personību, kurai vajadzēja vai nu visu, vai neko.
Melānija ir galīgs pretstats Skarletai. Mierīga, laipna un stipra savā mierīgumā un pastāvībā. Visi apkārtējie pie viņas tiecas. Arī Skārleta, kura Melāniju brīžiem uzskata par zosi, nevar neapbrīnot Melānijas gara stiprumu un ticību labajam cilvēkos.
Ešlijs man liekas tāds dieva dots, sapinies sevī cilvēciņš, kurš spēj pastāvēt un būt tik ilgi, kamēr viņam blakus ir Melānija ar savu gara stiprumu un siltumu. Pat Skarletas esamība nespēj viņu padarīt stipru. Grāmatas beigās viņš, tāpat kā Rets, salūzt. 
Grāmatā atainotās sievietes izrādās stiprākas savā būtībā par vīriešiem. Varbūt tas sanācis tāpēc, ka grāmatas autore ir sieviete. Vīriešu sarakstītajos romānos reti kad var sastapt stipras sievietes. Pārsvarā viņiem sanāk bāli tauriņi, kas vaimanā uz katra stūra pie mazākās izdevības.
Man grāmata patīk. Ļoti pat ieteiktu citiem to pārlasīt un pārlasīt.

svētdiena, 2018. gada 12. augusts

Velns parāvis

Tas, ka es savas pārdomas, idejas un vēl kaut ko nopublicēju publiskā telpā, vēl absolutli nenozīmē to, ka tas ir jālasa tiem, kam principiāli nepatīk mani texti un manas pārdomas, kā arī tas. ko reizēm piedāvāju. 
Esmu pateicīga tiem, kas aizrāda uz kļūdām un neprecizitātēm, kas radušās nezināšanas pēc vai arī uz kādām drukas kļūdām. 
Es rakstu savu viedokli par kaut ko un ja tas ir nepieņemams manu zināšanu trūkuma dēļ vai kā tamlīdzīgi - paldies tiem, kas korekti aizrāda un norāda virzienu, kurā meklēt risinājumu.
Tāpat - ir tēmas, kuras rakstu tāpēc, ka man liekas svarīgi par to uzrakstīt, pavisam nenozīmē, ka krāju punktus vai kā tamlīdzīgi. Tās ir manas domas un pārdomas par kādu tēmu. Ja nepatīk, nelasiet, nav spiesta lieta. Iztiksim bez uzbrukumiem.
Ja es ko nezinu vai īsti nesaprotu - vai tas ir pamats  uzbrukumam? 
Ja manas domas un pārdomas neiekļaujas kādās tur normās un uzskatos - vai tas ir pamats uzbrukumam?
Kungi un dāmas - pirms komentējiet manis rakstīto, padomājiet par maniem jautājumiem.

Par tradīcijām runājot

Esmu priecīga, ka mūsu tautai ir varām un gadsimtiem cauri iznesta tradīcija, ko sauc par Dziesmu un deju svētkiem, kad Rīgā sabrauc ne tikai Latvijas latvieši, bet arī ārzemju diasporu latvieši un viesi no citām tautām. Un šī tradīcija, liekas, būs neiznīdējama, jo pārāk daudz jauniešu piedalās šajos svētkos. Par šo svētku kopības sajūtu esmu rakstījusi ne reizi vien, patlaban nedaudz atkārtojos.
Patīk, ka pēc Rīgas 800gades pilsētu svētki ir ierakstījušies mūsu tautas tradīciju jostā. Un tie katrai pilsētai ir savi un neatkārtojami unikāli noskaņās un norisēs. 
Kopīgā Līgo svētku svinēšana arī pakāpeniski iesakņojas par tradīciju, it sevišķi Rīgā un, pieļauju, ka arī citās lielākās pilsētās. Tiesa, gribētos no šiem svētkiem ko vairāk, ne tikai koncertu uz estrādes un lielu daudzumu pārtikas pārdošanas punktu par drusku uzskrūvētām cenām. Gribētos, nu vismaz Rīgā noteikti, jo esmu rīdziniece, lai pilsētniekiem būtu iemesls uz šo pasākumu uzvilkt goda tērpu un baudīt svētkus ar vairāk piedāvātiem pasākumiem ne tikai Daugavmalā, bet arī parkos un skvēros. Dejas, rotaļas. visādi konkursi un citas atrakcijas. Nu, lai sanākušie cilvēki būtu vairāk ar kaut ko aizņemti un justos labi. Bet tas laikam organizatoriem vairāk jāpiedomā. Es saprotu, ka svētkiem atvēlētie līdzekļi ir tik cik ir, bet kaut ko jau var izdomāt kaut par velti iesaistot brīvprātīgos palīgus. Bet, nu tas ir laika un pilsētas vadības jautājums.
Muzeju nakts ļoti iesakņojusies tradīcijās. Un šī jau ir starptautiska tradīcija, kas man ļoti patīk. Protams, uz muzejiem var aiziet arī citā reizē un laikā, bet šai naktij ir sava īpatna gaisotne, kad cilvēki ir ļoti draudzīgi, muzeji piedomājuši pie īpašas noskaņas radīšanas. Patīk tas, kas šai naktij sāk pamazām pieslēgties arī tādas vietas, kuras par muzejiem īsti nenosaukt, piemēram Prezidenta pils. 
Patīk Jelgavā notiekošie smilšu un ledus skulptūru svētki katrs savā gadalaikā. Beidzot jāsasparojas kaut uz vieniem no tiem aizbraukt un apskatīties dzīvajā, ne tikai citu uzņemtās fotogrāfijās.
Par katras ģimenes individuālajām tradīcijām grūti spriest. Varu runāt tikai par savu ģimeni, kurā pagaidām nevaru rast svētku risinājumu visu kopāsanākšanai. Pagaidām tas visai dzimtai sanāk kopāsanākt uz kāda bērēm. Bet gribas pamazām atjaunot kopāsanākšanu kādos svētkos pie bagātīgi klātiem galdiem, jauniešu rotaļām, sarunām par paaudzes vienojošām tēmām un tamlīdzīgi.
Pagaidām mana un dēla mazās ģimenītes tradīcija ir dēla un viņa draugu ietusēšana pie mums svētdienās, kad notiek kāda spēle. Un tad ir silti un jauki, ka kaut kas notiek un ir labi. Ir dzīvība mājās.
Ja vēl kas ienāks prātā, uzrakstīšu.

Dažas domas

1. Nu nesarotu tos cilvēkus, kas saviem kaķiem apgriež nagus. Tie taču viņiem nomainās dabiskā ceļā. Jā, viņiem ir tendence apskrāpēt mēbeles, bet var taču to lopu pieradināt apstrādāt ar nagiem vienu koka mēbeli, kuru man pārāk žēl. Mums mājās tas ir viens ķeblītis, kuru zvērēns regulāri trin ar nadziņiem. Toties pārējās mēbeles necieš. 
Un tie mētelīši suņiem. Tas zvērs izskatās vienkārši nelaimīgi smieklīgs tajos krāsainajos krāmos, Labi, ziemas periodā tie mētelīši ir vietā tām sīkajām karikatūrām par suni, bet normāla lieluma suni ar kārtīgu apspalvojumu vēl ietērpt mētelītī - vai cilvēkiem galva strādā?
2. Pērnziem manis izliktie grāmatu saraksti izdalījās ātri, šoreiz pagaidām ir klusums. Varbūt saraksts ir par garu? Atdodu jau par smiekla naudiņām. 
4. Rudens jūtas, jo rīti jau kļuvuši baigi vēsi. Būs jāpielauž mājinieki uz nakti turēt logus ciet. Vismaz es jau esmu iedzīvojusies iesnās un klepū. Tādā pavieglā bronhītā.
5. Pat bezalkoholiskais alus īsti vairs nevelk. Bet ir noderīgs, ja ir iedzerta kaut viena glāze vīna. Grādu nav, bet uz tualeti dzenā tāpat, kā alkoholiskais alus pie viena iztīrot organismu no alko sastāvdaļām, Pat to jau esmu pasākusi lietot mazās devās, vairāk dzeras ūdens un limonādes. Savā ziņā priekš, ka no tās biežās skārdeņu lietošanas esmu tikusi pakāpeniski vaļā un varu bez tām izturēt.
6. Tā  arī nesaprotu, kāpēc tie trīs novecojušas tēmas raksti joprojām karājas priekšējā lapā septiņu populārāko vidū, Vai tiešām man nav citas uzrakstītas tēmas, kas šos rakstus varētu nobīdīt malā?
7. Esmu jau kaut kur rakstījusi, bet tāds dīvains paradokss - vasaras mēnešos mani lasa un komentē daudz vairāk, nekā ziemas mēnešos. Kādi strīdīgi raksti par kādu tēmu jau parādās cauru gadu, tik ziemas mēnešos ir klusums.