sestdiena, 2018. gada 21. aprīlis

Vizīte pie ārsta

Šodien ar diezgan lielām bažām devos uz plānveida vizīti pie sava āstējošā ārsta Veldres ielā. Viņš ir ne tikai mans ārsts, kuru regulāri apmeklēju, bet arī bija mans ārstejošais ārsts slimnīcā, kad mani pārkāpuma dēļ izrakstīja divas dienas ātrāk, nekā paredzēts. Par savu pārkāpumu jau rakstīju laiciņu atpakaļ vēl iepriekšējā mēnesī
Biju domājusi, ka ārsts joprojām jutīs nelielu aizvainojumu un nosodijumu, tomēr mana atvainošanas un pateicība par to, ka toreiz noreaģēja tik asi - iedarbojās un esmu praktiski pārgājusi uz bezalkooliskajiem dzēieniem un no alus, pat vienas bundžas man paliek ne pārāk labi - iedabojas, ārstam tas uzlaboja garastāokli. Kā arī tas, ka esmu atadusi darbu un paspējusi pa šo laiku uz kādiem pasākumiem pat aiziet.
Tā īsti izjutu, ko nozīmē piedošana.
Spēju to novētet un ceru, ka vairs nekitīšu atpakaļ aliņos bezjēgā, jo ir ārsta uzticēšanās un darbs, kuru darot alkohols jebkurā formācijā ir izslēgts.
Esmu pateicīga ārstam par šo dienu. Pacēla pašapziņu un garastāvokli.
Rakstot šo postu, sapratu, ka kaut kas jādara ar manu datoru. Daži taustiņi ķeras un ir īpašīgi jāseko pareizrakstībai, jo ne vienmēr ar pirmo piegājienu izdodas nolikt pareizajās vietās. Nākas strikti sekot līdzi rakstītajam vārdam.
Tāpat esmu pateicīga tiem, kuri klikšķina uz reklāmām manā blogā. Tad jūtu, ka topu lasīta un pētīta un mani neapmeklē tikai un vienigi boti.

piektdiena, 2018. gada 20. aprīlis

Nīderlande ziedos

Pirma darba diena Norstat Latvija AS

Šodien devos uz apmaācībām Norstat Latvija AS
Izrādījās, tā bija arī mana pirmā darba diena tur. Jo uzreiz tika sarakstīts darba līgums ar noteiktu darba uzsākšanas datumu - šodienas datumu. 
Man tika parādīta aptaujas demo versija, tika ļauts pamēģināt to. Pēc tam kādu laiciņu intervēju jau parastā darba ritmā. Pati aptaujas uzbūve daudz neatšķiras no tām aptaujām, kuras veicu pērnvasar citas aptaujas firmās. Tomēr pluss ir - nav jaskraida pa mājam un dzīvokļiem, meklējot aptaujājamos. Sistēmā iestrādāta telefonu grāmata vai kaut kas tamlīdzīgs. Nospied tikai attiecīgo pogu un gaidi, kad savienos ar abonentu. Un tad intervija vai nu notiek vai nenotiek.
Katrā gadijumā man tur patika. Pat satiku pazīstamus cilvēkus - kaimiņu puisi no Raunas ielas dzivokļa.
Pagaidām nenoželoju, ka pieteicos tur darbā, redzēs, kā ies talāk.

trešdiena, 2018. gada 18. aprīlis

Norstat Latvija AS

Šodien biju uz darba pārrunām Norstat Latvija AS Zemitānu ielā 2b. Ēkā, kas saucas Zemitānu biroji.
Šī iestāde nodarbojas ar telefonintervijām. Nav jāskraida pa dzīvokļiem un jācer, ka būs kāds, kas atsauksies un atbildēs uz jautājumiem.
Kad ierados pie dažiem datoriem jau sēdēja intervētāji un darbs noritēja pilnā sparā. Atbildīgā kundze bija ļoti laipna, mēs aprunāties aizgājām uz citu telpu, lai netraucētu tos, kas strādā.
No kundzes uzzināju, ka darbs būs pēcpusdienas maiņā, līdz deviņiem vakarā. Tiek slēgts kolektīvais līgums, kura ietvaros netiek apmaksātas slimības lapas un atvaļinājums, toties ir strikta stundu likme un elastīga bonusu sistēma, kas atkarīga no nointervēto cilvēku skaita un nostrādāto stunsu skaita.
Būs jāpiestrādā pie dikcijas, jo savas zobu problēmas dēļ man vienmēr jācenšas runāt artikulēti un izteikties skaidri, lai mani varētu saprast.
Katrā gadījumā man potenciālā darba vieta patika, piektdien dodos uz turienu uz apmāībām, pēc kurām iespējams noslēgšu līgumu.
Vēl viena lieta - katru trešdienu darbinieki iesniedz savu potenciālo darba grafiku nākamajai nedēļai. Tas laikam tādēļ, lai priekšniecībai vieglāk saplānot veicamo darbu apjomu un iespējamo rezultātu.
Cik sapratu, man kā otrās grupas invalīdei vēl pienāksies nodokļu atlaide. Nezinu, kā tas izskatīsies naudas iztiksmē.

Par darbu runājot

Pie dažiem maniem ierakstiem komentāros parādījās jautājums kāpēc meklēju gabaldarbus vai projektveida darbus kuros "atnācu, izdarīju, aizgāju". Mēģināšu plašāk izskaidrot kāpēc.
Esmu strādājusi darbu, kurā ir ko darīt labi ja dažus mēnešus gadā. Pārējā laikā - ir jābūt uz vietas bet ar ko aizpildīt astoņas darba stundas - domā pati, cita nav ko darīt. Vienkārša stundu atsēdēšana. Tiesa, par to maksā algu (kā jau valsts darbā), bet tas nemaina būtību. Atsēdēšanas un bezdarbības vietā es varētu būt kaut kur citur un darīt ko citu. It īpaši vasarā, kad saulīte tik silta un laiks tik jauks.... kaut vai uz jūrmalu aizkulties un nopeldēties.
Esmu strādājusi arī tādu darbu, kurā visas astoņas stundas paiet tādā noslodzē, ka maz neliekas un uz dienas beigām ir sajūta kā pēc gaļas mašīnas. Nākošā dienā lauž kaulus un nav nekas mīļāks par gultu, bet jāceļas un atkal jāiet uz gaļas mašīnu. Tad brīvdienas jebkurā gadalaikā pat nejūt, jo tiek pavadītas uz dīvāna un pat mājas solis liekas mazsvarīgs.
Lielveikalos 10 - 12 stundas sēdēt kasē un noņemties ar naudu un rindā esošajiem pircējiem vispār nav priekš manis. Kļūdu iespējamība darbdienas beigās ir pietiekami liela, lai es uz šādu darbu neparakstītos. Un pie viena ar šiem modīgajiem kases aparātiem apieties - esmu drusku par vecu laikam, lai to apgūtu.
Šie ir tikai daļa no iemesliem, kāpēc meklēju gabaldarbus un projektveida darbus. Vispār tādus darbiņus, kuros atnāc, izdari darāmo un miers. Līdz nākošajam darāmajam.

otrdiena, 2018. gada 17. aprīlis

Aigara Opincāna plakāti

Vakar kopā ar Ilmāru Biti bijām uz Aigara Opincāna plakātu izstādi Kaņepes kultūras centrā. Te bildes no šī pasākuma.

pirmdiena, 2018. gada 16. aprīlis

Atkal šodiena

Ir forša pavasara sajūta. Sen tāda nav bijusi. Sen neesmu izjutusi pavasari kā tādu ar pirmo lapu plaukumu un atmodas svaiguma sajūtu.Gribas iet un darīt, tik nezinu reizēm ko. Nākas izdomāt, skatīties internetā, kur kādi pasākumi notiek un meklēt kompāniju. Vienai jau savā ziņā garlaicīgi.
Ar tiem aliņiem ir tā, ka tomēr reizi divās, trijās nedēļās vienu bundžiņu iemiesoju, bet pēc tam, pie izdevības tikai un vienīgi bezalkoholiskos. Vairāk un savādāk nemaz negribas. Negribas bojāt rīta un dienas labsajūtu. Jo atiešana pat no viena alkoholiskā aliņa ir pasmaga un traucējoša. Bet vismaz vairs nav tās stipro paģiru sajūtas, kad aliņi dzerti trīs, četri dienā un vēl šis tas pa virsu. Tā bija apmēram pērnvasar, kaut arī dikši strīdējos ar anonīmajiem par šo tēmu. Kaut kā bija pagrūti sev atzīties, kur nu vēl kādam ko pierādīt. No turienes arī tās n-tās drukas kļūdas tekstos, kuras nākošā rītā nācās labot. Ceru, tagad rakstu bez drukas kļūdām.
Ir interesanti pavērot mājas kaķi. Tas ar dziļu pietāti un uzmanību lien ārā uz balkona, ij tad tup vienā vietā, nevis mēģina apdīvot visu balkonu. Pie atvērtām dzīvokļa durvīm uzmanīgi pabāž deguntiņu laukā no dzīvokļa un īsti nemēģina izkļūt kāpņu telpā, lai to izpētītu. Toties no kaimiņu suņa nebaidās un pat saostās ar to. Vismaz neizskatās, ka viņiem būtu sliktas attiecības.
Gaidu māsu vasarā atvaļinājumā. Pērn viņai bija atvaļinājums uz kādu nedēļu. Būs tik daudz ko ar viņu sadarīt un aprunāties. Stulbi, ka viņai ziemā sanāk pagarāka pauze ar to Nīderlandi. Kaut kur no oktobra/novembra līdz apmēram februārim. Un šeit ar tiem darbiem ir kā ir, pati meklēju un nevaru dabūt. Bet es jau meklēju ne to, kas pirmais patrāpās pa ceļam. Man vajag tādsu, ko spētu pavilkt.
Patīk šis pavasaris, ko tur lai saka.Kāds grib strīdēties par to, ka pavasaris ir jaukākais gadalaiks gadā?