Par šo tēmu domājot, nenoslinkoju un internetvidē pameklēju to, kā tad oficiāli definē gan korupciju, gan kukuļošanu. Atradu gan Korupcijas novēršanas likumu, gan Krimināllikumu, kura 320.pants un 323.pants veltīti kukuļošanai.
Izlasot abus, it īpaši minētos Krimināllikuma pantus zināmā mērā atviegloti nopūtos. Pamatošu šo savu atvieglojuma nopūtu.
Sākšu ar Korupcijas novēršanas likumu. Tas zināmā mērā ir lakonisks, konstruktīvi un skaidri pausts tas, ko amatpersona drīkst un ko nedrīkst. Tai pat laikā skaidri pamanāmas iespējas tam, kā likumu zināmā mērā apiet. Piemēram, ja amatpersonu tiešā pakļautībā nedrīkst strādāt viņa tuvi radinieki, tad likumā nav teikts (goda vārds, nepamanīju) par to, ka amatpersonas tuvie radinieki nevarētu strādāt amatpersonas tiešās pakļautības darbinieka pakļautībā. Formāli nevar piekasīties - nav amatpersonas pakļautībā, ir kāda cita darbinieka pakļautībā. Cik šāda situācija ir ētiska, cits jautājums un citādi vērtējams. Labi, daudz neizplūdīšu par šo tēmu, mani vairāk interesē šajā gadījumā kukuļošana kā tāda.
Tieši lasot Krimināllikumā kukuļošanai piekritīgos pantus zināmā mērā atviegloti nopūtos. Jo - gan kukuļojamajam gan kukuļotājam ir noteikti kriminālsodi par kukuli kā tādu. Ne mazi sodi, kaut arī variējami piemērošanā, skatoties no visu apstākļu kopuma. Tas tikai apstiprina manu domu, ka kukuļa esamībā ir vainojams ne tikai saņēmējs, bet arī devējs. Cik nu pa manam, devējs ir vainīgs lielākā mērā, nekā saņēmējs. Kukuļa prasītājs/saņēmējs varētu kaut uz ausīm stāvēt un kankanu dejot, bet no tā nekas nemainītos, ja pretī nebūtu kāds, kurš ir ar mieru to kukuli dot.
Kukuļošana kā tāda pastāvēs tik ilgi, kamēr kāds parakstīsies kukuļošanas darbībai. Un apgalvojums "man nebija citas iespējas, kā vien to kukuli iedot" ir nu ļoti kļūdains. Citas iespējas vienmēr ir, jāgrib tās iespējas saskatīt un kaut mēģināt realizēt. Zināmā mērā kukuļošanas darbību var uzskatīt par slinkumu ko savādāk darīt, par it kā vieglāko pretestības ceļu.
Apgalvot, ka "sistēma tāda, bez kukuļošanas nekādi", ir ļoti šauri un nepareizi. Tik paša slinkuma atainojums. Kukuļotājs lielā mērā pats to sistēmu rada un atbalsta ar savu rīcību. Un nav ko brēkāt, ja pats vien radījis to, kas nepatīk.
Vispār, var jau plūst un izplūst ilgi, gari un dikti. Bet doma jau viena - kukuļošana pastāvēs, kamēr kaut viens cilvēks gribēs kādu kukuļot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru