piektdiena, 2025. gada 18. aprīlis

Kārtējais pārgājiens, kuru varētu nosaukt "Apkārt Ķīšezeram"

Vispirms - bildes būs padaudz, bruņojaties ar pacietību.

Izstaigas maršruts - pāriet pa bijušo dzelzceļa tiltu pāri Juglas upei. Ja nu kas - MapsGoogle aplūkoju to upes brīnumu. Būtībā, zem patlaban izmantotā dzelzceļa tilta tai pāri ir punkts, kurā tā upe pavisam savieno Ķīšezeru, Lielo Baltezeru un Juglas ezeru. Man, tiesa, nav īstas skaidrības, kur tā upe sākas un beidzas. Katrā gadījumā - ūdens kustība to visu triju ezeru starpā notiek.

Atgriežoties tēmā. 

Plāns bija nokļūt līdz tai vietai, kuru sastapām savā marta pastaigā pa Juglu līdz Ķīšezera krastam. Toms jau laiku atpakaļ bija pa to tiltu pāri braucis, zināja, ka var pārkļūt.

Turp aizdevāmies sākt pārgājienu no otra gala - no tā Ķīšezera krasta, uz kuru Toms reiz nokļuva braucot no Juglas puses ar divriteni. Ar 29.autobusu (neviens cits autobuss tajā posmā nav sastopams) aizbraucām līdz pieturai Kūdras bāze. Pa Jaunciema gatvi pagājāmie uz priekšu, garām Bukultu saules parkam (nu, palielam placim, kurā saules paneļi uzstādīti un to enerģiju krāj). Tad pa normālu ceļu tam garām līdz tam bijušajam dzelzceļa tiltam. Jāpiezīmē, ka gar to stūri Toms īsti nebija gājis (vispār viņš to tiltu bija šķērsojis laikos pirms to saules paneļu uzstādīšanas un palaišanas procesā), bija pa drusku citu ceļu izkūlies uz Jaunciema gatvi.

Un, nu jā, viņam atkal patika kur ierāpties, pat kājas pamērcēt ūdenī.

Pēc vēl drusku vairāk paklimtām pa to mīlīgo it kā ciematiņu. Mājiņas nu ļoti atgādināja piparkūku namiņus sava nelieluma dēļ.

Brauciens mājup - zināms kukū variants. Uz Brīvības gatvi izgājām apmēram vienu autobusa pieturu pirms pieturas Jugla (virzienā no centra). Mobilajā telefonā esošajā aplikācijā tapa noskaidrots, ka 29.autobuss manā virzienā dosies mazāk kā pēc pusstundas (un līdz vajadzīgajai pieturai attālums apmēram kvartāls), kurpretī no VEF kultūras pils pieturas atejošais 58.autobuss - krietni vēlāk (un līdz turienei vēl jānokļūst) ar pieklauvējienu, ka mājās vienalga nokļūsim vēlak, nekā ar 29.-to.

Tad nu aizkūlāmies uz 29-to. Un gaidījām, gaidījām, gaidījām. Ne mēs vienīgie. Un galu galā sapratām, ka Rīgas Satiksme aizmirsa mobilās aplikācijas telefonos un informatīvajos monitoros pieturās brīdināt, ka šodien satiksme kursē pēc brīvdienu grafika. Bet nu, pārcietām un esam mājās.

Tagad bildes.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru