piektdiena, 2015. gada 27. februāris

Sveiki vārdadienā

Sēžu pie kompja, malkoju alu un skatos Smalko stilu (Keeping Up Appearances). Ne reizi vien rādīts latviešu tulkojumā latviešu televīzijā. Novilku latviešu torentos ar latvisko tulkojumu. Krievjas torentos ir ar krievisko tulkojumu un tikai pirmajām trim sezonām. Pēdējās divas tur ir oriģinālvalodā.
Man šis seriāls patīk ar savu vienkāršo sirsnību un iespēju aktieriem-pensionāriem "atlaist" un "uztrakot". Varu derēt, aktieri paši, filmējoties šajā seriālā, bija jautri un uz urrā. 
Nekā nopietna, tikai amizantas situācijas kuras, liekas, ir izspēlētas ar garšu un baudījumu.
Man šajā seriālā patīk viss - sākot ar sižetiem un beidzot ar aktierspēli. Un izvēlētajiem aktieriem. Viss liekas tik organiski un dabiski, ka negribas piekasīties. Tomēr - seriāla pirmajā sezonā bija viena aktrise, kura spēlēja Rozi. Otrajā sezonā šī aktirse tika nomainīta ar citu. Abas Rozes - labas un lieliskas, kaut arī otrā ir smukāka.
Patlaban esmu tikusi 4.sezonā, kopā ir piecas sezonas.

Bez nosaukuma


trešdiena, 2015. gada 25. februāris

Visu laiku velk uz filozofiju

 Kaut kāds bezsakars iestājies. Un dienu apnicīgais "ko gan sadarīt? Viss apnicis...". Pārejas posms starp ziemu un pavasari, kaut arī aiz loga vēl tikai februāris. Toties dienas pastiepušās garumā un gaisma jau ataust ap 7-iem no rīta.
Tiesa, vēl joprojām strādāju pastā un rīta celies ir aizpildīts līdz apmēram 11-iem - 12-iem. Pēc iestājas apsīkums. Vairs nenogurstu, tik piecelties grūši. Piecos no rīta pat man - cīrulim pēc iedabas - ir pagrūti piecelties un doma, ka mega lūziens nāk jau ap 7-iem vakarā - tas var izbesīt. Ja būtu kas sakarīgs ar nepilnu noslogojumu vietā, uzreiz nomainītu. Kaut arī pasta darbinieku kolektīvs ir labs, darbs vairs kaulus nelauž.
Pauzēs starp mājās darāmo skatos YouTubē vecumveco seriālu "Detektīvaģentūra "Mēnessgaisma"". Mļīgs. Un Brūss Viliss vēl ar matiem un kārns. Nē, īpaši resns viņš nekad nav bijis, bet tajā aģentūrā viņš ir krietni tievāks, nekā vēlāko gadagājumu filmās. Lakam ar to seriālu izlauza sev ceļu filmu industrijā.
Seriālu vērs skatīties kā atpūtas gaau, kas neprasa dziļu domu meklēšanu un jēgas arīdzan meklēšanu. Daudz naivisma. Un "tā nemēdz būt cilvēku attiecī`bas" noskaņas. Bet tas netraucē.
Atgriežoties pie Hobita - vēl filmā palika neatbildēts jautājums par to, vai tas lielais dārgakmens tika atdots rūķiem vai nee un kas vispār ar to notika. Kā arī visai jocīgi izskatījās varoņi ne pārāk siltās drēbēs kustamies brīvi un nepiespiesti vietā, kur ūdens sasalis ledū. kas visnotaļ norāda uz mīnusiem apkārtējā gaisa temperatūrā.

pirmdiena, 2015. gada 23. februāris

Hobits

Kad še nedaudz pieminēju to, ka esmu redzējusi Hobita 3 daļu pat vēl pirms oficiālās pirmizrādes, negribēju nedaudz pirms laika izteikties par redzēto. Tagad jau, kad nu visi interesenti šo Hobita daļu ir noskatījušies ne reizi vien, varu izteikt arī savu viedokli un nebūs spoilerēts.
Vakar latviešu torentos novilku un noskatījos krieviski iztulkoto šo filmu. Toreiz, kad decembrī to skatījos, mums nerādīja tulkoto variatu; bija jāskatās angliski. Bet man ar angļu valodu iet pustreši un pavāji. Tagad noskatījos man saprotamā valodā (štrunts, ka krieviski, bet to es pārvaldu ļoti brīvi). Gribējās jau saprast, par ko tad varoņi runā, lai varētu pilnveidot savu viedokli.
Protams, es, tāpat kā visi Tolkīna fani, lamājos reizēm sevī un reizēm skaļi par plānas grāmatiņas izstiepšanu trijās, vairāk kā divas stundas garās daļās. Ja Gredzenu pavēlniekā filmas trīs garās daļas bija motivētas ar izejas materiāla daudzumu - trim bieziem sējumiem, tad šeit nu šīš motivācijas pietrūka. Toties bija iepītas lietas, kuras, kā man teica, oriģinālā - grāmatā Hobits jeb turp un atpakaļ - nemaz nebija. Kaut vai rūķa un elfu sievietes mīlas pieskāriens.

svētdiena, 2015. gada 22. februāris

Atkal nedaudz filozofijas jeb atkal par to pašu

Nedzaudz atgriežoties pie vakadienas tēmas par nekurienes malu.
Iepriekšējais ieraksts tapa uz "murrā! cik cool!". 
Tagad esmu nedaudz nolaidusies uz zemes un apdomājusies. Pie viena sapratusi dažas nianses. Pirmais, ko sapratu - es gribu mosties tad, kad mans bioloģiskais pulkstenis tam ir nobriedis, nevis kad zvana modinātājs (nu, ar nu ļoti retiem izņēmumiem). Otrkārt, es laikam īsti neemu ar mieru ilgstoši celties ap pieciem no rīta tikai tādēļ, ka sešos sākas darbs. Darbs, no kura pārrodos ap 11-iem - 12-iem un teorētiski visa atlikusī diena ir manējā, bet prakiski esmu izmuļļāta un neko īsti bez sevis piespiešanas vairs nedaru. Goldija nekurienes vidū es sapratu, ka man tā relaksācija pēc triju mēnešu darba ir nepieciešama ilgstošākā laika periodā, nekā viens vai divi vīkendi.
Tiesa, pagaidām nespīd nekas reāls tāds, kura dēļ būtu iespējams mainīt esošo situāciju.

20.februārī Trijos vīros laivā

20.februārī atkal mēs - daži no LFFB - tikāmies Trijos vīros laivā. Un jauki paspriedelējām par jaunumiem žanrā. Pat pavīdēja doma šādas tikšnās rīkot biežāk. Dzīvajā komunicēšana ir būtiskāka par komunicēšanu bezpersoniskajā internetā.

sestdiena, 2015. gada 21. februāris

Kārtējā nekurienes mala

Patlaban atkal esmu Goldija dzīvoklī un ganu viņa kaķus. 
Bet jūtos apmēram tā pat, kā ziemā. Nekurienes vidū. Un cool.
Atnācu pie sava kompja un salaboju visus nesmukumus šajā ierakstā. Nelaime ar dažādiem garumzīmju un mīkstinājuma zīmju likšanas veidiem.It kā isie ompji pēc vienas šnites taisīti, bet katrs jau tos noregulē pēc sava ērtuma.
Katra gadījumā - divas naktis un viena diena nekurienes vidū Rīgas nomalē bija fascinējoši. Vēl tagad murrāju un jūtos labsirdīgi. Kad iedmājos par rītdienu, kad jāiet uz darbu - nu negribas nemazītiņ.


svētdiena, 2015. gada 15. februāris

Mazliet

Vispirms jau sākšu ar to, kas minēts šeit. Rakstiņā minētā vajadzība vēl joprojām pastāv, kaut arī mēģinu to risnāt. Pat cerot uz dzīvokļa biedriem un tamlīdzīgi.
Papildus tam, par spīti ta, ka nesen pazvaigāju par minēto tēmu, man tomēr radusies nepieciešamība satikt cilvēku ar sakariem divu projektu realizēšanai. Laikam ar savu pazvaigāšanu "piesaucu" nepieciešamību. 
Protams, līdzīgas tēmas esmu skārusi jau agrāk šeit un šeit. Varbūt vēl kaut kur. Varbūt kaut kur pat esmu pieminējusi ticību labajiem gariņiem un rūķīšiem. Neatceros un patlaban nemeklēšos pa blogu. Pat īsti neatceros, cik nopietni agrāk biju domājusi par šo tēmu, tēmām. Patlaban tas ir diezgan nopietni.
Protams, ir vairā nekā skaidrs, ka cilvēki ar ietekmi manu blogu nelasa. Viņiem priekš tā vienkārši nav laika.

Kā jūs domājat?

Visai jautrs prasību saraksts. Man liekas, ka viņai psihologa konsultāciju vajag biežāk, nekā reizi nedēļā. Ka jūs domājat? Lūdzu, komentārus visus tur, ta linka ietvaros izveidotajā pavedienā. Lai būtu visi vienuviet un pārskatāmi.

sestdiena, 2015. gada 14. februāris

Latviešu f&f stāstu krājuma “Zilie jūras vērši” atvēršanas svētki

Vakar, 13.februārī,  kopā ar LFFB pārstāvjiem biju uz grāmatas - stāstu krājuma Zilie jūras vērši atvēršanas pasākumu izdeviecības Zvaigzne ABC centrālās grāmatnīcas prezentāciju zālē.
Krājumā ir 18 stāsti, kuri iesūtīti izdevniecībā agrāk, 2014.gadā, izsludinātā stāstu konkursa ietvaros un "sīvā konkurencē izcīnījuši" iespēju tapt publicētiem šajā krājumā. Sīkāk par to visu var izlasīt Zvaigzne ABC mājas lapā
Jāpiīmē, ka es grāmatu vēl neesmu pat iegādājusies, kur nu vēl lasījusi. Tuvākā laikā labošos.

trešdiena, 2015. gada 11. februāris

Skorpionu karalis 4

Nupat beidzot noskatījos cetruto skorpionu karali (Царь скорпионов 4: Утерянный трон / The Scorpion King: The Lost Throne). Biju jau labu laiciņu tapakaļ viņu torentos novilkusi, tagad beidzot nolēmu saprast - ko tad īsti esmu novilkusi.
Noskatījos un sapratu, ka tiešām velti esmu laiku kavējusi. Man nepatika. Vajadzēja ieklausīties filmas kritikā, kura torentos ir par attiecīgo filmu. tur viņu lamā no panckām laukā. Un pareizi lamā.
Neiesaku skatīties.

pirmdiena, 2015. gada 9. februāris

Par iepazīšanos

Ir muļķīgi domāt un cerēt, ka internetā var iepazīties nopietnām attiecībām. Parasti šādas attiecības veidojas reālās draugu/kolēģu/cita veida domubiedru saskarsmēs. Caur internetu var tikai un vienīgi pavairot draugu loku - gan virtuālu, gan reālo (pēcsarakstes internetā sekojošas tikšanās). Vismaz mana pieredze uz to velk un norāda. Jo interneta tīmekļos mēs esam vieni, bet reālajā dzīvē - pavisam citi.
Ha, un būtu brīnums, ja es tūlīt un tagad un uzreiz, pēc šī paziņojuma sakomunicētu ar cilvēku, kuram būtu sakari un gan vēlme, gan iespējas bez sirdapziņas ēdām parakstīties uz diezgan striktu avantūru. Neko nepārmetot un nevaicājot sīkumos.