svētdiena, 2015. gada 22. februāris

Atkal nedaudz filozofijas jeb atkal par to pašu

Nedzaudz atgriežoties pie vakadienas tēmas par nekurienes malu.
Iepriekšējais ieraksts tapa uz "murrā! cik cool!". 
Tagad esmu nedaudz nolaidusies uz zemes un apdomājusies. Pie viena sapratusi dažas nianses. Pirmais, ko sapratu - es gribu mosties tad, kad mans bioloģiskais pulkstenis tam ir nobriedis, nevis kad zvana modinātājs (nu, ar nu ļoti retiem izņēmumiem). Otrkārt, es laikam īsti neemu ar mieru ilgstoši celties ap pieciem no rīta tikai tādēļ, ka sešos sākas darbs. Darbs, no kura pārrodos ap 11-iem - 12-iem un teorētiski visa atlikusī diena ir manējā, bet prakiski esmu izmuļļāta un neko īsti bez sevis piespiešanas vairs nedaru. Goldija nekurienes vidū es sapratu, ka man tā relaksācija pēc triju mēnešu darba ir nepieciešama ilgstošākā laika periodā, nekā viens vai divi vīkendi.
Tiesa, pagaidām nespīd nekas reāls tāds, kura dēļ būtu iespējams mainīt esošo situāciju.
Par to, ko tur - Nekurienes vidū - sadarīju runājot.
Izlasīju līdz galam Koljēra Trijatā Čilkotinas mežos. Grāmatiņa plāna, be viņai līdz izlasīšanas brīdim bija jāgaida no Ziemassvētku brīvdienām līdz šim vīekndam.
Grāmata forša, tāda nepretecioza. Par vienas ģimenes dzīvi Kanādas mežos, savā īpašumā pāri par divdesmit gadu ilgā laika posmā. Stāsts pa dabu, cilvēkiem dabā. Iekšējo un ārējo saskaņu. Bez filozofēšanas. Vienkārši cilvēka skatījums uz norisēm, lietām un vietām. Nekas vairāk. Bet aizrauj un patīk.Vērts lasīt. Ja gribas atpūsties un nelauzīt galvu par dzīves jēgu, politiku un citām tik pat "svarīgām" būšanām.
Vēl - vakar pa dienu atbrauca tomēr Goldijs. Viņam bija samainījušies plāni un mēs kopā noskatījāmies vienu fimiņu, kuras nosaukumu es neatceros. Vienai skatīšanās reizei man likās pietiekami laba. Nelika lauzīt galvu, vienkārši gangstergabals. Četru britu piedzīvojumi Lietuvā. Filma tapusi angļu un lietuviešu sadarbībā. Savā ziņā pat jautrs gabals.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru