Vakar, 30. oktobrī, kopā ar Tomu atkal paklejojām pa Vecmīlgrāvi. Par paša Vecmīlgrāvja vēsturi var nedaudz izlasīt šeit.
Gribējām aplūkot to Vecmīlgrāvja daļu, kura reiz bija Rīnūži. Sanāca nedaudz, jo klejojot sanāca "izlīst" un Vecmīlgrāvja kapu pusi. Tos tad nedaudz izstaigājām. Nedaudz interesē kapsētu iekšējais izvietojums, pieminekļu arhitektūra. Par Rīgas robežās tie zināmā mērā atšķiras. Vecmīlgrāvja kapsēta - ļoti pauguraina vieta. Kāpās ierīkota.
Še, kapos, mūs krietnu laiciņu pavadīja kaķis. Nu jā, kaķis. Tāds pabrangs, no skata labi barots runčuks. Sagaidīja jau pie kapsētas vārtiem, ļāva drusku pabarot, prasījās uz apčubināšanu. No skata nebūt ne pamests. Un brīvi pa kapsētu, nu, vismaz to stūri, kuru mēs izstaigājam, pārvietojās, daudz pozēja uz kapakmeņiem. Tā nedaudz īpatni, ka uzlec un skaidri redzams, ka pozē. Par kaķi radās iespaids, ka viņš kur netālu dzīvo, uz kapiem atnāk pakomunicēt ar kapsētas apmeklētājiem.
Pēc kapiem uz mirkli ieklīdām arī Ziemeļblāzmas parkā ar cerību vēlreiz uzbraukt skatu tornī. Tur gan sanāca izgāšanās. Karantīnas dēļ laikam slēgts uz laiku.
Tā ka šoreiz daudz nesanāca paklimt, apskatīt. Ceru, ka tuvākā laikā arī foto nopubliskošu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru