Dienas prieks

1.  Vakar vakarā konstatēju, ka uz vienu komentāru savā blogā nevaru atbildēt, arī citas lietas gļukoja. Vakar nepiesēdos še ko darīt/labot tikai tādēļ, ka īsti nebija skaidrs ko darīt un kur bakstīties, kā arī visu pēcpusdienu un pat nakti dēls bija "aizņēmis" kompi savām darba vajadzībām. Protams, varēju mēģināt darboties ar laptopu, kuru mans dēls pa Līgo svētkiem atrada un atdeva man, bet tas ieslēdzas uz darbojas pēc Mēness fāzēm un ir vēl lēnāks par gliemezi un bruņurupuci kopā ņemtiem. Šorīt izdevās savu blogu sabakstīt tā, ka viņš atkal darbojas normālformā. Tik - kā es to dabūju gatavu un kur bakstīju ie mīkla man pašai. Nākošā reizē bakstīšos atkal īsti nesaprotot ko daru. Bet rezultāts priecē.

2, Šodien ir nedaudz vēsāks nekā iepriekšējo visu nedēļu. Tas arī priecē. Var mierīgāk un bez pastiprinātas svīšanas iziet ārā. Tas arī priecē. Jo vismaz divas reizes izgāju pastaigāties un nenoguru.

3. Oficiāli man ir pieci sekotāji, bet no lasījumu statistikas un reizīgiem komentāriem jūtu, ka pastāvīgo mana bloga lasītāju ir krietni vairāk. Tas arī priecē. Protams, gribētos jau lai šie lasītāji pieķeksētos kā sekotāji, bet tas nu ir pašu lasītāju vērtību kritērijos.

4. Bloga lapas darba sadaļā dizains ir pamainījies, pat uzlabojies. Tas priecē. Tik pie jaunā dizaina un jaunajām iespējam ir jāpierod un tās pamazām jāapgūst. Ceru, ilgu laiku tas neaizņems. Jau tagad pamazām sarotu, kas un kā.

5, Priecē tas, ka varu pa māju vazāties praktiski pusplika. Šajā karstumā dēls sapratīs, jo arī viņš vazājas praktiski puspliks. Kad viņa sieviete bija šeit, nācās ievērot daudz vairāk pieklājības formu, nekā gribētos Galu galā līdz pajukšanai viņi vija kopa nepilnu gadu un tik īsā laika posmā ir grūti ko saprast un savstarpēji pielāgoties.

Viss kas un dažādi

1, Tagad, pēc Ligo dienas, beidzot esmu kļuvusi daudz mierīgāka, nekā iepriekšējos gadus. Savā ziņā šo stāvokli ir ietekmējis arī tas, ka dēla tagadējā sieviete ar visu savu zvēudārzu mūs ir pametusi un mēs esam palikuši divatā (ja neskaita puikas kaķi). Man pret puikas sievieti nebija iebildumu, pat viņas suni vedu staigāt katru dienu - šī darbība man tomēr vēl pietrūkst. Bet - viņi paši tā izlēma un mana teikšana te nu nekāda. Gribējās, jau lai paliktu, bet ko nu mana gribēšana. Viņu dzīve un viņu lēmumi.

2. Esmu pierakstījusies Ludzā, kārtoju poliklīnikas jautājumu ar manas medkartes pārsūtīšanu uz šejieni un pie viena socdaļā jābeidz līdz galam noformēt dēlu kā manu asistentou Īpaši jau nekas viņam nebūs jādara - tik jāpavada pie ārstiem un uz procedūrām, ja tās būs vajadzīgas. Šādu stadiju man palīdzēja noformēt mans ārsts,kurš nedaudz piekoriģēja diagnozi, lai grupas pagarinājumu dabūtu uz ilgāku laiku.

3. Pēc visām šitām darbībām jāsameklē darbs, kas ļautu strādāt nepilnu slodzi, kaut dažas dienas nedēļā. ss.com ir pilns ar sludinājumiem, pagaidām neko piemērotu neatrodu. Tas pats ir Zip.lv, kur arī ir pilns ar viskautko, bet pagaidām nekas piemērots neatrodas. Varbūt jāmeklē paziņu un draugu lokā, jācer, ka līdz vasaras beigām ko atradīšu.

4. Pagaidām darbs ir tikai puikam - viņa podkāsts, kas ienes ziedojumus un daži līgumdarbi tepat, Ludzā. Tomēr ceru, ka līdz nākošai ziemai viss kautkā nokārtosies un mēs spēsim atgriezties Rīgā.

5. Kā jau esmu rakstījusi iepriekš, Ludza man patīk un nepatīk vienlaicīgi. Patīk mazpilsētas miers un pašas pilsētas sakoptība. Pat transporta (gan privāta, gan sabiedriska) kustība te nav liela. Kā brīvdienās un svētku dienās Rīgā. Tomēr visai retais transports uz Rīgu kaitina un savā ziņā nogursina tas, ka brauciens uz Rīgu aizņem vairākas stundas. Un tad vēl Rīgā jānokļūst līdz sarunātai naktsmītnei. Ceļš nogurdina neatkarīgi no ārējā klimata esamības.

6. Gribētos, lai dēls saiet kopā ar sievieti, ar kuru man nebūtu saspringtas attiecības un mēs tiešām kļūtu par labām draudzenēm. Bet tā laikam ir utopija un vīramāte - vella māte jau ir iesakņojusies klišeja. Pat ja tu ar vedeklu daudz nekomunicē un ļauj viņai justies kā saimniecei. Pašai darot tik tos darbus, kurus man palūdz izdarīt.

Ludza Saulgriežos

Saulgriežos

1. Drusku, maigi sakot, esam piemirsuši, ka ši diena ir pēdējā no trim garākajām gada dienām. Ko lai dara, tāda ir dzīve. Viss plūst, viss mainās.

2. Tāpat aizmirstam vai noslinkojam ieskatīties kalendārā. Šodien ir vārdadiena Līgām, Jāņiem šī diena būs rīt, kad lielākajai daļai paģiras pāri galvai.Sveiciet šodien Līgas, par Jāņiem mēģiniet atcerēties rītu!

3. Cik daudz no šo svētku rituālo tradiciju mēs esam aizmirsuši! Atlikusi vien sadziedāšanās pie ugunskura, dejošana, izēšanās un izdzeršanās līdz tādai robežai, ka nākamā diena ir ļoti grūta....

Priecīgus svētkus visiem! Ēdiet un dzeriet ar mēru, lai rīt nesāp galva un vēders.

Dažādas domas

1. It kā karantīnas mēri iet mazumā, šis tas no ierobežojumiem vēl palicis - piemeram sejas masku lietošana sabiedriskaja transportā. Tomēr esmu ievērojusi, ka par vīrusa stipri skartajā Rīgā šis piesardzības mērs tiek slikti ievērots. Atlikusi vēl 2vi metru distance veikalos, bet arī tā darbojas visai nosacīti. Rindā uz kasi - nu apmēram tiek ievērota, bet ja veikalā maksimumstundas darbojas divas kases? Tas nav talu viena no otras un kur tad paliek tā 2vu metru distance pircējiem, kas aizņemti ar maksāšanas procedūru?

2. Tagad esmu Ludzā, bet zinu, ka jaunnedeļ atkal jābrauc uz lielpilsētu, lai satiktu cilvēku. Jācer, ka izdosies to izdarīt vienā dienā. Tomēr kaitina tas četru stundu brauciens vienā virzienā. Un pie viena vilcienā atpakaļceļš kļuvis par murgu. Kopš ieviesti jaunie vagoni, ne visos vagonos ir dzirdama pieturvietu translācija. Tad nu miegojies un vaktē pieturas. Vel ir izeja vilciena pavadonei-kasierei palūgt pamodināt pirms noteiktās pieturas, ja domā, ka piemigsi un vari nogulēt tpieturu.

3. Ludza līdz bezgalībai apnikusi, tik darbu un dzīvesvietu Rīgā atrast pie manām iespējam ir problemātiski. Par cenu, ko esmu gatava maksāt, var atrast ar malku apkurinamu sunubūdu. Un arī atrast tādu darba devēju, kurs būtu gatavs ņemt darbā pirmspensijas vecuma sievieti 2as grupas invalidi kaut uz paris dienam nedēļā ir pagrūti atrast. Visiem vajag jaunus un spēcīgus, kuri gatavi rukāt padsmit stundas dienā par smiekla naudu.

4. Jo retāk parādos Rīgā, jo vairāk pamanu visu jauno, kas notiek pilsētā. Lielu daļu no ārējām izmaiņām. Neteikšu, ka visas ir patīkamas, bet tomēr ir prieks, ka pilsēta mainās un attīstās.

12.jūnijs kafe Ļeņingrada

Mēs tiekamies kafejnīcā Ļeņingraga, kas reiz bija ļoti iecienītais Preses bārs.

Ludziskas pārdomas

Labu laiku esmu atpakaļ Ludzā no sava Rīgas brauciena. Rīt atkal dodos uz Rīgu, lai kārtotu lietas.

1. Savā ziņā Ludzā ir kļuvis garlaicīgi, maz notikumu. Rīgā to ir vairāk un lielākas iespējas nokļūt uz Rīgas tuvākajām pilsētām, uz notikumiem tur. 

2. Puikas sieviete dodas uz Rīgu un, cik noprotu, viņi tiksies no reizes līdz reizei, kad puika uz Rīgu brauks vai sievietei uznāks luste pie mums atbraukt. Tāds skumīgs noskaņojums.

3. Joprojām meklēju darbu ar nepilnu slodzi. labi jau būtu, ka Rīgā, bet Rēzekni un Daugavpili arī nesmādētu. Pat Krustpili.

4. Nāksies pierakstīties Ludzā, lai varētu dēlu noformēt par asistentu savai kaitei. Pēcāk izdomāsim, ka to visu uz Rīgu pārformēt. Asistents man vajadzīgs tīri nosacīti, jo ar daudz ko tieku pati galā. Bet redzēs, kā sanāks.