1. Vakar vakarā konstatēju, ka uz vienu komentāru savā blogā nevaru atbildēt, arī citas lietas gļukoja. Vakar nepiesēdos še ko darīt/labot tikai tādēļ, ka īsti nebija skaidrs ko darīt un kur bakstīties, kā arī visu pēcpusdienu un pat nakti dēls bija "aizņēmis" kompi savām darba vajadzībām. Protams, varēju mēģināt darboties ar laptopu, kuru mans dēls pa Līgo svētkiem atrada un atdeva man, bet tas ieslēdzas uz darbojas pēc Mēness fāzēm un ir vēl lēnāks par gliemezi un bruņurupuci kopā ņemtiem. Šorīt izdevās savu blogu sabakstīt tā, ka viņš atkal darbojas normālformā. Tik - kā es to dabūju gatavu un kur bakstīju ie mīkla man pašai. Nākošā reizē bakstīšos atkal īsti nesaprotot ko daru. Bet rezultāts priecē.
2, Šodien ir nedaudz vēsāks nekā iepriekšējo visu nedēļu. Tas arī priecē. Var mierīgāk un bez pastiprinātas svīšanas iziet ārā. Tas arī priecē. Jo vismaz divas reizes izgāju pastaigāties un nenoguru.
3. Oficiāli man ir pieci sekotāji, bet no lasījumu statistikas un reizīgiem komentāriem jūtu, ka pastāvīgo mana bloga lasītāju ir krietni vairāk. Tas arī priecē. Protams, gribētos jau lai šie lasītāji pieķeksētos kā sekotāji, bet tas nu ir pašu lasītāju vērtību kritērijos.
4. Bloga lapas darba sadaļā dizains ir pamainījies, pat uzlabojies. Tas priecē. Tik pie jaunā dizaina un jaunajām iespējam ir jāpierod un tās pamazām jāapgūst. Ceru, ilgu laiku tas neaizņems. Jau tagad pamazām sarotu, kas un kā.
5, Priecē tas, ka varu pa māju vazāties praktiski pusplika. Šajā karstumā dēls sapratīs, jo arī viņš vazājas praktiski puspliks. Kad viņa sieviete bija šeit, nācās ievērot daudz vairāk pieklājības formu, nekā gribētos Galu galā līdz pajukšanai viņi vija kopa nepilnu gadu un tik īsā laika posmā ir grūti ko saprast un savstarpēji pielāgoties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru