Kā žagata ligzdā vācu sevi un savus draugus. Un anonīmos komentārus dzēsīšu neatkarīgi no komentāra teksta!
Latvija
Pasaulē, vispār
Tiešām, tik pārdomas, par kurām ceru varbūt uz diskusiju. Kaut arī zinu, ka mani lasa, bet kaut ka slinki iziet uz sarunu. Arī tajās tēmās, kurās jau ir pieteikums tam, ka es uzdodu vairāk jautājumu, nekā man ir atbilžu.
Sākšu ar to, ka zināmā mērā ir pat labi, ka mums, Latvijā, ir kaudzīte visvisādu problēmu. Tajā ziņā, ka ir pamats rosībai un kādu problēmu risināšanai. Jo notiek kustība, rosīšanās, kaut kā uzlabošana, piepucēšana un tamlīdzīgas būšanas. Toties noteikti nav stagnācijas un nekustības. Mēs neesam tajā punktā, kad viss ir sasniegts, neko vairs nevajag uzlabot, salabot, pārtaisīt.
Drusku pamatošu savu teikto.
Par birku piekarināšanu rakstīju samērā nesen. Šī mēneša 21.datumā. Un atkal - izsaku tikai un vienīgi savu viedokli bez pretenzijas uz absolūto patiesību. Viss ir diskutējams.
Mums katram ir dažāda attieksme pret notikumiem Latvijā, pret Latvijā atpazīstamām personām. Reizēm šīs dažādās attieksmes "pārklājas", reizēm ne pārāk. Un katram ir savs pamatojums šai attieksmei. Nestrīdos.
Tajā pat laikā, vismaz man ir katrā gadījumā kāds konkrēts iemesls, konkrēts pamatojums manai attieksmei vadoties no tās informācijas, kura ir manā rīcībā.
Raksts top pēc kārtējās izlasītās publikācijas vietnē Facebook, kurā kārtējais "kekss" kā kaut ko ūber nosodāmu publiskoja Šlesera privāto mantisko un naudisko līdzekļu uzskaitījumu. Un jutās ļoti lepns par to, ka "ielīdis svešā kabatā".
Tas, ka Šlesera publiskā darbošanās ir nepieņemama daudziem, tajā skaitā man, nav iemesls, lai pārskaitītu to, kas viņam pieder. Ja kungs ir mācējis ierosīties tā, ka viņam tagad ir tas un tik daudz, cik ir, - kas tajā ir tik nosodāms? It sevišķi, ja šajā rosīšanās procesā nav iejaukts krimināllikums (un pagaidām nav juridiski pierādīts, ka ir iejaukts). Cilvēks ar savu rosīšanos ir sapelnījis to, kas paliks viņa pieciem (5!) bērniem kā naudiska un mantiska "amortizācija" pēc tam, kad Šlesers aizies saules taku. Cilvēks, kuram skauž šis fakts (citādi, kā par skaudību nevar nosaukt šādu faktu publiskošanu), ne kādā veidā nav ierosījies pat tik daudz, lai kaut pusei no paša bērna mantojumā atstātu 1/3 no centa. Un pat nevēlas ierosīties, lai pēcāk nodrošinātu ar kaut ko jau veselu bērnu.
