Ludzas skati 23.01.2026.
trešdiena, 2026. gada 28. janvāris
pirmdiena, 2026. gada 26. janvāris
Tāda kā noskaņas nopūta vai kas tamlīdzīgs
Kaut kā apstājies runājamais nopietnākās tēmās, arī kur paklaiņot piedzīvojumos kopā ar Tomu nesanāk īsti. Ir pārkravāšanās process un braukāšana uz Ludzu turp un atpakaļ. Pat vairākas reizes nedēļā. Varu atļauties to darīt pat nedomājot par ceļa izmaksām. Nu, jā. Nejaukā invaliditāte, bet braukšanas maksas neesamība ir zināms bonuss, galvenais iegādāties biļeti "pa nullēm" vai nu biļešu kasē dzelzceļa stacijā, vai pašā vilcienā (reizēm arī autobusā). Biļešu cenas redzu par cik, par tik tās "iesistas" biļetē kā norāde, par kādu summu man ir tā brīvbiļete. Redzot tās cenas, kuras man būtu jāmaksā, ja nebūtu tā 100% atlaide, maigi sakot bēdīgi kļūst. "Kožas".
Uz Ludzu ar vilcienu turp/atpakaļ izbraukāšanai jārēķinās vismaz ar 23 eiro. Ar autobusu turp/atpakaļ ar aptuveni 25 eiro. "Sālīti".
Linki laikam nekad nebeigsies
ceturtdiena, 2026. gada 22. janvāris
Noskaņa
Tāda nedaudz skumīga noskaņa. Mana pasaule atkal mainās. Tādēļ, ka atkal pārkravājos. Jau esmu teikusi, ka uz Ludzu. Un nezinu, uz cik ilgu laiku tur. Visādi darāmā perspektīvie plāni, par kuru realizāciju pagaidām vēl nav skaidras sapratnes.
Par "Es esmu mājās" esmu runājusi vismaz divos rakursos. Laikam tēma ir jāizvāvuļo līdz galam, ja jau atrodas tas, ko gribētos tēmā pateikt.
Nav nozīmes tam, kādā valodā kāds sievai/vīram labrīt pasaka un kādā kopvalodā veikalniekam palūdz maizes klaipu. Nozīme ir tam, kuru nostūri uz planētas kurš sauc par savām mājām, savu pasauli. Valstu uz mūsu planētas ir daudz. Un katram ir sava, kurā atgriezties pēc kādas ilgākas prombūtnes. Tās ir mājas plašākā nozīmē par vienkārši kādu konkrēto jumtu virs galvas. Mājas, kurās cilvēki dzīvo pēc maniem/taviem/kaimiņu Ješkas likumiem un kuras nekādi nav vēlmes un gribas kādam citam atdot. Par spīti visādām problēmām, kuras uzrodas tad, kad tās vismazāk gaida.
svētdiena, 2026. gada 18. janvāris
Atkal. Ludza.
Man
pašreiz čemodānu noskaņojums un darbošanās. Pa druskai vedu mantas uz Ludzas
dzīvokli. Cik nu varu panest. Un esmu tajā punktā, kurā tomēr tie kravāšanās
tempi jāpalielina. Laiks min uz papēžiem. Un pagaidām sanāk diezgan bieži
braukāt turp atpakaļ. Labi, ka man tā braukāšana Latvijas teritorijā ir par
brīvu. Iemesla negatīvismam tomēr ir pozitīvas blaknes arīdzan.
Braucu
uz Ludzu ar savu tašiņu 17.janvārī. Ar vilcienu pusdienlaikā. Un, par cik nedēļas
sākumā biju dēlam iedevusi tā dzīvokļa atslēgu – viņam bija vajadzība
pārnakšņot pa vidu starp vilcienu uz Ludzu un tālāk uz autobusu ceļā uz viņa
īpašumu, sarunājām tikšanos Ludzā tā, lai var paspēt man atslēgas atdot,
patusēties mums abiem un pēc viņam atpakaļ un savu īpašumu.
Satikāmies ar nelielu viņa aizķeršanos Ludzas autoostā. Izrādījās, autoostā autobusu saraksts bija bēdīgi sestdienīgs. Autobuss, ar kuru vakarpusē varētu mājās tikt – sestdienās nekursē. Vispār uz viņa galu sestdienā pēdējais autobuss aizejot trijos dienā. Ups un “Ak, vai!”. Tad nu tiešām tā viņa nakšņošana pie manis, Ludzā. Ar turpmāku braukšanu uz Rīgu mums abiem.
Tāds kā kārtējais pārdomu mirklis
***
Relatīvi
nesen, laikam pat šajā mēnesī, vietnē Facebook ar lielu devu ironijas
parādījās ieraksts par nu ļoti veciem valstu vadītājiem. Minēti bija Tramps,
Putins, Ķīnas līderis, Indijas līderis un vēl daži (īsti neatminos, kuri vēl).
Minēti tapa ar mājienu, ka šie kungi savās pārvaldītajās valstīs visādus ne
pārāk jaukus pigorus taisa valstiskā līmenī. Nestrīdos, neņemos analizēt un
tamlīdzīgi. Tur ir visa kā daudz un dikti. Tomēr, manā skatījumā, ASV ar visu
Trampu galvenajā krēslā ir paliela priekšrocība. Tramps visā tajā sarakstā
laikam ka ir vienīgais “mirstīgais” savā amatā.
Ja nemaldos, ASV dzelžainajā likumdošanā nu nesanāks Trampam tajā amatā “jokoties” ilgāk par prezidentūrai noteikto šo termiņu. Nu, labi. Pastāv iespēja, ka viņš varētu tapt ievēlēts uz vēl vienu termiņu pēc esošā termiņa beigām. Kas, manuprāt, ir visai šaubīgi. Neesmu manījusi pašu ASV pilsoņu sajūsmu par Trampa klaunādēm. Un pasaulē arīdzan nav nekādas dižās sajūsmas par tā kunga darbībām.
sestdiena, 2026. gada 17. janvāris
Linku vākumi turpinās
Latvijā, latvieši
- Iepazīstam Žaņa Lipkes dzīvesstāstu un viņa veikumu ebreju glābšanu Otrā pasaules kara laikā.
- Dzejnieks Osvalds Sukurs.
- Dzimtas stāsti: Juris (Georgijs) Riekstiņš. Šis ir tas gadījums - dzimtas vēsture tāda, kāda tā bija laiku lokos pa īstam tad tn toreiz. Bez oficiālās vēsture "gludekļa". Stūrītis mūsu vēstures. Tas, ka pastāsts ir par bloga autora konkrētiem dzimtas cilvēkiem - mēs te, Latvijā, tomēr kādā mērā esam cits ar citu saistīti, nav īsti zināms, kuram/kuriem mūsu priekštečiem kādās ikdienišķās situācijās ir sanācis kaut uz mirkli sastapties, kādā mirklī padzīvot kaimiņos. Ja mēs (vai vismaz daļa no mums) parakāsies dzimtas vēsturēs, interesantas lietas un saskarsmes varbūt atradīsim...


