Pastaiga Pildā

Izstaigājām tādu palielāku līkumu staidzinot suņuku, kuru šodien izdevās bez piedzīvojumiem "saģērbt" pastaigai.

Aizstaigajām līdz Garajam Sniedziņu ezeram, kura krastā atrodas laikam ka viesu māja Sniedziņi. Vismaz tā tā vieta iekārtota un izskatās. Sīkāku pieteikumu internetvietnē neatradu, tik to, kas sarakstīts Lursoft datu bāzē.

Labiekārtota, jauka, skaista visa apkārtne. Ir vietiņas, kurās droši (laikam) var pat teltis celt. Man bija sajūta, ka gribētos tur kādas brīvdienas pavadīt tādā mierīgā gaisotnē. Miers, dabas klusums. Līdz tuvākam miestam ar visiem diviem veikaliem un sabiedrisko transportu uz Ludzu - trīs kilometri. Nemaz tik gara pastaiga, ja nu savajagās.

Katrā gadījumā - tiešām jauka atpūtas vieta tiem, kuri sadomā pa Latgali kādu līkumu izmest. Tur pat zināmas atraktīvas instalācijas.

Saimnieki centušies iekārtot vietu, sakopt ainavu.

Ja sadomājiet - dodaties atpūsties pie dabas un ezera. Ja nu kas, vienā bildē esmu iemūžinājusi telefona numurus saziņai un vietas aizrunāšanai.

Suņa apģērbšana un Pilda

 Aizbraucām pie dēla un vedām pastaigāties suni. Suņa apģērbšana bija Toma darbības epopeja.

Vakar vakarā mēģināju sabildēt gulbju pāri no dēla mājas pavisam netālajā purva ezerā un kas no tā sanāca. Ņemiet par labu

Vakar vakarā Pildā, tik tagad ielieku, jo kompja līdzi nebija uz turieni (bildes bez mana pavadteksta un drusku apjukušā kārtībā)

 

Aizvilkāmies līdz vietai, kas reiz bija minihess

Un tas ir Lakijs

Dažādi krikumi, kas nav iekļuvuši citās galerijās

Māsa atrada internetā un man atsūtīja. Noķerts mirklis, kad mēs aizgājām uz Operas namu atvadīties no Haralda Ritenberga.

Dēla & vedeklas minka, kad biju tur decembra sākumā.

Pilda -> Ludza -> Rīga. Uz majām

Šodien. Nu, jā. Svētki beigušies. 

Tuntulējāmies ar domu, ka pusdienas laikā autobuss uz Ludzu, pēc, jau no turienes, vilciens uz Rīgu, uz mājām.

Tiesa, Tomam vēl fiksideja aizbrist caur sniegu līdz tuvējam, jau aizsalušam ezeriņam. Tad nu pabildēju. Ceru, tas sarkanais punkts vārdā Toms ir puslīdz redzams.

Eglītes Pildā

Tikai mazmazītiņu aplīti izgājām un šitas krāšņums!

01.01.2026. rīts (drusku pēc pulksten 9.00, kas priekš 1.janvāra ir ļoti, ļoti agrs) dēla mājās

31.decembris. Reportāža dienas garumā

Diena, vismaz man, iesakās agri. Kā vienmēr, piecos no rīta. Par spīti tam, ka vakar ar visādām sabiedriskošanām sanāca gulēt aiziet priekš manis katastrofiski vēlu - pēc 23-jiem vakarā (kā Toms izteicās ap septiņiem no rīta, viņš gulēt esot aizgājis ap diviem naktī... Mīkla priekš manis: kā viņš pamodās un jūtas izgulējies?).

Parosījos datorā savas lietas, aizgāju ap 7.30 Kristapu pamodināt, pat kafiju uzvārīt pēc viņa lūguma. Galarezultātā puika piecēlās ap deviņiem, sazvanījās ar kaimiņu par to, ka viņu aizved uz Ludzu, uz vilcienu 13,37. Tad sanāca kaut kāda burzma mums visiem pa māju - visi bija mēs, trīs cilvēki, un kaķis.

Rīga -> Ludza -> Pilda

Iesākums - Rīga (tālāk arī centīšos rakstīt blokos šo rakstu).

Uzreiz saku - esmu iesākusi vēl mājās, Rīgas Vecmīlgrāvja nostūrī. Turpinājumu rakstīšu jau galapunktā, mirklī, kurā varēšu atslābt un sakārtot sakārtojamos notikumus dienas laikā.

Kā vienmēr, esmu agri pamodusies, savu ikrīta "rituālu" arī izveikusi, pat somu ar līdzņemamajiem sīkumiem sakrāmējusi, kompi kā pēdējo atstājot iesaiņošanai. Kā nu es tajā malā bez kompja! 

Vilciens tikai 12.01-ās, net man kau pirms 11-iem no mājas jāizkust, lai iztriektos pilsētai cauri uz staciju un vilcienu. Un ir noskatīts optimāls autobusa laiks nokļūšanai līdz stacijai. Pat Toms pabrīdināts, kurā mirklī viņam klāt jāpiekāpj.

Saule lec

Drusku kaķis

Naktī laikam sniegs snidzis nedaudz. Bet šorīt, liekas, kūst. Ir sērsna un no jumta kaut kas bikuci pil. Toties no mājas sliekšņa var redzēt, ka purvainais ezeriņš netālu no mājas pārklājies ar plānu ledus kārtiņu. Tā ir Latgales ziemeļu daļa.

Bildes vakar uzņemtas, tik šorīt še ievietoju.

Šis brīnums vakar bija atnācis un vēroja caur logu notiekošo mājas iekšienē

                                                                                Mājas minka

Nedaudz omulības pie Kristapa

Vakardien Latgales pusē bija šādi (māsa pa transporta logu + dēla lauku īpašumā pabildēja)

Sanāca kā sanāca

No paša rīta drusku pabildēju rīta saulaino dienu dēla mājas pagalmā. Pēc ap pusdesmitiem kopā ar dēlu aizdevāmies uz Ludzu lietas kārtot. Īsti daudz laika tas neprasīja - drusku virs divām stundām. Pa burzmu aprunājāmies, ka rītu, svētdienā, būtu visiem būtu izdevīgi, ka mēs ar Tomu uz mājām braucam. Tik tālu jau skaisti, tik iepriekš jau biju apskatījusi loģistiku no Pildas uz Ludzu, lai tālāk uz Rīgu tiktu. Ar autobusu sarakstu galīgs čau. Svētdienas dienā tie autobusi no miesta uz Ludzu dodas vai nu 7.00 no rīta, un tad mētājies kā nepiesieta govs pa pilsētu līdz kādam sakarīgam transportam Rīgas virzienā, vai 17-os ar astīti, kad nu nekā, pat caur Rēzekni nekā.

Ar puiku Ludzas autoostā jau bijām uz 12.30 apmēram. Izvēle - vai 13.20 garo maršrutu ar aprēķinu, ka Pildā esam 15.05 (tā pēc saraksta) un tas ir tas autobuss, kurš izmet garo loku un pildēniešus uz Ludzu ved. Otrs variants - mētāties pa Ludzu līdz 15.00, kurš ir īsais variants. Izvēlējāmies garo. Siltumā un ainava aiz loga. 

Pildas apkaime

Internetā tapa apskatīta Pildas apkaime, tai tuvākie ezeri, kuros ir liela varbūtība zivis izķert ar "bada pātagu". Viens tapa nolūkots samērā netālu no Kristapa mājām - kādi nieka trīs kilometri ko iet. Tad nu gājām un aizgājām. Bija jauki apkaimi apskatīt, Toms pat savus spiningus iemēģināja.

Nebrīnieties par zilgano ainavu bilžu komplekta beigu daļā. Tādas ir tās krēslas debesis īstajā dabas ainavā.

Pilda - nedaudz Ņukša - Ludza, pēdējā diena, jo vakarā jau tapu vesta uz Rīgu

Jau iepriekš brīdinu bildes līgani, bez atstarpēm pāries no Pildas uz Ņukšu, pēc uz Ludzu.

No sākuma mazdrusciņ apmeklējām Pildā Miķeļdienas pasākumiņu - Miķeļdienas tirdziņu. Citus apskatīt, savējos parādīt; vispār iepazīt. Tirdziņa atmosfēru kuplināja jauka folkloras kopa.

Pēc mājās sakravājāmies braucienam uz Ludzu, Kristaps bija nopietni nolēmis sabraukušajiem puišiem novadīt nelielu ieskata ekskursiju pa Ludzu. Precīzāk - sakravājos es un Kristapa viens no pusbrāļiem, par cik viņš bija nobriedis mājās jau braukt Ogres rajonā, mani bija gatavs paķert līdzi kaut kur tuvāk savam maršrutam mani līdz vilcienam uz Rīgu nogādāt.

Pa ceļam uz Ludzu piestājām Ņukšā, pie katoļu baznīcas, kura skaitās Pildas baznīca, kas esot viena no lielākajām Latgalē. Dotajā linkā īsti nav pieminēts, kaut arī tur runa ir pa dominikāņiem, bet vietējie saka, ka baznīcu tur esot dibinājuši igauņi, kuri reformācijas laikā Igaunijas teritorijā neesot bijuši ar mieru kļūt par luterāņiem un aizgājuši uz katoliskās Latgales pusi.

Pēc braucām uz Ludzu. Un - vērā ņemams vēsturisks objekts Ludzā it Ludzas Lielā sinagoga, kas ir vecākā koka sinagoga Baltijā.

Un tagad bildes.

Mani mēģināja pavedināt brūklenes lasīt

Paavisam netāli no Kristapa mājas ir tipa dīķis. Natūrā tas ir laikam reiz bijis ezers, tā krasti dikti jau sāk pārpurvoties un  vispār krietni apauguši ar visu kaut ko krasti. Toms vakar gumijniekos, no Kristapa aizņemtos, apbrida riņķī un krietni vairāk par litru brūklenes garāmejot un netīšām salasīja. Vienkārši DAUDZ to ogu. 

Šmani, knapi atjēgušos no dienas izbrauciena uz Ludzu un relatīvi ilgo (pusstundas brauciena "taisnā līnijā" vietā divas stundas, jo šis maršruts veda pa apkārtceļu) brauciena un visiem dienas piedzīvojumiem, Kad Tomam ienāca prātā mani aizvilkt brūklenes nopietnāk lasīt, viņam palīdzēt. Tas beidzās ar to, ka es "Jā, es redzu DAUDZ brūklenes, bet man ir būtiskāk tikt cauri tam dūkstējam, nenobumsīties nekur un vispār neesmu pārliecināta, ka uz šo piedzīvojumu parakstījos, kaut arī piedalos". Vispār, ogu lasīšanas vietā Toms dabūja vienu ņerkstīgu Andru. Tiesa, viņam bija pasmaids "Sen neesi ņerkstējusi".

Bet viss beidzās bez starpgadījumiem.... (Mājās atvelkoties, prieks, kur tu rodies - nācās mizot un cept kartupeļus...). Tiesa, pa vidu vēl bija viņa darbošanās  ar murdu, kurā zivis izlēma neieklīst.