Laikam jau zināmā mērā atkārtošos. Bet ir jau ka tēmas, par kurām vajadzētu runāt atkal un atkal. Nezinu, īsti neesmu aizdomājusies, kādi redzējumi par lietām, vietām un notikumiem ir maniem lasītājiem (Nu, vismaz "piekasīšanās" ne tēmā ir beigusies un bezpersoniskie anonīmie komentētāji arī mani ir pametuši).
- Tāds dīvains, dilemmisks jautājums attiecībā uz to, ko dēvē par Dzimto Valodu. Ir taču gadījumi, kad pasē tautība ierakstīta viena, bet pēc fakta cilvēks tās tautības valodu nemaz nezina, jo kopš runāt sākšanas brīža top lietota pavisam cita etnosa valoda. Tas nu tā, zinu tādus gadījumus. Bet ir vēl cits variants, pašai ir šāda situācija. Mamma teica, un šajā ziņā viņai bija droša taisnība. Es runāt mācījos un iemācījos divās valodās vienlaicīgi. Latviešu un krievu. Tāpēc, ka augu komunālā dzīvoklī un kaimiņi bija krieviski runājošs pāris. Tad kuru valodu man definēt kā dzimto valodu, ja kopš dzimšanas, var droši tā teikt, runāju divās valodās? Tajā pat laikā definējos kā latviete. Un, tomēr, tautība un dzimtā valoda ir drusku atšķirīgi jēdzieni laikam.
- Nedaudz aizdomājos par sieviešu un demogrāfijas jautājumiem izlasot Sarkanakmens bloga ierakstu. Argumentēti un saprotami pausts viedoklis. Bet tajā pašā laikā - demogrāfiskais mīnuss ir ne tikai pie mums. Praktiski visā Eiropā laikam ka gan. Bet Āzijā (izņemot laikam ka Ķīnā, kurā arī senākās politikas rezultātā ir demogrāfijas problēmas) laikam ka demogrāfijas problēma ir otrāda - dzimstības līmenis ir krrrrrietni augstāks. Un laikam ka īpaši Indijā. Indusi sāk pludināt pasaules darba tirgu... Bet nu neizplūdīšu. Gribu tik - jautājums jau lemjams ne blogu pārdomu līmenī un jārisina citādi. Būtu interesanti to apspriest kur plašāk. Vispār, nezinu, kā Sarkanakmens vērtēs manu komentāru minētajam rakstam. Pati sapratu, jau pēc publicēšanas, ka kaut kas nav riktīgi, laikam vajadzēja savādāk formulēt. Bet, nu, vilciens aizgājis... Ceru, taps piedots un saprasts.
- Arvien biežāk sāk kaitināt tie, kuriem patriotisms asociējas tikai un vienīgi ar karogu vicināšanu un saukļu skandēšanu aizmirstot to, ka patriotisms sākas vispirms ar sevis sakārtošanu, kurai tad nu seko viss pārējais loģiskā secībā. Un aizmirstot to, ka valsti veido primāri cilvēku attieksme pret to, nevis otrādi. Jo - ko gan vari gaidīt no valsts, ja to necieni, neko tās attīstībā neesi ieguldījis? Vispār, tēma diezgan plašai diskusijai, Esmu šo "apmuļļājusi" daudz un dikti iepriekšējos rakstus, aprakstos. tik neesmu pamanījusi, ka kādam būtu vēlme diskusijām tēmā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru