svētdiena, 2024. gada 20. oktobris

Atkal vāvulis atnācis un man nu ir jāizsakās

 Laikam atkal pavāvuļošu par dažādām tēmām. Kā aizies.

  1. Esmu laikam nejauka, bet manī izraisa smaidu tie, kuri "Es negribu nomirt! Dzīvot rīt gribu!". Nomierinu - visi mēs mirsim kaut kad un dzīvot vajag šodien, rītdiena vienmēr ir rītdiena. Kurš tad ir pamodies ar domu "nu ir rītdiena"? Vienmēr taču ir šodiena. "Es negribu pirms laika nomirt!" - kurš zina to laiku, kad būs pienācis laiks nomirt? Atbildes nav, vai ne? Kurš no mums zina, cik ir nomērīts dzīvošanai no ieņemšanas mirkļa? Labs jautājums. Tā ka nav ko iespringt, jādzīvo, kamēr dzīvs. 
  2. Demogrāfijas jautājums valdību neuztrauc? Kas, valdības onkuļi un tantes Pekša un Mildiņas vietā nodarbosies ar bērnu radīšanu un audzināšanas procesu? (Ja nu kas, Šleseram, kurš gan laikam ka šobrīd nav valdībā, esot pieci bērni. Ja nu kas, un šoreiz nav svarīgi tas, ka viņš kādam patīk vai nepatīk). Nav ar ko bērnus uzturēt? Sveši onkuļi un tantes vecāku vietā šo jautājumu risinās, vai? Viņiem pietiek ar to, ka risina bērnunamu bērnu uzturēšanas un audzināšanas jautājumus. (Un pie kam bērnunamos aug ne tikai bērni-bāreņi, bet arī liels daudzums to, kuru vecākiem pieticis spara bērnu radīt un dzemdēt, bet viss pārējais ir "dziļi piecpadsmit").
  3. Sasaucoties ar iepriekšējo punktu. Cik no mana metra ar kepku redzesleņķa, tad mājsaimniece kā tāda ir ļoti cienījama sieviete. Jo nodrošina vīrietim "aizmuguri" darbojoties ar visam mājsaimniecības lietām un bērnu/bērna audzināšanu. Bez papildus skraidīšanas uz algotu darbu ārpus mājas. Kā rezultāta - laikam ka nedaudz vairāk nenodzīta kā zirgs sējas laikā. Nē, nesaku, ka visām sievietēm jāsēž mājās un jānodarbojas ar mājsaimniecību un bērniem tikai. Drīzāk prioritāšu jautājums. Apmaksāts algots darbs ārpus mājas kā zināma brīvā laika pavadīšana ir viens no "ok" variantiem. Mājsaimnieces esot garlaicīgas sievietes? Kukū. Viss atkarīgs no viņas interešu loka un mīļotā vīrieša saprāta.
  4. Joprojām kāds kaut kur pukst uztraukumā par klimata maiņu. Tas tiešām ir kukū nesaprāts un savas personas nozīmīguma uzpūšana. Klimata maiņa ir dabisks planētas dzīves process. Nu taču, ka pirms 100 gadiem tas klimatiskais stāvoklis uz planētas bijis bikuci savādāks. Dzīve plūst un mainās. Kur problēma?

Nu, kaut kā tā un šobrīd.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru