Šerloks Holmss

Pārlasu Konan-Doila stāstu krājumus par detektīvu Šerloku Holmsu. Nostaļģija no pusaudža gadiem un jaunības. Tik tagad lasu drusku kritiskāk. 

Reizēm pats notikums un daļa izmeklēšanas tiek aprakstīts gari un plaši, bet risinājums un vainīgās personas definējums liekas drusku sasteigts. Ir situācijas, kad nav īsti skaidrs, kā slavenais detektīvs nonācis pie saviem perfektajiem slēdzieniem. Iztrūkst motivējošā paskaidrojuma.

Tomēr paši stāsti aizrauj un reizēm neviļus liek pavērot apkārtējos cilvēkus. Tik diemžēl nav īpašas iespējas pārbaudīt savu secinājumu pareizību. Neiešu taču klāt gluži svešam cilvēkam ar jautājumiem savu secinājumu pārbaudei. To vieglāk izdarīt pie pazīstamiem cilvēkiem, bet tur nelaime cita. Par viņiem jau tāpat ir daudz informācijas, kas sakrājusies komunicējot gadu gaitā.

Joprojām fanoju par padomju laikā uzņemtajām filmām par Šerloku Holmsu un doktoru Vatsonu. Ļitvinova un Solomina jaunākā saspēle šajās lomās ir fascinējoši skaista. Arī pašas filmas ir uzņemtas nu ļoti tuvu Konan-Doila radītajam un ir veiksmīgas stāstu ilustrācijas. Man liekas, šī ekranizācija pasaulē vēl nav pārspēta un precīzākas vienkārši nav.

Protams, ir britu filma Šerloks pēc Konan-Doila stāstu motīviem. Bet tur to motīvu ir visai maz un visai nosacīti. Protams, Kamberbedžs savu lomu iznes perfekti, arī viņa partneris doktora Vatsona lomā ir lielisks. Bet tomēr tā ir un paliek modifikācija. Iespaids - no paša Konan-Doila radītās noskaņas, tēliem un visa kā cita ir palikuši tikai vārdi un dažas idejas kārtējam sižetam.