Kārtējās pārdomas par viskautko

1. Nemaz nebija tik grūti apgūt EDS sistēmu un nosūtīt gada pārskatus gan par sevi gan par biedrību. Par biedrību pat atskaitījos vispirms. To bija visvienkāršāk veikt. Pie savas deklarācijas bija nedaudz jāpiedomā, bet ar to es arī tiku galā. Nākošo gadu būs jau vieglāk un apgūšu vēl šo to šajā sistēmā. Dikti iesaku - tā iet ātrāk, nekā sēdēt garās rindas VID'ā lai ko noskaidrotu vai nokārtotu. Bailes no neziņas bija lielākas par pašu darbības procesu.

Kad pēdējo reizi tur biju, pabrīnījos, ka ir vēl cilvēki, kas nav iesnieguši fiziskas personas gada ienākumu deklarācijas par 2015. un 2016. gadiem. Gadās tomēr visādi īpatņi, kam naudiņa gadiem nav vajadzīga bijusi, tad pēkšņi kas pielec un sākas skriešana uz VID'u.

2.  Tagad iekšā ir vēsāks nekā ārā bez visa kondicioniera un logi ir vaļā tikai vienā dzīvokļa pusē. Lai nav caurvēja. Caurvējš ir viena ļoti nejauka lieta - var ļoti ātri saaukstēties un kuram nu patīk šņaukāties un puņķoties vasaras siltajās dienas.
3. Jau no aprīļa beigām dodos uz dažādiem pasākumiem pilsētā, bet gandarījuma un prieka nekāda, tikai sajūta, ka esmu bijusi un piedalījusies. It kā jau katrs ir savādāks un redzu ko jaunu un atšķirīgu no pērnā gada, bet tomēr. Varbūt vasaras laikā kas mainīsies un sajutīšu pasākuma gaisotni un noskaņu. Pat tas, ka nekad nedodos viena uz pasākumiem, nemazina šo nepiepildības sajutu. Tiešām ceru, ka kas mainīsies.
4. Vai nu mana pareizrakstība ir uzlabojusies, vai arī aizrādītājiem ir apnicis man norādīt uz drukas kļūdām. Daudzas tomēr pamanu pati bez aizrādījuma un salaboju to, ko pamanu. Lielumlielais paldies tiem, kas mani lasa un komentē. Nejūtos aizmirsta un pamesta.