Diezgan daudz ko par karantīnām uzrakstīju iepriekšējā rakstā. Tagad nedaudz paturpināšu šo tēmu.
Jā, cilveki mirst no koronas vīrusa, katru dienu tiek publiskots koronas upuru skaits. Tomēr, manuprāt, tas zināmā mērā ir izrauts no kopējā letālo gadījumu fona. Netiek dots skaits tam, cik cilvēku mirst no sitām, ar šo vīrusu nesaistītām kaitēm. Manuprāt, vismaz pie mums, citos gadījumos mirušo cilvēku skaits ļoti pārsniedz koronas vīrusa upuru skaitu. Kāpēc papildus koronas vīrusa upuru skaitam netiek dots arī citu gadījumu upuru skaits? Mēs taču visi esam tikai cilvēki un nomirt varam ne tikai no tā vīrusa, bet arī nokrītot no ķeblīša.
Kad pasaule cīnījas ar lepru, šīs slimības skartos izolēja no visas pasaules. Pārējie bez jebkādām globālām karantīnām dzīvoja un darbojās tālāk. Diemžēl man nav informācijas par to, vai šī slimība ir izskausta pilnībā un vai ir atrastas zāles pret to.
Nezinu, kādā līmenī ir izstrādātas zāles pret HIV saslimšanu. Zinu to, ka tā pieder pie STS slimību grupas. Ir tikai redzēta masīva veselīga seksa reklāma kurā tiek reklamēti visādi aizsarglīdzekļi, kas seksa laikā sargā no saslimšanas. Sakiet, cik cilvēku lieto šos aizsarglīdzekļus? Droši, ka maz.
Katru gadu ziemas periodā aktivizējas kārtējās gripas variācija. Iepriekšējā gada gripas variācijas vakcīna īsti neder jaunajai variācijai. Kāpēc šajā gadījumā netiek ieviesta globālā karantīna?
Protams, globālās karantīnas rezultāts būs veselāka sabiedrība. Bet. Bet būs kārtējā ekonomiskā krīze, jo daudzi uzņēmumi bailēs no šī vīrusa nedarbojas vispār. Tie, kuriem ir iespējas darboties attālināti - t.i. darbinieki strādā mājās un sazinās ar interneta saziņas pakalpojumu starpniecību - nu, šie uzņēmumi būs zināmā mērā vinnētāji, jo darba process neapstājas.
Un kāpēc visu Āfriku, Austrālijas aborigēnus un dadzas Amerikas pirmtautas īsti neskar šis vīruss? Varbūt tādēļ, ka šie cilvēki pašā pamatā necenšas komunicēt ar eiropiešiem, no kuriem tik daudz nelaimju ceļas....
Par citām kaitēm, statistika ir brīvi pieejama - https://spkc.gov.lv/upload/Veselibas%20aprupes%20statistika/Statistikas%20dati/2018/mirstiba_2017_03102018_1.pdf
AtbildētDzēstŅemot verā visus gadus, ar gripu mirst vidēji 25 cilvēki, bet izslimo 10-15% cilvēku. T.i. līdz 300 000 gadā.
Šobrīd ar covi-19 ir reģistrēti 650 gadijumi no kuriem 5 ir letāli, ja reizinam līdz gripas skaitam (460x vairāk), tad mirušo būtu 2300.
Ja ar gripu cilvēks vidēji inficē vienu citu cilvēku, tad covi-19 gadijumā vismaz 5. Tad ja pieņem ka bez kontroles tiktu aplipināti 50% latvijas iedzīvotāju, tad mirušo būtu 7300.
7300 pret 25 gadā, vai ir vēlme vēl salīdzināt to pret gripu? Rekordisti ir insulti un citas sirds slimības, bet tās neuzrodas un neizplatās dažu menešu laikā.
Nokrītot no 'ķeblīša' mirst vidēji 200 cilvēki gadā.
Esi mēginajis saskaitīt visus letālos iemeslus uz doto brīdi un izdalījis no kopskaita koronas vīrusa upurus? Kāda veidojas starpība?
AtbildētDzēstKo nozīmē uz doto brīdi?
AtbildētDzēstUz doto brīdi jebkādām letālām rezultātam, ieskaitot nokrišanais no ķebļa un insulta ir pakļauti 1 950 000 cilvēki, Covi-19, aptuveni 650.
Un karantīnas mēŗkis ir pakļaut pēc iespējas mazāk cilvēku skaitu vēl vienam jaunam riskam. Daļā gadijumu Covi-19 parklātos ar citām slimībām, bet jebkurā gadijumā tas nāktu tikai klāt pie kopējās statistikas.
Vai nebūtu prātīgāk visus koroniekus sakoncentrēt vienuviet, pārējiem ļaujot dzīvot normalu dzīvi? Saprotu, ka tas sadārdzinātu procesu, bet šobrīd jau tā visuviet ekonomikai klājas ļoti grūti un pēc koronas beigām būs ļoti japacīnās, lai to nostabilizētu.
AtbildētDzēstTas nav iespējams, jo tad ir janotestē pilnīgi visi un īsā laikā.
AtbildētDzēstKarantīnas mērķis ir dot laiku medicīnas sistēmai/publiskajam sektoram pielāgoties jaunajām prasībām, ieprikt aizsarglīdzekļus un elpināmos aparātus, kad tas būs izdarīts ierobežojumus var mīkstināt un ļaut inficēto skaitam palielināties, līdz tiek iegūta kolektīvā imunitāte/izstrādāta vakcīna.
"Kad pasaule cīnījas ar lepru, šīs slimības skartos izolēja no visas pasaules" te nu gan tu nošāvi nedaudz greizi. Spitālīgie tika izstumti, dažos reģionos dzīvoja atsevišķās vietās (piem., Krētā Spinalongas cietoksnī / salā). Spitālīgie nedrīkstēja kontaktēties ar citiem (lasīts, ka vajadzēja ar zvaniņu vai ko tamlīdzīgu) staigāt apkārt un zvanīt. Izolācija (ja tā var nosaukt leprozorijus) sākās tikai salīdzinoši nesen (šķiet, ka 19. g.s.)
AtbildētDzēst