sestdiena, 2017. gada 30. decembris

Bērnu tiesību aizsardzības likums un tā sekas

Nupar biju veikalā un novēroju skatu, kad 2 - 3 gadīgs mazulis krita gar zemi un kliedza pilnā balsī, jo mamma nepirka viņam konfektes. Cik sapratu, naudas nav tik daudz, lai varētu atļauties konfektes, bet bija nepieciešams produktu minimums, lai ģimene paēstu kādu laiciņu. Līdz algai vai bērna pabalstam. Tikai pļauka pa bērna diengalu uz mirkli sīci apklusināja.
Tik sīkam bērnam grūti iestāstīt visas finanšu nianses ģimenē. Viņš vienkārši to visu vēl nesaprot. Nespēj saprast. Jo reizēm gadās mīlošas vecmāmiņas, kas bērnam nopirks visu, ko tas tik paprasīs un vecāki ar savu prāta pārliecināšanu varēs "pastēvēt pie ratiem". Vecnmāmiņa taču var atļauties (kaut arī mazbērna iegribu apmierināšanai tiek iztērēta gandrīz vai pēdējā naudiņa un nākas aizņemties no kaimiņiem maizes klaipam). 
Un šeit es runāju par ģimeni/ģimenēm, kuras ir visdusmēra normālas ģimenes, kurās abi vecāki strādā, pērk iespēju roežās bērnam nepieciešamās preces, mēneša beigās skaita centus, lai pietiktu kaut maizs klaipam un reizēm atstāj bērnu vecmāmiņas uzraudzībā.
Visādas izpildinstitūcijas bērnu tiesību aizsardzīas jautājumos visbiežāk "uzbāžas" tieši šādām ģimenēm. Ģimenēm, kuras iespēju robežās cenšas nodrošināt bērnu ar elementāro nepieciešamo un papildus dot viņam iespēju nodarboties kādā pulciņā vai kā tamlīdzīgi. Bet esošās vecmāmiņas ar savu "mīlestību" grauj vecāku pūliņus. No vienas puses jau var saprast - viņas uz mazbērna cenšas kompensē to, ko nebija laika iedot saviem bērniem. Bet rezultātā izaug cilvēkbērns, kurš īsti neņem galvā arī vecākus un to, ko tie mēģinājuši viņam iespēju robežās iedot.
Manuprāt, šeit ir primārais darbs ar vecmāmiņām. Lai viņas saprastu, ka jāsadarbojas ar bērna vecākiem un nedrīkst izdaāt bērnam tajos gadījumos, kad ir skaidri redzams, ka tā ir tikai bērna kaprīze. 
Pati esmu piedzūvojusi gadījumus, kad bērns, atvests no viesošanās pie vecmāmiņas, atsakās ēst vakariņas, jo pirms tam pie vecmāmiņas sabarots ar visādiem gardumiem, ieskaitot konfektes. Pati pat atceros gadījumu, kad puikam bija pāri pusgadam un bija jūnijs - zemeņu laiks. Tolaik mēs dzīvojām pie mana pirmā vīra veākiem. No sava bērna pabalsta nopirku kilogramu zemeņu ar domu - katram pieaugušajam pa pāris zemenēm (vitamīni uz vasaras sākumu tomēr vajadzīgi visiem), pārējo - bērnam. Un atceros, kādu traci sarīkoja toreizējā vīramāte - kas vēl nebūs, pieaugušie apēdīs pa zemenei, kad bērnam vairāk vajadzīgs. 
Bet - atgriežoties pie tēmas. No bērnu tiesību aizsardzības institūcijām visvairāk cieš tieši tās ģimenes, kuras ir vidusmērā situētas, par normālām uzskatāmas ģimenes. Alkoholiķu, izvirtuļu vai tamlīdzīgu personu ģimenes tiek atstātās "mūsu iestādes uzraudzībā un pāraudzināšanā", bet bērni tiek izņemti un nosūtīti uz bērnu namiem tieši no tām ģimenēm, kuras ir maznodrošinātas, bet citādi normālas un bērns tiek audzināts materiālo un morālo iespēju robežās. Un tiek radināts dalīties, saprast, ka visam ir sava nozīme un pat cenšas vasaras brīvlaikos piestrādāt, lai palīdzētu vecākiem.
Kaut kas līdzīgs notiek ar ģimenēm, kuras ir pārāk labi situētas un var atļauties bērnam nopirkt visu, ko bērna sirds kāro. Tās arī Bāriņtiesa liek mierā. Tur grozās liela nauda, ko tos vecākus un bērnus tricināt, kaut arī bieži vien šie bērni uzvedas kā pasaules karaļi un elementāro uzvedības kultūru skolā, uz ielas un citās publiskās vietās ciniski ignorē. Un iepļaukāt viņus nedrīkst - ir taču bērnu tiesību aizsardzīas likums.
Liela nelaime ir tā, ka bērni tiek audzināti tajā aspektā, ka viņiem ir tiesības, apejot to likuma daļu, kurā uzskaitīti bērna pienākumi. Par tiem visas valsts institūcjas izliekas aizmirsušas un reti, kad bērna jautāumus skata tiesību un pienākumu mijiedarbības aspektā.

9 komentāri:

  1. Cieni sevi un vismaz pārlasi, ko raksti. Ja pat virsrakstā jau ir gramatiska kļūda, tad tālāk lasīt zūd iedvesma.

    AtbildētDzēst
  2. Vispirms - kam negadās. rītrītā pāriešu pāri un kļūdas salabošu, kur pamanīšu. Otrkārt - tu vienmēr tik piekasīgs?

    AtbildētDzēst
  3. Man pofig, par kādu invalīdi un kurā pansionātā taisies ietaisīties, bet raksti saprotami... Bez kļūdām. Njā, esu pikasīgs. Tālak nepasīt

    AtbildētDzēst
  4. Vai drīkst Jūsu rakstīto tekstu izmantot kā palīgmateriālu daļēji atpalikušo bērnu rehabilitācijai?

    AtbildētDzēst
  5. Man pofig, par kādu invalīdi un kurā pansionātā taisies ietaisīties, bet raksti saprotami... Bez kļūdām. Njā, esu pikasīgs. Tālak nepasīt

    AtbildētDzēst
  6. Izmantot jau drīkst, tik ar atsauci lūdzu. Vienīgais, nesaprotu, kādā veidā šis raksts saistās ar garīgi atpalikušiem bērniem.

    AtbildētDzēst
  7. Andra, no kurienes šie murgainie pieņēmumi un dati? Tam ir kāds pamatojums? Izklausās, ka jūs te atreferējat kaut kādus tendenciozus krievu portālus, kuri no baumām un puspatiesībām izvelk ārā "pētījumus". Viss ko esat uzrakstījusi ir pilnīgas un galīgas blēņas! Ne jums kādreiz dzīvē ir bijusi ar to saskare, ne arī jūs zināt pašreizējo situāciju! Ja nav ko teikt, tad labāk paklusējiet, nevis rakstat glupības!

    AtbildētDzēst
  8. 1. Es krievu portālus nelasu.
    2. ja būtu kārtīgā lasījis tekstu, tad salasītu, ka tekstā ir piemēri, balstīti uz pašas pieredzi.
    3. Daudz kas ir redzēts paziņu ģimenēs. Par daudziem gadījumiem pat neizplūstu.
    4. Viss še rakstītais ir mans viedoklis un tikai. Ja Jūs savu viedokli meklējat krievu portālos, tad tā ir jūsu paša problēma.

    AtbildētDzēst