Artis Āboltiņš

Arti pirmsākumos iepazinu kā 12-gadīgu skolas puiku, kurš nāca viesos pie māsas uz darbu. Es ar viņa māsu kopā strādāju, abas bijām beigušas vienu skolu, tikai viņa - pāris gadus pirms manis. 

Kad darba vieta beidza pastāvēt, dzīve mūs izmētāja. No jauna Arti sastapu nu jau "mirušajā" kafejnīcā Savanna, kurā reizi nedēļā pulcējās LFFB & Co. Uz kafejnīcu ar šiem cilvēkiem tikties skraidīja mans tolaik nu jau 12-gadīgais puika. Bija jauki satikt sen neredzētu cilvēku un novērtēt izmaiņas, kas notikušas laika gaitā.

Augstu vērtēju Arta zināšanas par vēsturi, fantāziju, fantastiku un brīvdabas lomu spēļu kustību Latvijā un pasaulē.

Anna Kareņina

Tikko noskatījos britu filmu pēc Ļeva Tolstoja romāna Anna Kareņina motīviem. Pirms tam, vēl februārī, biju skatījusies šī romāna iestudējumu mūsu pašu Nacionālajā teātrī. Vēl pirms tam - skolas gados lasīts literatūras hrestomātijā kā skolas gadu obligātais skatījums.

Man ļoti patika šī ekranizācija. Ļoti krieviskā noskaņā un nav zaudēts nekas no nacionālā kolorīta. 

Filmas režisors Džo Raits, aktieru ansamblis - vienkārši burvīgs un spēcīgs. Filmas iznākšanas gads - 2012.

Kaspars Bērziņš

Ar Kasparu iepazinos LFFB ikmēneša pasākumos Misiņa bibliotēkā. Pēc bija periods, kad viņš bija valdes loceklis visai nosacīti - pats vairāk pa Olaini mītējās, Rīgā sastopams reti. Tagad, kopš 2010.gada latkona, redzu viņu samērā regulāri, Kaspars atgriezies biedrības valdē.

Pēdējos gados kopā organizējam latkonus. Un šajā organizēšanā laikam jau bez viņa līdzdalības justos kā bez rokām. Viņš ir kļuvis par organizēšanas neatņemamu sastāvdaļu un stūrakmeni.

Arī pārējā LFFB darbībā viņa darbošanās jūtama. Kaut Harisonam veltītā piemiņas vakara organizēšana un Literatūras un mūzikas muzejā notikušā pasākuma organizēšana ir viņa ideja un realizācija.

Jaunākais adītais komplekts

Adīts topiņš pusaudzei komplektā ar raibu šalli. Ls 5,-

Mārtiņš Untāls

Par Mārtiņu Untālu īpaši daudz ko teikt man nav. Fantastu pikniku "tēvs" un organizators jau vairāku gadu garumā. Miera mika. Bet garlaicīgi kopā ar viņu vienā barā nav.

Lilita Rašmane

Lilitu iepazinu LFFB pasākumos, kas reiz notika Misiņa bibliotēkas telpās Rūpniecības ielā Rīgā. Viņai ir lielas un dziļas zināšanas par dažādu viduslaiku, seno laiku tērpu darināšanu. Ja pati gribu sev sadarināt kādu tērpu, noteikti konsultējos ar viņu.

Nezinu kāpēc, bet Lilitas klātbūtnē vienmēr jūtos kā skolniece, mazs bērns. Kaut arī gadu starpība mums nav liela, Lilita ir tikai kādu gadu vai divus vecāka par mani.

Eitanāzija

Praktiski visā pasaulē eitanāzija ir aizliegta ar likumu. Cilvēka dzīvība esot svēta. Bet...

Dzīvība vispār ir svēta. Tikai - reizēm nākas nogalināt, lai izdzīvotu. Lauva nogalina, lai paēstu; mēs nokaujam cūci, lai paēstu. Kāds mūs nogalina, lai paēstu. Vai - vienkārši nomirstot pabarojam tos, kas pārtiek no maitām, kritalām. Maitu lijas, hiēnas Āfrikā, tārpi kapos zem zemes.....Dabas likums un lietu kārtība.

Jā, dzīvība ir svēta, bez vajadzības nogalināt nedrīkst. Ne velti pirmatnējās tautas lūdza dzīvnieka garam piedošanu par to, ka viņu nogalinājuši. Jo ēst vajag pašam, bērnam, sievai, brālim.... Lauva, leopards nogalina tikai tad, kad gribas ēst un to, kuru izdodas noķert.

Endija Bērziņa

Meitene ar neparastu vārdu un atbruņojošu smaidu. 

Zinu tikai vienu cilvēku ar tādu vārdu - viņu. Un pāri malām plūstošu optimismu un darboties kāri arī laikam esmu sastapusi tikai viņā. Blakus Endijai visas problēmas liekas mazas un nesvarīgas, jo viņa smaida un rosās. Nav iespējams nelīdzdarboties viņas rosībās nevis tāpēc, ka Endija ko uzspiestu, bet gan tāpēc, ka viņa tik aizrautīgi rosās, ka pašai gribas līdzrosīties.

Ilze Liliāna Muižzemniece (Millere)

Ilzi Liliānu pirmo reizi sastapu pasākumā Pilsrundāles vidusskolā, kurā viņa stāstīja par savu grāmatu Kaķu meitene. Pēc tam ir iznākušas vēl grāmatas un uzņemta filma. Un meitene iz piedalījusies arī divos latkonos, kas bijuši pēc Pilsrundāles vidusskolas pasākuma.
Meitene neapšaubāmi talantīga un savā ziņā brīnumbērns - publicēties sākusi 12 gadu vecumā.
Pievelk viņas vienkāršība un sirsnība.

Mēs UniCon 2013'ā

Pilnā atskaites versija ar Laumas Klintsones papildinājumiem un labojumiem tuvākā laikā tiks publicēta LFFB vietnē, bet pagaidām piedāvāju šeit iepazīties ar manu, neapstrādāto, pasākuma redzējumu.

Piedalījāmies 03. – 04.08.2013. anime un kospleja cienītāju pirmo reizi rīkotajā UniCon 2013 VEF kultūras pilī prezentējot biedrību un lomu spēles.

Ko mēs tur darījām:

1.       Mums bija savs stends, kurā izstādījām mazu daļiņu savas bibliotēkas krājumu, kā arī piedāvājām interesentiem radīt tēlu, kura aprakstu vai zīmējumu atsūtīt uz LFFB e-pastu. Šos – radītos – tēlus vēlāk piedāvāsim kādai no pašmāju rakstniecēm izmantot kādā no saviem daiļdarbiem.

2.       Sestdienā tika stāstīts publikai, kas ir LARP’s.

Lauma Klintsone

Uzdodot jautājumus Laumai Klintsonei, jutu zināmu gandarījumu.

Meitene kopš 11.05.2013. ir LFFB valdes priekšsēdētāja ar ideju gūzmu. Un darboties sākusi aktīvi. Pagaidām izdodas un jūtams, ka viņai patīk tas, ko viņa dara. Mēs sastrādāsimies. Rādās, staļinisms biedrībā nu beidzot būs beidzies un es varēšu atgriezties pie saviem sekretāres pienākumiem.

Vēl viens īpatnis

Nupat LFFB vietnē ievietoju rakstu par ASV dzīvojošu tantuku, kas izlēmis pārtikt no zila gaisa un saules gaismas. Biju jau agrākos gadus likusi vietnē par īpatņiem 2 gab. (raksti par katru atsevišķi, jāpameklē vietnes arhīvos), kas arī izlēmuši šādi pārtikt. Bet - tie bija vīrišķi spēka gados, kas varbūtēji ar šo savu izgājienu meklēja laikam publicitāti un iedzīvošanos uz tās rēķina. Nu neticās, ka var pārtikt no nekā.

Bet to, ka tantuks cienījamos gados (pāri par 60) izlēmis pārtikt no nekā.... Kurās durvīs galvu iespiedusi?

Neliels lūgums

Man ir ļoti vēlams satikties ar cilvēku, kurs gatavs man aizdot 10 000-us. Uz termiņu aptuveni trīs gadi. Par visu citu vienosimies, ja tāds cilvēks radīsies. Kāpēc vajag un kāpēc tieši šo summu - paskaidrošu tam cilvēkam, kurš būs ar mieru aizdot. 

Manii kontakti: tel. 28825732, e-pasts: tulkotekstus@gmail.com

Mani kaķi

Man mājās viņi ir divi. Puika un meitene. Paldies dievam, pēcnākamie viņiem nebūs - ir ievērots piesardzīgumus un veikti pasākumi. Protams, tas ir pret dabas likumiem, bet - nebūs problēmas, kur un kam pēc kaķēnus izdalīt un "ielas kaķu diasporu" vairot papildus tam, kā viņi vairojas paši - nehumāni un neētiski.

Kad viņi pa vienam kur pārvietojas - kā jau visi kaķi to dara klusi un nemanāmi. Bet kad satrakojas savās "skaidrošanās" reizēs - sajūta, ka pa māju pārvietojas ziloņu bars. Jo skrējieni dzirdami paskaļi, top ieskriets durvju stenderēs, mēbelēs. Vakarpusē grūti aizmigt - viņiem sākas dauzīšanās laiks un tad ir garantēts, ka pa guļošo taps palēkāts vai uz viņa taps izveidots rings attiecību skaidrošanai.

 Kaķenīte uz palodzes

Laura Dreiže

Intervija ar jauno rakstnieci Lauru Dreiži.

Man patīk viņas vienkāršība un sirsnība saskarsmē. Meitene ir no tām, kuras pievelk ne vien ar savu izskatu, bet arī ar siltumu, kas laužas laukā no visām porām. Un talantu, kas ļauj izdot katru gadu pa jaunai grāmatai.