Šovakar

Atkal mēģinājums zvejot Ludzas tuvumā

Vakara pastaiga pa Ludzu (bildes padaudz)

Aizdevāmies lasīt ūdensmētras un siltais vakars iesūca tik ļoti, ka iekūlāmies paavisam nekurienē pavisam netālu no pilsētas centra. Bija jocīga sajūta skatīties uz Ludzas katoļu baznīcu kalnā stāvot nekurienes vidū ar domu - tā baznīca taču pavisam tuvu taisnā līnijā, bet aiziet līdz tai nozīmētu lauzties cauri brikšņiem un brist caur kādu nebūt privātmāju pagalmiem... 

Nebeigšu krāt linkus, kuri uzrunā

Latvija, Latvijā, baltu tautas

1. Prūšu valoda: zudusī baltu valoda, kas atkal atdzimst.
2. Atašienes pilskalns.
3. Sandra Veinberga par Jāņu svinēšanu.
4. Ķeizariene Katrīna I: kas bija Marta Skavronska no Alūksnes? Lieku šeit, jo Krievijas ķeizariene boja no Latvijas teritorijas.

Krievija, arī PSRS laiki

Ludzā

Tāds kā lūgums

 Ja nav grūti, tāds kā lūgums. Esmu dikti ziņkārīga.

Esmu pamanījusi, un to nav grūti pamanīt skatot mana bloga "aizmuguri", mani pēdējos pāris gadus lasa arvien vairāk cilvēku. Tad nu lūgums.

Ja jums tas nerada kādus apgrūtinājumus, lūdzu komentārā ierakstiet no kuras valsts un pilsētas esat manu lasītāju skaitā un cik ilgo laiku (aptuveno gadu izteiksmē) lasāt manu blogu. Kaut kā mēģinu saprast, cik reālo cilvēku ir manu lasītāju vidū un ko norakstīt uz botiem vai vienkārši uz lapas indeksāciju kaut kur.

Un, lūdzu neesat anonīmi, lai man ar nožēlu nav jādzēš laukā komentārs. Esat kaut zaķis, kaķis, peles pīksts. Komentēšanas vietiņā vārda "anonīms" (vai kāda nu tamlīdzīga vārda) vietā sistēma atļauj ierakstīt jebko. Kaut 115.

Svētkiem izskanot

Nu visi palēnām ierodas vai jau ieradušies mājās šodien, 24.jūnijā. Ar zināmu gurdmi pēc svētku svinēšanas un slikti gulētas nakts. Un sākuši briest rītdienas iešanai uz darbu.

Tomer. Vai kāds ir aizdomājies par tiem, kuriem ir liegta svētku svinēšana? Jau gadiem ilgi. Par mediķiem, ierindas policistiem, ceļu policistiem, ugunsdzēsējiem, visa veida glābšanas dienestu darbiniekiem? Par masu pasākumu organizētājiem, māksliniekiem, kuri uzstājas šajos pasākumos? Par pārdevējām lielveikalos, kuras strādā līdz 21.00 - 22.00 vakarā bez iespējas izbraukt zaļumos izbaudīt svētkus, pie kam pārrodas mājās pārāk nogurušas,  lai kaut ko sagrabinātu svētku mielastam mājās apziņā, ka nākamajā dienā, kaut arī drusku vēlāk, nekā parastās dienās, jādodas uz darbu? Vai kāds ir iedomājies par tiem cilvēkiem, kuri pilsētās un citās vietās pēcsvētku rītā sakopj vidi pēc "ļoti kulturāliem un inteliģentiem" svinētajiem?

Vai kāds ir aizdomājies par to cilvēku, attiecībā pret kuriem "labticīgie" pilsoņi rauc nicīgus viepļus, milzīgo darbu, lai šie "labticīgie" pilsoņi varētu atpūsties?

Tikai jautājums. Vai kāds zin risinājumu tam, lai visi jebkuri svētki, būtu visiem? Arī tiem, kuri nodoršina šo svētku svinēšanu patērētājiem parastajiem?

Kārtējā pasmaidam porcija

Šodiena Vecāķos

Bijām  jau agrāk ar māsu aizrunājušas savu šodienas braucienu uz Vecāķu pludmali. Šodiena, atšķirībā no vakardienas, nomākusies un mūsu pastaigas laikā periodiski no gaisa krita kaut kas lietum līdzīgs, kas atgādināja putekļu aizvākšanu. Nekas nopietns. Bet, atgriežoties centrā, pamanījām ka tur ir bijis nopietnāks lietus. Mistika.

Brauciens sanāca drusku īpatnējs. Visu pēc kārtas. Vispirms no rīta apskatījos autobusu sarakstu īpaši pētot 58.maršruta autobusu, kurš no šī gada 1.jūnija dažbrīd iebrauc Vecāķos. Rīgas Satiksmē skatījos ar domu atrast tieši to, kurš iebrauc Vecāķos atejot no pieturas pie VEF kultūras pils. Noskatīju, aizbraucām un "ups". Rīgas Satiksmē viss vienā putrā, pie pieturas esošajā sarakstā noskatītais autobusa pulsteņlaiks atbilst tam, kurš tikai līdz Vecmīlgrāvim brauc. Nākamais - pēc vairāk nekā pusstundas. 40 minūtes noteikti jāgaida būtu. Iekāpām tuvākā laika 48.autobusā, aizbraucām līdz tā galapunktam Sarkandaugavā, kur pārkāpām 24.autobusā un aizdevāmies līdz pieturai Pagrieziens uz Mangaļsalu. Kas ir viens no tuvākajiem robežpunktiem ar Vecāķiem kā tādiem. Tādēļ arī bildēs vispirms būs redzamas mūsu pārsēšanās vietas. Arī drusku pirms mūsu iekāpšanas tramvajā pie Barona centra, lai ar tā palīdzību mēs nonāktu pie VEF kultūras pils.

Līgošana Grīziņkalnā

Bijām trijatā - es, māsa un Ilmārs Bite. Gājām uz astoņiem vakarā. Tiesa, mūsu tam pasākumam pietika ar nepilnam divām stundām. Laikam gadi piesaka savu. Nezinu. patīkami bija, ka rosība bija ne tikai uz skatuves, uz kuras uzstājās kolektīvi. Bija arī vēl pāris vietās atraktivitāte, no kurām vienā - tapa gatavots Jāņu siers publikas cienāšanai. Tiesa, visiem tā arī nepietika, kaut arī bija divi gatavošanas piegājieni. Māsai izdevās priekš mums bikuci gabaliņa dabūt. Garšīgi bija.

Protams, neiztika arī bez ēdmaņas teltīm. Kā nu bez tām.

Publikas bija daudz par spīti tam, ka nu ļoti liela daļa rīdzinieku aizšmaukuši prom no Rīgas atpūsties pie dabas krūts.

Nu mētājos es starp Rīgu un Ludzu

Tā nu ir sanācis. Braukāšana starp abām pilsētām. Abas mīļas, abas zināmā mērā manējās. Šoreiz bea maniem  pastāstiem. Bildēs tas, ko pa vilciena logu sabildēju.

Viela pārdomām ar uzņurdiena elementiem

Mani sakaitināja periodiski publiskā telpā internetvietnēs parādījusies informācija, ka kādi personāži varas gaiteņos ierosinājuši slēgt/likvidēt Rīgā krievu A.Čehova vārdā nosaukto teātri. Upsā. Teātrim būs BŪT! Tam ir vieta Latvijas kultūrtelpā. Izrādes tajā noskatīties dodas ne tikai krieviski runājoši cilvēki. Un tā teātra aktieri uzskatāmi piedalās latviešu kultūrprojektos. Kā tāds piemērs - Jakovs Rafalsons, kurs reiz tik ļoti populārajā un mīlētajā latviešu seriālā Ugunsgrēks atainoja Zanes Daudziņas atainotās jaunkundzes tēvu. Ja kādam nepatīk kādas tendences teātra darbībā, risiniet problēmas ar teātra vadību. 

Jebkura kaut kā vadība pirmāmkārtām atbildīga par viņiem pakļautās institūcijas darbību. Paturpinot šo domu tālāk - vai tad tiešām jālikvidē Latvija, ja kādam/kādiem/vienalga kam nepatīk Latvijas politiķu darbība? Teiksiet, teātris un valsts ir kas nesalīdzināms? Zināmā mērā ir. Gan teātris, gan valsts ir zināmā mērā uzņēmums, par kura darbošanos atbildīgi tie, kuri šo uzņēmumu vada.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (bildes būs padaudz)

Piedaloties kā brīvprātīgie Muzeju naktī muzejā Dauderi mēs ar Tomu nopelnījām katrs pa vienam ielūgumam divām personām Latvijas Nacionālā vēstures muzeja apmeklējumam, kas bija jāizlieto līdz šī kalendārā gada beigām. Un, par cik pērnā gada iespēju apmeklēt par brīvu minēto muzeju mēs nostiepām praktiski līdz beigām un īsti nesanāca tā muzeja izstaiga, šogad sasparojāmies jau laicīgi. Kā kompāniju muzeja apmeklējumam paņēmām līdzi manu māsu un vienu no mūsu ilggadējiem paziņām no Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības.

Dodoties uz muzeju zināmā mērā sapriecājāmies, ka laiks kā reizi piemērots pasākumam telpās. Debesis bija izteikti nomākušās un pat negaiss piesolīts. Toties pēc muzeja apmeklējuma izejot uz ielas - ups, mākoņi pazuduši kā šķira.

Par pašu muzeja apmeklējumu.

Pavisam drusku Vecmīlgrāvja un pļavā pie Skanstniekiem

Vispār jau brauciena pamatideja bija aizbraukt uz tām pļavām drusku ūdensmētras un piparmētras palasīt. Tad pie viena arī drusku zirgus drusku pacienā tar āboliem. Pa ceļam vēl drusku izkāpām pie Maximas lielveikala, Tomam bija vajadzība iegriezties.

Kad bijām jau Skanstnieku pļavā izveikuši visas savas kultūrprogrammas augu lasīšanas un zirgu barošanas ziņā, Toms atklāja peldesezonu. Vecdaugavā pašā ūdens jau pietiekami silts, peldēt var.

Ja kas, tiem zirgiem ir uzradusies jaunā paaudze kumeļi četri gab. un piektajam visai drīz jāparādās pasaulē.

Bijām pie viena no Ludzas ezeriņiem

Drusciņ no Toma fotoaparāta mūsu 16.jūnija pastaiga

Še links uz manām bildēm no tās pašas pastaigas. Lai ir, ar ko salīdzināt, lai sanāk normāls bilžu komplekts tēmā.

15.jūnija pastaiga no Toma fotoaparāta

Šīs bildes it zināms turpinājums manām bildēm no tās pastaigas, Toma redzējums 

Ludza, kaķi, makšķerēšana un vēl

 Par to "un vēl" varat pajautāt komentāros. :)

Drusku pastaiga ar makšķeri

Mūszemītes bāleliņiem veltīts ciklā - domājiet kaut ar muguras smadzenēm

Tagad tikai pieķeros sarakstīt. Kaut gan doma pa galvu maisījās jau visas dienas garumā. 

No rīta vietnes Facebook kopīgajā laika joslā pamanīju ierakstu, kurš, lasot un saprotot, bija dvēseles kliedziens un kārtējais akmentiņš mūszemītes ūber patriotisko latviešu lauciņā. Tiesa, kaut kas kompī nogļukoja, to ierakstu pazaudēju. Isumā pastāstīšu to, ko izlasīju.

Rakstīja latgalietis, etniskais krievs, kura raduraksti Latvijā bija aizsākušies laikam ka vēl ilgi pirms 1918.gada novembra. Par 1940.gadu nemaz nerunājot. Latvijas, Latgales patriots. Un - es viņa vietā arī justos sāpināta. Viņa sāpe, to, kuru tajās rindās izlasīju, - daudzi t kā latvieši, izdzirdot viņu runājam krieviski sākot kļūt agresīvi un "uzbrauc", jo visi krievi esot vainīgi pie deportācijām un citām negācijām, kuras notika padomijas laikā. Un viņa aizrādījums, ka latviesi paši vēstures gaitā ne vienmēr bijuši balti un pūkaini - arī vietā.

Tad nu pa kārtai pamatojot savu viedokli kunga atbalstam.

Ludza ar savu ziedēšanu fascinē

Atkal par attiecībām, zināmu devu toksiskuma tajās un tamlīdzīgi

Nedaudz toksiskumam attiecībās kā tādam pieskāros savā 2022.gada 13.janvāra ierakstā. Toreiz runāju par toksiskumu skarot izjukušu attiecību fāzi, kurā attiecības fiziski beigušās, bet morāli, "galvā" vēl īsti nav beigušās. Pavisam drusku skāru zināmu toksiskumu esošajās attiecībās. Šoreiz par toksiskumu nedaudz citā skatījumā.

Ļoti bieži sanāk tā, ka esošās attiecības kādā punktā, rakursa sāk kaitināt un nogurdināt. Kaut kā pāris kopā nonācis līdz šim punktam. Un nav svarīgi šajā gadījumā, vai tas ir viens vai tomēr abi, kuri sāk just smagumu, nogurumu attiecībās.

Linki. Protams. Linki. Šoreiz atkal nedaudz

Pasaulē, interesantas lietas

1. 6 noslēpumainas celtnes, kuras no mums kartēs noslēptas. Klips krievu valodā.
2. Senā Ēģipte: piramīdas, mūmijas, sfinksas. Klips krievu valodā. 
3. Par kipčatku tautu. Klips krievu valodā.
4. Viņi eksistē! Drakoni, kurus izdevies uzņemt ar kameru. Klips krievu valodā.

Vienkārši literatūra

1. Krišjānis Liepiņš par Orvela grāmatu 1984. 

Atkal kas tāds, kas nav iekļuvis citās galerijās dažādu iemeslu dēl

Tapu notverta kadrā Ludzas Lielās Promenādes oficiālās atklāšanas laikā

Mūs ar Tomu nobildēja muzejā Dauderi izstādes atklāšanas laikā 

Drusku Pārdaugavā

No rīta pavadīju māsu uz procedūru slimnīcā Pārdaugavā, pēc drusku pabildēju. Bildes lieku tik tagad vakarā, jo pa dienu saskrēja darīšanas. Bildes tā nedaudz, nebija īsti lustes paklaiņot.

Ha, atkal ar čemodānu vilcienā

Pirmdien, 8.jūnjā, smalkāk rakstīju par savu piedzīvojumu ar konduktori un čemodānu vilciena maršrutā Rīga-Ludza.

Šodien ar to pašu čemodānu pa rokai devos atpakaļ uz Rīgu. darīšanās. Tad nu, iekāpu vilcienā, sastutēju to priekšmetu un nostutēju un nobildēju.

Pavadīju Tomu uz makšķerēšanas vietu