Kaut kas viskautkas

* Vieglāk ir ieteikt citiem attiecību un uzvedības modeli, nekā pašam/pašai pieturēties pie tā, ko iesaka citiem. Gudri skan, bet praksē pārbaudīts. Pat bez emocionāliem "uzsprādzieniem".

Dažās attiecībās uzvedos tālu no veselā saprāta un, tomēr, bez rozā brillēm esot.

* Joprojām uzskatu, ka attiecībā pret onkoslimniekiem un viņu radiniekiem Latvijas sabiedrībā norisinās humānais sadisms. Es nerunāju par tiem, kuru saslimšanas stadija pieļauj visnotaļ reālu iespēju cilvēkam tapt izārstētam un kādu laiku vēl nodzīvot. Un nerunāju par tiem, kuriem tā saslimšanas praktiski beigu fāze norit relatīvi mierīgi, bez jūtamām nejaukām blaknēm izteiktu sāpju veidā vai kaut kā tamlīdzīgi. Runāju par tiem, kuru neizturamās sāpes tiek apdullinātas ar narkotiskām vielām slimības mirēju padarot par narkomāna mirēju. Runāju par fāzi, kurā cilvēks un viņu aprūpējošie tuvinieki tiek pakļauti bezcerības maratonam gan fiziski, gan morāli. Par stadiju, kurā abas puses saules taku uztver kā atbrīvošanu, nevis nelaimi. Stadiju, kurā nāve ir nevis zaudējums, bet atbrīvojums.

Atkal. Linku vākums. Atkal. Un sen nav būts.

Pasaulē, interesantas lietas

1. Vaļu kapsēta.
2. Par mormoņiem. Klips krievu valodā.
3. Zemūdens pasaules apdzīvošanas sākums.
4. Venēcija: vēsture, kuru nestāsta tūristiem. Klips krievu valodā.
5. "Odiseja" bez mītiem: kur patiesībā ceļoja Odisejs? Klips krievu valodā.
6. NLO vairs nav mīts? Atslepenotā sazvērestība. Klips krievu valodā.
7. Pats skandalozākais "Svētais vakarēdiens" mākslas vēsturē. Klips krievu valodā.

Krievijā, no Padomju laikiem

Saules daļējs aptumsums 12.082026. vakarā, skatoties no Ludzas pilskalna

 Ieliku šorīt, vakar kaut kā sagurums bija pārņēmis. No mana telefona - pats aptumšošanās fakts kaut kā nu tā, izplūdis. Vairāk no  no kalna redzamā saulrieta ainava. Tomam fotoaparātā labāk sanāca.

Tas suņuks bija burvīgs. Visu laiku diedelēja, lai viņam punci pakasa.

Bildes no mana telefona.

Atkal Ludzas Mazā ezera otrā krastā

Turpinām smaidīt

Mazā Ludzas ezera otrajā krastā, tik laikam drusku cits maršruts, nekā gājām pirms tam

Pavisam mazs aplis Ludzā

Kaut kā netīšām sanāca. iziešana no mājas bija ar mērķi aiziet uz Ludzas parku un paskatīties parkā bibliotēkas mājiņā, vai tur ir atgriezusies nolikts Trīskrāsu karuselis. Nebija. Aizgājusi tautās grāmata. it kā sīkums, bet patīkami. Var jau būt, ka tā tajā mājiņā kādā mirklī atgriežas un tajā pat mirklī aiziet nākamās rokās. Kā tur ir, nezīlēšu. Vienalga patīkami, ka kādam noder.

Pēc jau aizgājām pa Raiņa ielu līdz galam ezera virzienā un tad pa acīmredzami lietotu kaut ko ceļam līdzīgu caur mazdārziņiem pagājāmies. Viens posms tiešām it kā pa džungļiem ejams ar apziņu, ka kreisā pusē kaut kur ir Lielais Ludzas ezers un ceļa galā kaut kut aiz kokiem ir dzelzceļa līnija uz Zilupi Pa taisno līdz dzelzceļam neaizgājām, atradām ceļu starp mājām un izbridām uz Latgales ielas tajā posmā, kurš ielu izved no Ludzas auto braucienam uz Zilupi vai Pildu caur Ņikšiem - pēc braucēja ieskatiem. Pēc jau gājiens uz mājām.

Gulbju ģimene un pīles Mazajā Ludzas ezerā

 Vakar vakarā nobildējām pa ceļam uz mājām ejot pa Mazā Ludzas ezera pontona tiltu. Pirms tam biju paasistējusi kārtējam Toma makšķerēšanas pasākumam. Vakar sajutos drusku miegaina, lai liktu bildes šeit.

Pie manis dzīvoklī caur logu ielauzās kaimiņš (papildināts)

Sāpīga tēma. Attieksme pret onkoloģijas slimniekiem

Šo tēmu esmu "malusi" vairākkārt. Tomēr tā ir un ir aktuāla. Runa ir par palīdzību onkoloģijas slimniekiem un viņu tuviniekiem.

Es necilāšu to nostūri, tos gadījumus, kad, uzstādot šo nejauko diagnozi,  ir zināmas cerības, ka ir iespēja slimnieku glābt ar medicīnai iespējamām metodēm.  Necilāšu to, ka mediķiem un tuviniekiem jādara viss, lai ārstēšanas un apkopes darbību rezultāts būtu veiksmīgs.

Es drīzāk par to, ko droši var nosaukt par humāno sadismu. Situācijās, kurās ir skaidrs - medicīna ir bezspēcīga, ar pacienta un viņa tuvinieku labo gribu arī nepietiek. Rezultāts vienalga būs priekšlaicīga atvadīšanās.

Ludzas pilsētas svētki. Trešā diena. Ludzas pilsētas iepazīšanas ekskursija gida pavadībā "Ludzas ielu stāsti"

Vispār, tā ekskursija nebija īsti pa Ludzas ieliņām ar ieliņai veltītu pastāstu. Bet tas "ātrumu nemazināja". Ekskursijas vērtību noteica gida aizrautīgais stāstījums, pilsētas mīlestība un zināšanu bagātums.

Tā, īsumā apstāstīšu, lai kaut kur nepazustu "tulkojumā" dzirdētais.

Ludzas pilsētas svētki. Otrā diena. Militarizēto struktūrvienību informatīvie pasākumi (bildes apjukušā secībā)

Apskatot svētku programmu šodienai - izrādījās, ka šī rīta muzikālais "Labrīt!" ēku iekšpagalmā Bija ieplānots pasākums Ludzas 849-ās dzimšanas dienas ietvaros. Kaut kā bija paslīdējis garām programmu pētot. Vienalga bija jauki un patīkami.

Ludzas pilsētas svētki. Otrā diena. Rīta pārsteigums

No rīta ierosījos, tā laiski. Kā jau pēc vakardienas. Pirms deviņiem no rīta nedaudz izgāju pagalmā, un tur... Orķertītis spēlē mūziku ar "Labrīt, Ludza! Labrīt dzimšanas dienā!". Mīļi, jauki sirsnīgi. nekas tāds agrāk nebija piedzīvots. Šāds sirsnīguma pilns rīts tālākās dienas labam garastāvoklim.

Ludzas pilsētas svētki: bildes no vakardienas motociklistu brauciena un atraktīvā pasākuma Ludzas parkā

 

Ludzas pilsētas svētki. Pirmā diena. Motociklu parādes brauciens un pēc tam Atrakcijas un citas izdarības kopā ar "MC Lielceļa klaidoņi"

Uzreiz saku - bildes ielikšu rīt, šovakar nav kaut kā uz klapatām ar bildēm.

Pēc programmas, kuru izpētījām, tas motociklu parādes brauciens sākās 18.30 Domes laukumā. Aizdevāmies turp ar tādu aprēķinu, ka bijām jau tajā laukumā dažas minūtes pēc 18.00. Bija laika to visu motociklu bagātību aplūkot. Un, ziniet, bija baikeru klubi no Ludzas, Rēzeknes, Rīgas, Ogres. Laikam arī no Daugavpils un vēl kādām pilsētām. Lieliska Vislatvijas baikeru brālība. Respect.

Ludzas pilsētas svētki. Pirmā diena. Misānu ģimenes darbu izstāde Ludzas Novadpētniecības muzejā

Pasākumu programmā daudz sporta pasākumu. Tomēr ir arī citi interesanti svētku pasākumi, kurus apmeklēt mums - no sporta tālu stāvošiem cilvēciņiem.

Līdz ar to šodien aizgājām uz Ludzas Novadpētniecības muzeju, kurā tika atklāta Misānu ģimenes triju paaudžu - mammas, dēla un viņa sievas, mazmeitas - darbu izstāde. Gleznas, kas gleznotas, un tādas, kas tapušas ne ar otas palīdzību. Arī rokdarbi - adījumi, pinumi, austas lietas. Tas viss vienā telpā, kura izvietojusies Novadpētniecības muzeja brīvdabas eksponāta - jaunsaimnieka mājā.

Var paskatīties arī tā

Šis raksts tapis pamatojoties uz Sintas Ezeras vietnē Facebook paustajiem nosodošajiem rakstiem ukraiņu darbošanās sakarībā pašu ukraiņu valstī. 

Te nu man radies pasmags viedoklis visu šo dažādo izteikumu sakarībā.

Protams, nav īsti jauki (tā, maigi sakot) gan Krievijā, gan Ukrainā uz ielām tvert karotspējīgus vīriešus un sūtīt viņus uz fronti tur darboties. Bet šai darbībai var atrast/saskatīt arī vēl vienu motivāciju. Vispirms par ukraiņu šīs darbības norisi.

Situācijā, kad Ukraina jau ceturto gadu ar astīti pretstāv Krievijas agresijai un mēģina noturēt savas valsts neatkarību, ir neglīti sēdēt malā - vienalga, vai it kā bēgļu gaitās kaut kur citzemēs, vai arī Ukrainā pašā - un neko nedarīt. Gaidīt, kad kāds cits malā sēdētāja vietā izdarīs darbu.

Vērmaņdārzs -> Bastejkalns (bildes sajukušā kārtībā)

Kopā ar māsu. Tāda neliela pastaiga.

Tādas kā atslābuma pārdomas

Par šī gada visai svarīgo notikumu - Saeimas vēlēšanām. 

Šim notikumam gatavojas 14 partijas. Pat Gobzems saaktivizējies, viņa "Gobzema saraksts" ir reģistrēts kā sestais pieteikums partiju sarakstā. Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ir reģistrēta kā astotā. Hm, cik vietu Saeimā dabūs klauns un cik vietu - buldozers? Kaut kā šaubos, ka klauns šogad tiks pāri tiem iekļūšanas procentiem? Pagājušā reizē izgāzās un aizlaidās uz Spāniju, kur pat vārdu/uzvārdu esot nomainījis... Kas tad viņu pamudināja balotēties ar uzvārdu, kurš vairs nav viņa pēc dokumentu maiņas? Buldozers - pašvaldību vēlēšanās bulciņu tā arī nedabūja, kaut gan Rīgā ieguva vislielāko balsu un, attiecīgi, vietu skaitu pašvaldībā. Buldozers noteikti laikam ka būs mazākumā pat ar spožiem rādītājiem...

Uz Vecāķiem peldēties jūrā

Māsa pierunāja. Aizbraucām. Un konstatēju, ka mans peldkostīms, pirkts pirms četriem gadiem speciāli braucienam uz Atēnām un peldēšanai turienes ūdenstilpnēs, kļuvis man nedaudz pa lielu; vaļīgs. Ha - prieks, kur tu rodies - esmu kļuvusi tievāka. Urrā!

Ieiet jūrā nopeldēties - man no sākuma likās drusku par aukstu jau pašā iesākumā, ļotā seklumā. Bet pēc papeldēšanas dziļākos ūdeņos, seklums jau likās ļoti silts. 

Mežaparkā, Ķīšezera maliņā

Ar māsu aizbraucām uz Mežaparku ar nolūku nopeldēties Ķīšezerā.  Izkāpām pie zvērudārza un gājām garām pa plašo aleju.

Laiks tāds nomācies, bet nelija. Pastaigai svaigā gaisā kā reizīti. Kad nu nonācām pie plānotās peldvietas un tikai riktējāmies, ar švunku pielidoja pīļu māte ar sešiem pusaugu pīlēniem. Laikam uz barošanu cerēja, pat nebaidījās, ļoti tuvu laida klāt. Tik ļoti tuvu, ka varēja pie vēlēšanās tos putnus paglaudīt.

Man tomēr ūdens par vēsu likās, māsa gan nopeldējās.

Par dažām tēmām, var jau būt, ka kādās atkārtošos

Vispirms gribu pateikt paldies Ludzas iedzīvotājiem. Proti, pagājušajā trešdienā publiski lietojamo grāmatu skapītī Ludzas parkā ieliku savu grāmatu Trīskrāsu karuselis ar domu - varbūt kāds lasītājs atradīsies. Un ir atradies/atradušies. Šodien, piektdienā, nogāju gar to skapīti - grāmatu jau kāds lasa (Un, pēc pārbaudītām ziņām - grāmata jau bija paņemta lasīšanai pagājušajā ceturtdienā, dienu pēc tās ielikšanas skapītī). It kā sīkums, bet patīkami. Paldies tam/tiem, kur to grāmatu lasa. Būtu ļoti jauki, ja vietnes Facebook grupās Ludza un Ludzas forums kādā brīdī grāmatu lasījušie izteiktu savu viedokli. Mani interesē jebkurš vērtējums - vienalga vai pozitīvs, vai negatīvs. Vērtējums ir vērtējums.

Tālāk par ko citu. Par o, ka nu ļoti bieži sastopams viedoklis "Mūsdienu jaunā paaudze nekam neder. Neko nemāk, neko nezina. Galvā tukšums, saprāta nemaz nav, tik patērētāji un vispār nekādi. Zudusī paaudze". Tad nu man jautājums - kāpēc tā jaunā paaudze neko nemāk, nekam neder? Visnotaļ loģiska atbilde - nekam nav mācīti, nav audzināti prast un varēt.  Un te nu akmens vecāku dārziņā. Tāds paliels, apmērā kā akmens bluķis ceļmalā.

Nu kā bez pasmaidīšanas....

Mazlietiņ šodienas Ludzas (otrādi salikušās - no pēdējās uz pirmo)

 

Pastaiga Pildā

Izstaigājām tādu palielāku līkumu staidzinot suņuku, kuru šodien izdevās bez piedzīvojumiem "saģērbt" pastaigai.

Aizstaigajām līdz Garajam Sniedziņu ezeram, kura krastā atrodas laikam ka viesu māja Sniedziņi. Vismaz tā tā vieta iekārtota un izskatās. Sīkāku pieteikumu internetvietnē neatradu, tik to, kas sarakstīts Lursoft datu bāzē.

Labiekārtota, jauka, skaista visa apkārtne. Ir vietiņas, kurās droši (laikam) var pat teltis celt. Man bija sajūta, ka gribētos tur kādas brīvdienas pavadīt tādā mierīgā gaisotnē. Miers, dabas klusums. Līdz tuvākam miestam ar visiem diviem veikaliem un sabiedrisko transportu uz Ludzu - trīs kilometri. Nemaz tik gara pastaiga, ja nu savajagās.

Katrā gadījumā - tiešām jauka atpūtas vieta tiem, kuri sadomā pa Latgali kādu līkumu izmest. Tur pat zināmas atraktīvas instalācijas.

Saimnieki centušies iekārtot vietu, sakopt ainavu.

Ja sadomājiet - dodaties atpūsties pie dabas un ezera. Ja nu kas, vienā bildē esmu iemūžinājusi telefona numurus saziņai un vietas aizrunāšanai.

Suņa apģērbšana un Pilda

 Aizbraucām pie dēla un vedām pastaigāties suni. Suņa apģērbšana bija Toma darbības epopeja.

Pie Garbaru upeles

Iesākumam divas bildes no Toma aparāta - pīļu māmiņa no patiltes aizdzina prom kaķi

Tālāk jau manas bides

Atkal drusciņ pasmaidam

Vēl Romas impērijas laikos bijusī prakse "Izklaides un maize tautai, lai tā nedumpotos".

Šo teicienu var droši ierakstīt sērijā "vecs kā pasaule". Un jau kopš Romas impērijas laikiem tiek realizēts ar mainīgiem panākumiem un visos laikos. aktualitāti nekādi nav zaudējis. 

Un visos laikos izklaidētāju lomā bijuši aktieri, zināmā mērā profesionālie sportisti un citas personas, kuru darbošanos var droši pielīdzināt aktieru, profesionālo sportistu darbībai kā publikas izklaidētājiem. 

Un publika maksā šīm personām kaut ar ieejas biļetēm uz kādu izklaides pasākumu. Vadoties no iepriekšminētā - jebkurš cilvēks, kurš uz skatuves/arēnā: šis cilvēks "bez pīkstēšanas" un tamlīdzīgām būšanām sniedz publikai to izklaidi, par kuru publika samaksājusi.

Vīnakalns. Epopeja aizbraukt uz turieni lietas apskatīt

Virsrakstā jau tā māja ierakstīta. Bet brauciena pamatideja - tika sarunāta mašīna, kura manus puķupodus no bijušās mītnes vietas savākt manus puķupodus un pārtransportēt uz Ludzas dzīvokli. Tie brīnumi pārāk lieli (kaut arī ne milzonīgi), lai tā, pa druskai tos pārvadātu pa vienam un ar vilcienu. Čakars būtu. Tad nu četru palielu piepildītu podu vietā vedām divus piepildītus podus un divus tukšus, Avokado nepārdzīvoja ziemu, toties divu atlikušo podu saturs bija pārcietis ziemu un pat negaidīti sasparojies. 

Bildēs - tas, kas ir tajos Vīnakalna džungļos un bonusam pēdējie - abi sasparojušies istabaugi.

Plānošana un ekspromts

Es par dzīves ikdienas plānošanu un ekspromta vietu tajā. Un neapgalvoju, ka tikai viens vai otrs ir pareizs un vajadzīgs. Vajadzīgs ir līdzsvars starp ikdienas ritma plānošanu un spraugu plānā ekspromtam. Un nesakiet, ka savu ikdienas ritmu neplānojiet, viss esot ekspromts.

Iknedēļas piecu dienu iešana uz darbu jau ir sava dienas ritma plānošana, kurai piekārtojas plāns tam, kurā iet uz tirgu pēc dienišķās desas, vēl pievienojas bērna vešana uz kādiem pulciņiem, bērna skolasdarbu kontrolēšana, veas mazgāšana (pat veļas mazgājamajā mašīnā), vakariņu gatavošana un simts un viens cits darāmais sīkums. Pat teātra apmeklējuma kādā no brīvajām dienām ir plānveida darbība, kurai gatavojaties visas nedēļas, kaut vai garumā. Pat brauciens uz tambu-lamdu kukū valsti kaut kur dziļos džungļos atvaļinājuma laikā top plānos, notiek gatavošanās tam braucienam. Un viss, kas reizēm sagrauj plānus un liek ko darīt savādāk - vairumā gadījumu tas ir forstmažors, no kura nav pasargāts neviens no mums.

Kārtējai pasmaidam

Rēzeknē

Ap 9.00 no rīta izgāju no mājas, aizbraucu uz Rēzekni, izstaigāju trīs veikalus un jau ap 12.00 biju mājās ar laupījumu.

Hm. Brauciens no vienas pilsētas uz otru lietišķā noskaņojumā. Rīgas dižpilsētā tas laika nogrieznis nu ļoti retos gadījumos ies cauri. Piemēram, no Vecmīlgrāvja līdz Iļģuciema bibliotēkai vienā virzienā ir apmēram pusotras stundas - brauciens no Vecmīlgrāvja līdz pārsēšanās vietai pie Nacionālā teātra, vajadzīgā trolejbusa sagaidīšana un brauciens ar to. Tad vēl padarbošanās mērķa vietā, pēc kuras seko atkal apmēram pusotra stunda atpakaļ uz Vecmīlgrāvi. Apmēram četras stundas ja ne vairāk tās spindzelēšanas vienas pilsētas robežās bez liekiem "un ja nu iemetam aci šajā pagriezienā intereses pēc?".

Braukšanas mērķis - ieskatīties Rēzeknes autoostai tuvumā esošajā Rimi tīkla veikalā konkrēta pirkuma dēļ. Ieskatījos un neatradu. Devos uz Humana tīkla veikalu arī ar konkrētu pirkuma mērķi, kuru tad nu sasniedzu. Tad, jau pie viena, nolēmu ieskatīties vēl vienā Rimi tīkla veikalā, kurš atrodas netālu no Humana tīkla veikala. Ar domu - "A ja nu šajā tirdzniecības vietā tomēr ir tas, kas man vajadzīgs?'. Bija. 

Tas nu diezgan strauji devos atpakaļ uz autoostu ar cerību paspēt uz tuvāko autobusu uz Ludzu. Paspēju un esmu mājās.

Bildes tapušas pa ceļam uz Humana veikalu.

Cieņa

Var jau būt, ka par šo esmu jau paudusies. Ceru, taps piedots.

Man kā sarunu biedri vai kā tamlīdzīgi pārstājuši interesēt tie cilvēki, jebkuras etniskās piederības, kuri "Kāpēc mani neciena? Mani ir jāciena!" nespējot atbildēt uz elementāro "Par ko jāciena?". Laipnība sarunas laikā un cieņa pret to, ar kuru sarunājies - divi dažādi jēdzieni. Būt laipniem pret līdzcilvēkiem ir elementāra lieta, kas balstās uz pašcieņu. Sevi cienošs cilvēks nekad nebūs nelaipns un ne pretimnākošs pret apkārtējiem. 

Toties cieņa ir jānopelna. Ar darbiem, attieksmi un tamlīdzīgām būšanām.

Cieņu pelna vientuļais tētis, kurš "velk" bērnu bariņu un cenšas tiem iedot pamatu zem kājām; cieņu pelna arājs, kurš iegulda visu sevi labības graudā; cieņu pelna celtnieks, kurā uzceltie objekti stāv un stāvēs gadu simtiem un priecēs cilvēkus. 

Par Krieviju aizdomājos

Tiešām, aizdomājos. Un - laikam ka esmu šo jau kur citur cilājusi. Īsti neatceros vai šeit kādos savos ierakstos, vai arī tikai vietnē Facebook jautājumu uzdevusi. Nekas, laikam dubults neplīst vai kā nu tur.

Tikai jautājums. Vai ir vēsturiski bijis tā, ka krievi paši regulē notikumus savā zemē? Vai spēj to izdarīt kvalitatīvi un pozitīvi?

Sākšu ar, un ja tāds personāžs vēsturē tiešām ir eksistējis, Rjuriku un viņa karadraudzi, kas tapa uzaicināti valdīt it kā krievu zemēs, jo paši neesot tikuši galā. Tad nu no šiem sveštautiešiem cēlušās daudzas, ieskaitot galveno, it kā krievu kņazu dzimtas.

Tālāk seko tatāru-mongoļu virskundzība šo kņazu zemēs. ar tai sekojošo Zelta Ordas stabilo ietekmi uz norisēm šajās, it kā krievu, zemēs.  Pie kam arvien vairāk publiskā telpā izspīdinās versijas, ka tā paša Ivana Bargā galmā runas un dokumentu valoda esot bijusi tatāru valoda. Tiesa, neņemos droši apgalvot; nezinu, kur to īsti pārbaudīt.

Atkal tās, kas nav citviet salikušās

Ar Tomu Ziedoņdārsā sastapām Dāmu ar sunīti

Drusku Ludzā