1. Lasot informāciju feisbukā par un ap Corona;s vīrusu un potēm pret to arvien vairāk pārliecinos, ka daudzu mūsu līdzpilsoņu skats uz lietām, vietām un notikumiem ir visai pašaurs. Tiek veidoti ieraksti, kuros tiek apskatīta tikai un vienīgi vienpusīga informācija neņemot vērā ka visa internetā iegūstamā informācija par šo saslimšanu un potēm pret to ir samērā daudzpusīga. Ar visiem par un pret.
Šajos ierakstos reizēm tiek ļoti pielamāta valdība aizmirstot to, ka valdība tika lamāta jau tad, kad vēl nebija radītas nekādas potes pret šo saslimšanu. Pirms potēšanās periodā valdība tika lamāta par to, ka tā neko nedara cīņai pret saslimšanu. Tagad to pašu valdību lamā par to, ka tā ko dara lai pasargātu iedzīvotājus no šīs saslimšanas.
Nekonsekvence un vēlme labprāt valdību par jebkuru tēmu. Galvenais ir lamāt. Ka tik lamāt. Un kopsummā sanāk neētiski manuprāt.
2. Daudz un nekonsekventi reizēm tiek lamāta padomju kino industrija - gan kinozāļu formātam, gan televīzijai. Tiesa, biežāk šo lamāšanu esmu dzirdējusi neinterneta vidē - sabiedriskajā transportā, privātās sarunās utml. kaut arī interneta vidē arī šī lamāšana ir sastopama. Un slavināta ārzemju kino industrija. Un tiek aizmirst, ka cilvēki mīt visā pasaulē, ka visiem ir tendence radīt gan labas, gan sliktas lietas. Un tās filmas, kuras nomainīja padomjlaika filmas mūsu televīzijā īpaši 90jo gados nu nebija tās labākās. Daudz bija zemas kvalitātes šausmeņu. Labu vai vismaz normālu filmu bija maz. Tikai ar laiku mūsu filmu iepircēji kļuva spējīgi iegādāties kvalitatīvas filmas pašmāju tirgum.
3. Ir izveidojies priekšstats, ka mūsdienu radošo profesiju pārstāvji, it īpaši jaunā dziedātāju paaudze, "atgremo" padomjlaikā radīto un pašlaik nav spējīgi ko radīt no jauna. Daudz esmu dzirdējusi izpildām 80tu un pirms radīto mūziku, pat ko paliekošu laikā un telpā pašreiz rada tie mākslinieki, kas iznākuši cauri laikam no tiem laikiem, kad mūsu reģionā vēl pastāvēja iepriekšējais valstiskais formējums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru