Nu jā, reizēm tas īgnums parādās. Jo vietnē Facebook reizēm parādās tendenciozi "biedēkļi" no cikla "viss ir slikti, valdība pēē". Kaut kā tā, pie viena reizēm minētās vietnes PM saņemu ziņas, kurās atrodami linki uz vietni Pietiek.com. Un top ignorēti mani lūgumi linkus uz minēto vietni man nesūtīt, jo tā vietne mani, maigi sakot, neinteresē. Savas tendenciozās nostādnes dēļ un rakstu komentētāju klaju savstarpēju "kasīšanos" un nekonsekvenci komentāros.
Visur tur, ko nu minēju, - tikai un vienīgi "viss ir slikti, amatpersonas ir paavisam sliktas un nepareizas". Un tādā garā.
Un te nu man pirmais īgnuma vilnis. Vispirms Saeimu mēs ievēlam uz kādu tur noteiktu laika periodu. Tātad - tā ir vispirms jau mūsu atbildība par to, kādi cilvēki strādās šajā darba vietā. Ko nu savēlējām, tas nu ir. Pirms lamāt personāžus, kuri nu ir tie Saeimas deputāti, labāk vispirms sev atbildēt uz jautājumu: "Vai es papētīju katra piedāvātā deputātu kandidāta piedāvājumu? Cik rūpīgi izvērtēju to, par ko nu nobalsošu, ko izvēlējos kā piemērotu tam darbam?". Vairumā gadījumu vēlētāji aiziet uz vēlēšanu iecirkni, "ķeksītim" nobalso par sarakstu, kurš pagadās un pēc "Vah, slikti strādā! Ir nepareizs deputāts!". Tas man atsauc atmiņā gadījumu ar Joahimu Zīgeristu, kurš dāļāja banānus saviem potenciālajiem vēlētājiem un tādēļ tika 5.Saeimā pat nezinot latviešu valodu un vietējās paražas.
Mīļie cilvēki! Nu domājat līdzi tam, ko izvēlaties! Mazāk kreņķu būs.
Vēl viens īgnuma vilnis uzpeld lasot visādus "šausmu" stāstus par izglītības sistēmas peripetijām un ar to saistītām lietām. Vispirms, jau daudzos savus tekstos še esmu paudusi to, ka jebkura izglītības iestāde saviem audzēkņiem dod tās zināšanas, kuras audzēkņa vecākiem, ģimenei nav spējas iedot. Bet uzvedības kultūru, attieksmi pret darāmo un daudzas citas vērtības - to nu mājās, ģimenē var tam bērnam/bērniem iemācīt. Bērns ir ģimenes visādu iekšējo nostādņu spogulis. Labi, neizplūdīšu, jau daudz esmu par šo runājusi.
Gribu tik pieminēt to, ko laikam īsti neesmu apskatījusi. Runa ir par daudzu skolu slēgšanu, apvienošanu. Nu, no vienas puses, it kā nav labi, zūd kaut kādas ērtības slēgto/apvienoto skolu audzēkņiem. Bet no citas puses (un par cik šajā slēgto/apvienoto skolu sarakstā ietilpst tiešu valsts un pašvaldību skolas) raugoties nemaz tik melni nav. Zināma naudiņas pietaupīšana. Proti, ja skolā uz 158 skolotājiem un 29 tehniskajiem darbiniekiem ir 16,5 skolēni visā skolā, visās klasēs kopā ņemti - sakiet, cik rentabli ir uzturēt skolas ēku, maksāt algas skolas darbiniekiem? Ja skolā skolēnu ir krrrrietni mazāk, nekā skolā strādājošo pieaugušo, tad tiem pieaugušajiem algas tiek maksātas par lielu daļu dīkstāves un ēkas komunālā apkalpošana arī nav īsti rentabla. Tā, pa rupjo un vispārināti, izdevumi sanāk lielāki par ieņēmumiem. "Kroņa" naudiņa praktiski vējā izmesta. Ja tā var izteikties. Un šajā gadījumā ieekonomēto naudiņu var novirzīt kādiem citiem būtiskiem mērķiem.
Tad vēl īgņojos lasot biežas vaimanas par to, ka valsts, tās atbildīgās institūcijas neko nedodot cilvēkiem vai arī par maz dodot. Un te nu man "ieslēdzas" "cik var čīkstēt!". Vispirms jau tas, ka dod tik, cik var vadoties no esošajiem līdzekļiem. Tad vēl - cik un ko tas čīkstētājs vispirms valstij ir iedevis, lai varētu prasīt jel kādu atpakaļsaiti? Privātās sarunās ļoti bieži "uzpeld" tas, ka indivīds ieguldījis mīnus nulli, bet prasa "miljonus". Ja ieguldīta mīnus nulle, tad par ko ir jābrīnās un jāčīkst, ja atpakaļatdeves nekādas?
Protams, te var daudz "izplūst" visādos toņos. Bet viens ir laikam ka jāsaprot. Lai būtu sakārtota valsts, jāsāk ar sevis sakārtošanu pakāpeniski sakārtojot arī visu pārējo.
****
Labi, izplūdu mazliet. Ja "metat ar spilveniem", tad lūdzu konstruktīvus "spilvenus".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru