Mazliet atmiņu - 1.maijs un svētku gājieni

Šorīt izskraidīju centru. Brīvdiena ir, bet centrā nav nekā tāda, kas aizrautu un man gribētos piedalīties piedāvātajos notikumos.

Atmiņā uzausa bērnības, jaunības laiku 1.maija svētīšana.

Tolaik brīvdienas bija  gan 1ais gan 2ias maijs.

1.maija rīts mums ar māsu, vai reizēm ar draugiem sākās ar skriešanu uz Brībības, tolauk Ļeņina, ielu un no malas aplūkot dažādos svētku gājienus, kuros piedalījās dažādu uzņēmumu darbinieki. Katrs kolektīvs savu kolonnu bija nofomējis kaut kā īpaši un bija interesanti vērot šos noformējumus. Neslēpšu, ka gandrīz katram kolonnā esošajam vīrietim kabatā bija alko blašķīte, no kuras ik pa brīdim tapa malkots. Jo šie gājieni bija obligāti. Gājieni parasti beidzās Daugavmalā pie valdības tibīnēm (arī šajos laikos valdības trbīnes tiek uzriktētas tajā pat vietā).

Kad kolonna bija nosoļojusi gar valdības tribīnēm, tā caur vecpilsētu devās prom un pirms šķiršanās vēl nedaudz uzkavējās tuvējos parkos lai nedaudz ietusētu. Daļa cilvēku pēc tam vēl turpināja tusēt mājās.

Bērnībā un agrajos skolas gados mēs uz Brībības (Ļeņina) ielas sagaidījām pēdējo kolonnu un devāmies mājās skatīties televizoru vai darīt ko citu, izmantojot brīvdienu. Jaunības gados jau bija nedaudz savādāk.

Noskatoties gājienu, skrējām pa mājām savākt norunāto līdzņemamo norunātajam tusiņam vakarpusē. 

Kad bijām salasījušies norunātajā tusiņa vietā, tika uzklāts galds un jautrā noskaņā pavadīta svētku nakts. Jāpiezīmē, ka alkohols gan bija, bet tas tika lietots nelielās devās. Tam vienkārši nebija laika. Bija citas interesantas nodarbes visas nakts garumā. Pieminēšu to, ka šajos tusiņos kaut arī izveidojās īslaicīgi pārīši, seksa nebija. Var jau būt, ka kādas attiecības pārauga ilglaicīgās ar attiecīgām sekām, bet svētku brīdī par to neviens nedomāja.

Vienkārši bija divas brīvdienas un iespēja patusēt. Par šo dienu politisko niansi neviens nedomāja. Pieņēma kā obligāti nepieciešamo gājiena sadaļu un tad nu pēc tam izklaidējās kā nu kurš. Ideoloģijai netika pievērsta īpaša uzmanība. Tā bija kā nodeva laikam.

Tagad ir palicis tikai Dziesmu svētku gājiens, kas kaut kā uzjundī še dzīojošos. 

Varbūt valdībai vai kas nu tur organizē svētku brīžus, ir vērts piedomāt pie svētku gājieniem kā tādiem? Kaut vai aizņemties ideju no Brazīlijas par karnevāla gājienu pilsētā. Visiem būtu interesanti un būtu svētku noskaņa.