Kā pa celmiem

Viss iet kā pa celmiem. Pēdējo nedēļu ritms.

1.Joprojām baidos no atlaišanas no darba, Par spīti tam ka mans vidējais rādītājs par iepriekšējā mēneša aptuveni 8 dienām bija gandrīz labs. Ieklibo ieelpas un izelpas kontrole sarunas gaitā un intervijas vadīšana sarunas gaitā. Gadās taču tantuki un onkas kuri nespēj rimties sarunā un viņus iedabūt jautājumu un atbilžu stingrā rāmī ir diezgan pagrūti. Varbūt es esmu par nevarīgu viņu runas plūdus apturēt. Labāk iet ar tiem, kuri paši noskaņoti uz sarunas ātrību un konkrētību. Pagaidām gan par manu atlaišanu no darba neviens nav ieminējies, pat paslavējuši par darba efektivitātes rādītājiem. Kā izteicās firmas direktors, tas ir brīnums pie tām sarunas vešanas problēmām, kas uz doto brīdi ir. Savā ziņā tas ir pat kompliments.

2. Mājās arī viss iet ne visai gludi. Mācāmies sadzīvot un netraucēt viens otru. Sanāk kā nu kuro reizi. Galvenokārt man. Reizēm izvēlos brīdi komunikācijai, kad dēls vai vedekla nu nemaz nav gatavi komunicēšanai un ir aizņemti ar savām lietām. Tad rodas nelieli īssavienojumi, kas ātri pāriet, jo mēs visi esam saprotoši.

3. Ar darba ritmu gulētiešanas ritms ir ieklibojis un samainījies negrozāmi. Ap astoņiem, deviņiem miegs brīvdienās nenāk ne sitams par spīti miega zālēm. aizmiegu vienalga vēlāk. Ap desmitiem, pusvienpadsmitiem. Kā kuru dienu. Gadās gan reizes, kad dienā pāris stundas paguļu līdz iešanai uz darbu.

4. Gaidu māsu vasaras atvaļinājumā, jo gribas pabūt kopā. Tagad, kopš esmu sākusi strādāt, mums abām pat feisbukā retāk sanāk parunāties. Tiesa, ir reizes, kad viņa man piezvana, bet tas laikam viņai padārgi pasit pa kabatu.

5. Kopš esmu sākusi strādāt problēmas ar alkoholu, paldies dievam, samazinājušās vēl vairāk. Galu galā nevar taču itervēt cilvēkus bezfilmā vai kaut drusku reibumā. Tad var neatcerēties, kas un kā ir sarunāts un kolēģi taču arī jūt. Kā arī - alkohola klātbūtne kaut vai smakas veidā var būt par iemeslu atlaišanai no darba. Un to nu es tomēr negribu. Un pie viena gribu just esošo gadalaiku un priecāties par to.

6. Uz darbu un no darba eju ar kājām. Nepilna pusstunda ceļā pa taisno. Protams, var braukt rinķī ar trolejbusu kur ceļa laiks aizņemtu apmēram 10 minūtes, bet pastaiga pusstundu pirms un pusstundu pēc darba ir veselīga, jo darbs tomēr ir sēdošs un katra saruna prasa morālu izturību. Arī mājās ar to izkustēšanos ir kā nu kuro reizi. Mājsaimniecības darbos piedalos bet ne jau ienmēr tie ir nepieciešami. Saimniece tomēr ir vedekla un mājās mana darāmā apjomu nosaka viņa. Esmu netipiska vīramāte, jo dēla ģimenes strīdos neiejaucos un, ja vajadzīgs, nostāšos vedeklas pusē. Vispāt ņemot, mana dēla izvēle savas otras puses izvēlē nav mana darīšana man ir jāsadzīvo ar viņa izvēli, lai mājās būtu mazāk kašķu.