Šodien kopā ar Ilmāru Biti nedaudz izrāvāmies uz pilsētas centru paskatīties svētku pasākumus.
No rīta, vēl tikai sazvanoties un plānojot tikšanos, abiem bija skaidrs, ka karaspēka skati mēs nebrauksim skatīties. To laikam darīsim 18.novembrī, kad tā vairāk atbildīs notikumam un valsts pastāvēšanas simtgadei.
Sarunājām, ka Ilmārs man piezvanīs kad taisīsies laukā no mājas. Mēs galu galā dzīvojam katrs savā pilsētas galā.
Pēc Ilmāra zvana norunātajā tikšanās vietā pie Brīvības pieminekļa ierados pirmā par spīti visai savai čammāšanās būšanai. Apmēram pusstundu, gaidot uz Ilmāru, skatījos skolēnu pūtēju orķestru defilē pie pieminekļa. Ilmārs ieradās uz to laiku, kad bija atlikuši vairs tikai trīs priekšnesumi. Bet pafotografēt paspēja. (Kavējuma iemesls - satiksmes kustības grafiks).
Par cik bija pavēss un pat sāka smidzināt, pēc defilē programmas nolēmām ielīst Makdonaldā padzert ko siltu, jo bijām nosaluši arī pie viena. Neiesaku tur iet - cenas ahūnas. Viena normāla izmēra kafijas krūze un normāla izmēra kūkas gabaliņš - 3,30 eiro no cilvēka.
Nezinu, vai tas bija kafijas iespaidā, vai arī tāpēc, ka laiks pamainījās, bet izejot no Makdonalda pasaule likās saulaini skaista un silta. Bet laiks tiešām bija pamainījies un kļuvis silts.
Aizgājām līdz informācijas centram Rātslaukumā, lai noskaidrotu, kur kas vēl notiek, pēc tam atgriezāmies pie Brīvības pieminekļa, lai noskatītos, kā valdība noliek ziedus pie pieminekļa, paši pēc tam nolikām ziedus.
Vēl iegriezāmies Vērmaņdārzā, nedaudz apskatījām tautu mūsu pašu tik dažādajos tautastērpos, paklausījāmies dažas dziesmas.
Uz vairāk kaut ko - sapratām, ka kļūstam veci un nav pa spēkam.
Publiskie pasākumi vēl bija paredzēti pie Dailes teātra un VEF kultūras pils, kā arī izstāde uz Brīvības ielas diezgan pagarā ceļa posmā. Tam mūsu toč vairs nepietika.
Tomēr mani nepameta nepiepildītības sajūta, jo liekas, ka 4.maija svinēšana ar katru gadu kļūst pliekanāka un simboliskāka. Vairs nav tā svētku vērienīguma, kas 90-jos gados. Varbūt tā ir nostalģija, bet liekas, ka agrāk centrā un citās vietās bija daudz vairāk visādu publisku pasākumu, nodarbju šajā dienā. Ieskaitot svētku salūtu, kas nu jau vairākus gadus 4.maijā nav manīts.
Bildes no tā, ko mēs ar Ilmāru redzējām, būs vēlāk.
vienkārši cilvēki vairs nezina ko paši grib.
AtbildētDzēst