1. Pa ilgiem laikiem pirmdiena iesākas nekādi. Vakar 23.00 ielidoja dēls no Stokholmas, kamēr atkūlāmies šurpu un aizgāju gulēt, tad vēl ap puspieciem viena stulba īsziņa uzmodināja, tiesa noikos vēl pagulēt, bet tas nemaina izraustīto miegu. Un divos ir jābūt darbā. Tagad tāds miegaini nekāds noskaņojums. Ceru, ka darbā viss būs citādi.
2. Vakarrīt nosūtīju vienu tulkojumu un cerēju, ka kungs būs apskatījies un jau vakar veicis maksājumu, bet tas notiksies tikai šodien. Es biju rēķinājusies nedaudz savādāk, bet nu ir kā ir un ar to ir jārēķinās. Varbīt bija kur izbraucis pa brīvdienām un vēlu atgriezās. tagad taču ir pavasaris un kolosāls laiks aiz loga.
3. Dēls ar vedeku ir sakašķējušies tā, ka nemaz nevar zināt - paiks kopā vai pajuks. Es jau ceru, ka salīgs un būs miers mājās.
4. Ceriņziedu laiks iet uz beigām, drīz jasmīni sāks ziedēt. Žēl, ka tos nav vērts plūkt un turēt mājās vāzē. Ātri nobirst un novīst.
5. Kaut kā negribas iet uz darbu, nezinu, kas par iemeslu. Un šonedēļ vēl garā nedēļa, jo strādāšu arī sestdien. Kaut kā jau jāatstrādā tās stundas, kuras te vienu nedēļu atprasījos pirms laika, jo mājās bija sīkas problēmiņas.
Kaut arī darbs man patīk un kolektīvs ir labs, pašai arī viss sokas raitāk un labāk. Patīk administrācijas attieksme pret darbiniekiem. Iecietīga un pretimnākoša. Tomēr esmu ievietojusi slusdinājumu ss'ā par to, ka meklēju projektdarbu, kurā var īsu laiku uzraut, nopelnīt un tad, ar dažu dienu pauzi, atkal kādu projektiņu ar uzrāvienu. Protams, uz līguma pamata un ar nodokļiem.
Vispār jācer, ka dienas un nedēļas beigas nebūs tik bēdīgas, ka kaut kas uzlabosies arī garastāvokļa ziņā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru