otrdiena, 2015. gada 1. decembris

Dažas pārdomas bez kopsakara

1. Ja nekas nemainīsies un nenotiks kaut kādas nepārvaramas objektīvas kataklizmas, janvāra beigās došos uz Iecavu, pie cilvēkiem, kuri gatavi mani piemetināt par palīdzēšanu mājsaimniecībā. Par to vietiņu rakstīju jau iepriekš. Tik nezinu, ar ko tur varēšu nodarboties ziemas un agrā pavasara mēnešos, kad dārza darbi vēl nebūs sākušies. Nu, redzēs jau. nav ko zīlēt. 
2. Par adventēm un Ziemassvētku laiku esmu rakstījusi riņķī un apkārt jau iepriekš. Negribas "rakāties" linkus meklējot. Bet - svētku sajūtu laikam atradīšu tad, kad dvēsele atradīs mājas. Tagad es mītējos ne tur kur gribētos, arī pirms tam bija sajūta "gribu mājās". Tik nebija īsti skaidrības, kur tās mājas ir un kādas tās ir. Laikam jāatrod vieta, kas pa īstam tuva un kļūst par mājām dvēselei, tad viss pārējais piekārtosies.
3. Pa druskai pierodu pie lifta un devītā stāva. Ja jau cilvēki gadiem ilgi tik augstu dzīvo un nekas nav noticis, varbūt arī man nomierināties. Bet vienalga es kaut šmuceni iznest dodos no dzīvokļa ārā ar telefonu kabatā. Ja nu kas un iesprūstu. Lai var kādu sazvanīt. 
4. Nobeidzu atkārtoti skatīties Herkulesu. Joprojām fascinē filmas autoru nu ļoti brīvā materiāla interpretācija. Filmā iepītas daudzas tādas lietas, kurām ar Seno Grieķiju un leģendām par Herkulesu maz kā kopīga. Rādās, šis materiāls ņemts par pamatu autoru fantāzijām, iepīti daudzu mūsdienīgu filmu sižeti, kas pakārtoti seriāla prasībām. Vispār - seriālam ar pašu leģendāro Herkulesu visai nosacīts sakars, ir brīva fantāzijas pastaiga un redzējums uz notikumiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru