Šodien apciemoju dēlu slimnīcā. Ievests vakar trijos no rīta ar aklās zarnas sāpju uzliesmojumu. Ap astoņiem no rīta tikai ticis palātā un visu dienu tikai skatīts, nav ļauts ēst. Vakar vakarā arī operēja un rīt jau laidīs mājās. Strauji gan tā medicīna attīstās. Vēl no neseniem laikiem atceros nostāstus, kad pēc aklās zarnas operācijas nācās slimnīcā vārtīties nedēļu. Tiesa, puikam līdz 12-jam mājas režīms un šuves jāiet ņemt laukā uz poliklīniku. Un pie viena - vienas palielas operācijas rētas vietā būs trīs nelielas. Iegriezums, pa kuru spogulīti ieviņķelēja, iegriezuma, pa kuru uzpūta vēdera dobumu un iegriezums, caur kuru darbojās ar vainīgo zarnu.
Man šī slimnīca vienmēr ir atstājusi labu iespaidu. Lielas, ērtas palātas, pa četri cilvēki katrā. Palātai sava tualetes telpa. Dažām pat sava dušas telpa. Nekad nav pārlādēta ar slimniekiem tā, ka medpersonāls raujas no kājām krizdams, kamēr visus apskatīs un apčubinās. Pat tagad palātā bija divas brīvas gultas.
Nenoliegšu, šī slimnīca jau kopš tās radīšanas brīža ir bijis viens liels monstrs un kombināts veselības aprūpei. Daudz nodaļu, daudz personāla, poliklīnikas nodaļa, visādi palīgdienesti, un atsevišķi vēl slejas onkoloģiskais korpuss. Visa daudz. Liela cilvēku aprite. Studenti arī grozās lielos daudzumos. Tomēr, nevar noliegt slimnīcas darbinieku profesionalitāti un labo prātu. Māsiņas vienmēr laipnas. To atceros vēl no tiem laikiem, kad šajā slimnīcā gulēja mans nu jau mirušais vīrs. Bija liela izpalīdzēšana un pretimnākšana, zinot viņa letālo diagnozi.
Katrā gadījumā, ja sanāk tāda situācija, ka jāliekas slimnīcā - prasieties uz Gaiļezera slimnīcu -> aslimnīcu. Tur viss būs augstā līmenī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru