Jau kuro reizi velku torentos un skatos amerikāņu filmu Riddika hronikas (Хроники Риддика / The Chronicles of Riddick). Un jau kuro reizi šajā filmā pārliecinos par to, kam es tajā neticu.
Filma uzņemta krāšņi, ieguldīti lieli līdzekļi aktieru sastāva komplektēšanai, dekorācijām un tērpiem. Un tomēr. Es filmai neticu. Jā, tā ir fantastika bet neticama fantastika. Ir daudzas lietas, kuras filmas autori nav uzskatījuši par vajadzīgu izskaidrot. Ir daudzas lietas, kuras arī reālajā dzīvē ir neiespējamas, kur nu vēl fantastikā.
1. Nav izskaidrots, no kurienes nāk filmas ļaunie spēki nekromangeri un kur viņi ņem resursus savu armādu būvēšanai. Ir tikai vājš izskaidrojums tam, kā viņi papildina savas rindas. Acīmredzot dabiskā ceļā viņi vairoties nav spējīgi. Nav izskaidrots arī viņu pārtikas avots. No kaut kā taču arī viņiem ir jāpārtiek. Vispār par šiem nekromangeriem daudz kas nav izskaidrots. Ir tikai paziņojums un sižetiskais pierādījums tam, ka viņi nes nāvi un iznīcību citām planētām un civilizācijām pa ceļam papildinot savas rindas.
2. Vēl viena neizskaidrojama lieta ir planēta - cietums Krematorija. Ir paziņots, ka ēnas pusē uz planētas ir lieli mīnusi temperatūrā, bet saules pusē tik lieli temperatūras plusi, ka izdzīvot nav iespējams. Viss dzīvais un degt spējīgais sadeg saules staros. Tad no kurienes, velns parāvis, uz planētas virsmas ir ar ko elpot? Var saprast un noticēt, ka planētas iekšpusē ir iekārtas, kas ražo no kaut kā skābekli un nodrošina dzīves iespējamību. Tad ar ko elpo uz planētas virsmas no cietuma izlauzušies cietumnieki, kas pa planētas virsmu dodas 30 kilometru garā pārskrējienā? Viņi skrien pa planētas ēnas pusi, kur ir lieli temperatūras mīnusi viegli tērpti, bez skābekļa maskām un tikai ar pasmagiem ieročiem. Bulšits. Pat fantastikā neiespējami. Tomēr varoņi nenosalst pie pirmās izdevības, iet bojā viens pakaļ otram cīņas rezultātā. Fantastiski pat priekš fantastikas.
Un - filmas autori nav papūlējušies šos divus manis rakstītos punktus kaut nedaudz izskaidrot tā, lai rastos kaut neliels ticamības moments. Acīmredzot viņiem tas nav bijis svarīgi. Svarīgs ir filmas galvenais varonis, kas savā ziņā veidots kā supertēls.
Filmu var uzskatīt par vāju no daudziem aspektiem, kaut arī filmas garīgais tēvs Vīzels ieguldījis tajā krietnu naudas žūksnīti.
Citās Riddika sērijas filmās ticamības pakāpe ir augstāka, daudz vairāk kas izskaidrots. Bet par tām es tagad neizteikšos. Negribas vilkt torentos un skatīties, lai "ķidātu" katru atsevišķi. Pietiek jau ar šo.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru