Mana māsa mēnesi nostrādāja zemeņu stādu audzētavā Nīderlandē, miestā Amerika. Tagad viņa ir atbraukusi mājās Ziemassvētku brīvdienās, kas ilgs divas nedēļas. Viss, ko es turpmāk stāstīšu par šo miestu, ir veidojies no tā, ko viņa pastāstīja man.
Māsa aizbrauca uz Nīderlandi strādāt un pelnīt Lielo naudu, kas vajadzīga Rīgas dzīvokļa uzturēšanai un labiekārtošanai. Ir jāpabeidz autonomās apkures ierīkošana dzīvoklī. Pagaidām tā ir ierīkota tikai pusē no dzīvokļa. Otra puse tiek apkurināta ar krāsns apkuri. Malka tomēr ir jāsagādā kaut vai tām pašām divām krāsnīm un maksā arī kaut ko.
Nīderlandē māsa dzīvoja vienstāva kazarmu tipa kopmītnēs. Katra ēka sadalīta divistabu dzīvoklīšos ar virtuvi un dušas telpu. Virtuve ir iekārtota, ir arī veļasmašīna. Vienā šādā dzīvoklītī vienā istabā dzīvoja māsa kopā ar vēl septiņām latvietēm, otrā istabā - sešas rumānietes. Plīts ar četriem riņķiem uz visām četrpadsmit sievietēm viena, vannasistabā divas duškabīnes uz visām. Tualetes telpas arī divas. Nu tās viņas sadalīja pa istabām - latvietēm viena, rumānietēm otra. Saprašanās ar rumānietēm - vairāk žestu valodā, jo citādi nu nekādi.
Jāpiezīmē, ka šīs barakas gan skaitījās miestā Amerika, bet atrodas trīs kilometrus no paša miesta. Pieci kilometri uz otru pusi no barakām ir vēl viens miests, kura nosaukumu aizmirsu.
Uz veikalu meitenes brauca reizi nedēļā piektdienās uz divdesmit piecus kilometrus attālo pilsētiņu, kurā ir lielveikals. Pārtika tur esot apmēram tādās pat cenās kā pie mums, apģērbs gan esot dārgs. Humpalu veikali netika manīti, kaut arī varbūt ka ir kaut kur. Nebija laika staigāt un pētīt. Cigaretes - ap pieci eiro. Lētākas ir stiprās cigarillas - ap 2,80 eiro.
Darbs māsai bija zemeņu stādu audzētavā. Pie konveijera lielā angārā. Astoņu stundu darba diena ar 20 minūšu pārtraukumu pusdienām. Pusdienas ņēma līdzi katra priekš sevis. Tā visu laiku uz kājām šķirojot zemeņu stādus pēc izmēriem. Bez pīppauzēm. Ja taisīs pīppauzes, neko dižu nenopelnīs. Maksā 6,50 eiro stundā plus bonusā cik kastes iešķirosi. Darbs no 7iem rītā līdz 5iem vakarā. Reizēm jāstrādā arī sestdienās, bet tad līdz 14.00. Visu to mēnesi, ko māsa tur pavadīja sestdienās bija jāstrādā. Sestdienu darbs netika rēķināts virsstundās (kas ir dubultā pie mums laikam), bet rēķināts kā parasti - 6,50 eiro stundā plus bonusi.
Varēja ņemt avansus, iepriekš piesakot. Māsa paņēma tikai vienu reizi, lai varētu veikala piektdienā nopirkt kaut ko no pārtikas. Ēst tomēr vajag.
Apskatīt tuvāko apkārtni - lai nebūtu tikai angārs, mājas, gulta un atkal angārs - izdevās pirmajās dienās, kad viņa turp aizbrauca. Aizbrauca uz turieni viņa ceturtdienā, 19.novembrī, bet strādāt sāka no tuvākās pirmdienas. Kā arī dienu pirms došanās mājās. Visas pārējas brīvdienas - svētdienas - kaut kā nesanāca. Lija lietus un pa lietu iet tos trīs vai piecus kilometrus ekskursijā kaut kā nerezonē. Ņemot vērā to, ka viņu mājoklī bija mitrs un izmazgātās drēbes slikti žuva.
Pēc Jaungada māsa varbūt dosies turp atpakaļ, jo pagaidām nopelnītā summa nav pietiekoša esošā dzīvokļa vajadzībām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru