Atmiņu krikumi

1. Es savā jaunībā Bolderāju uzskatīju par kārtīgu pasaules malu, uz turieni nebraucu, pat nezināju, kā tur izskatās un ka tur jūra ir blakus. Īsti pat nezināju, kāds autobuss brauc uz Bolderāju. Ja sagribējās peldēties jūrā, tika kāpts vilcienā un braukts uz Jūrmalu. Kas tolaik bija dārgāk, nekā ar autobusu aizbraukt līdz Bolderājai. Toreiz autobusa biļete maksāja 5 kapeikas, bet vilciena biļete kaut kur ap 30 kapeikām. Tagad, papētot vilcienu sarakstu Jūrmalas virzienā un biļešu cenas uz turieni, sanāk otrādi - biļešu cenas vilcienā ir pavisam nedaudz virs eiro, bet autobusā tās pārsvarā tomēr grozās ap divi eiro, ja pērk pie vadītāja (uz jūras malu jau nebrauks katru dienu un ne katru dienu izmantos autobusu braucienam uz jūru).

2. Par Vērmaņdārzu un Ziedoņdārzu runājot. Par šiem parkiem runājot, droši zinu, ka tajos ir bērnu rotaļu laukumi, katrā savādāks, bet ir. Gan jau ka rīdzinieki šos laukumus ir redzējuši. Vismaz Vērmaņdārza bērnu laukumu noteikti pa pilsētas centru staigājot. Manā bērnībā, pat jaunībā bērnu laukumam tādas instalācijas nepastāvēja, bet bija smilšu kaste sīkajiem bērniem un tā atradās nostāk no bērnu laukuma pašreizējās atrašanās vietas, tuvāk ielai.

Ziedoņdārzs pēc rekonstrukcijas vispār ir "uau". Reiz jau rakstīju par šo parku un arī par Vērmaņdārzu. Jāpameklē birkā vietas. Tik pieminēšu, ka manā bērnībā, jaunībā Ziedoņdārza bērnu bradājamais baseins bija bez ūdens sezonas laikā un bija tādas nesaprotams parka dizaina elements. Manas bērnības laikos kādu laiku Ziedoņdārza strūklaka ar visām vardēm vēl darbojās, tad uz ilgiem gadiem arī pārvērtās par tukšu dizaina elementu, pat skulpturālās vardes gāja mazumā, tām pieauga liekas kājas.

3. Sīkie ezeriņi netālu no Juglas mikrorajona. Arī manā jaunībā vasaras periodos pie tiem pulcējās tuvējo māju iedzīvotāji. Atpūtās, sauļojās, peldējās. Kādi idioti vēl tajos mazgāja mašīnas. Bet vide bija ne pārāk sakopta un prasījās sakopšanu. Tagad nu tas ir noticis. Ir soliņi vienkāršai atpūtai un dabas baudīšanai, labiekārtotas peldvietas. Vispār, viss kas mūsdienu cilvēkam nepieciešams atpūtai pie dabas krūts neaizkuļoties tālu no mājām.

Tas viss, iepriekš teiktais, ir pie visa tā, ko jau esmu pozitīvu teikusi par Rīgas sakopšanos un kļūšanu skaistākai un tīrākai. Katrā gadījumā man patīk tagadējā Rīga salīdzinājumā ar padomjlaika Rīgu. Kaut arī jaunībā Rīgai, tās centram, Juglai bija savs "funs", bet tie bija citi laiki.