Tikai zināšanai

Tikai zināšanai mani lasošajiem.

Gan jau ka pamanījuši esat, ka cītīgi "revidēju" mīnuszīmes virzienā izdzēšot komentārus, kuri pie tekstiem parādās ik pa laikam palielā skaitā nevis izsakoties par tekstā pausto, bet masīvi reklamējot kaut kādus stipri nepārbaudāmus naudas aizdevējkantorus; komentārus, kuri tapuši visai sliktā latviešu valodā acīmredzami ar Google Translite palīdzību.

Turpmāk šādi pat izrēķināšos ar visiem tiem komentāriem, kuru "radītāji" būs vārda "anonīms" jebkura versija, pat ja vairāku variantu salikumā. Un neatkarīgi no tā, vai komentāra teksts saturēs manu atbalstīšanu teiktajā vai arī nē.

Kāpēc?

Reiz, gadus iepriekš, jau par šo tēmu izteicos kādā no saviem pamattekstiem aicinot komentētājus izteikties ja ne ar pasē ierakstīto vārdu, tad vismaz ar niku. Toreiz šī saruna nekur nenoveda. Tik vienu mirkli atzīmēju savā blogā neļaušanu komentēt anonīmiem lietotājiem, kas tomēr arī beidzās tur, kur beidzās - anonimitāte komentāros neapstājās un galarezultātā aizliegumu likvidēju.

Labi, saprotu, ka ne visi grib publiskot savu pasē ierakstīto oficiālo vārdu. Izeja - niks, iesauka vai kā nu ērtāk. Galu galā - mūs dzīvē ne jau vienmēr sauc oficiālajos, vecāku dotajos vārdos. Bet šie "mīļvārdiņi" niku, iesauku veidā ir daļa no mūsu dzīves, personības. Mēs esam tie, kurus tā sauc. Piemērs iz dzīves? Še neslēpjos un runāju ar tādu vārdu, kāds nu man ir. Internetvietnēs kurbijkurne.lv un faces.eu mani atpazīst kā mausnu (t.i. niks - mausns). Es neslēpjos, esmu. Un man ir šis vārds neatkarīgi no tā, vai manis teiktajam kāds piekrīt vai ari nepiekrīt.

Mans "uzburkšķis" šeit par ko? Ir grūti, praktiski neiespējami reizēm sarunāties tēmā, ja kādam atbildi uz kādu komentāru, bet pretī "es neesmu tas anonīmais, tas bija kāds cits, vispār es tikko teicu" pat ja sanāk atbildēt anonīmajam uz konkrētu anonīmu viedokli. Ej nu beigās saproti ar ko runā - ar cilvēku otrpus ekrāna vai garām lidojošu skudru. Un rodas jautājums - ar ko tad es īsti sarunājos? Meklēt komentāros kurš anonīms komentārs uz kuru anonīmo attiecas? Tāpat apjuksi un tāpat neatzīsies, jo negribēs atbildēt par paša vārdiem. Pastiprinu - tas, kurš baidās savu teikto parakstīt kaut ar kādu apgrozībā esošu niku, iesauku - manuprāt baidās pats no sevis teiktā, negrib uzņemties atbildību par pateikto. Grib noslēpties amorfā, pelēkā masā. Bet amorfā, pelēkā masa jau vienmēr visos laikos ir tā, kura "dabon pa mizu" vispirms neatkarīgi no tā, kā jūtas kāds no masas "stūrīšiem" kurā mirklī. Ilgāk noturas tie, kuriem nav bailes būt Jānim ar iesauku Jančuks vai Kārlim - Kažam, Elīzai - Līžukam....

Pie viena, nezinu, kā jūs, bet es cienu tos, kuri nebaidās runāt savā vārdā, kaut nikā ietvertā. Un man ir vienalga, vai še, komentārā, piekrīt manis teiktajam vai nepiekrīt. Gribas cerēt, ka arī jums patīk sarunāties ar cilvēku, kuru sauc tā, kā viņš to ir definējis, nevis ar to, kurš ko pasaka slēpjoties "putras katlā" no cikla "putru ēd kā vienotu veselu nevis katru putras graudiņu atsevišķi". 

Nu, salīdzinājumus var piemeklēt diezgan daudz. Nu, piemēram - cilvēka ķermenis sastāv no daudzām definētām "detaļām", nevis no kaut kā bezveidīga. Ģimene - mamma, tētis, pulciņš dažādu bērnu, pilsēta - daudz dažādu celtņu, cilvēku un vēl kaut kā visāda...

Nu, tā kaut kā. Pateicu lai būtu lietas kursā. Un nesāktos "vah, kā tā!".

Tiešām dzēsīšu visus komentārus, kuru autorība - variācija par vārda "anonīms" tēmu. Neatkarīgi no tā, vai teksts saturēs atbalstu manis teiktajam vai nē.