Pārdomas Zikova sakarībā

Nesen, pirms pāris trim dienām portālā kasjauns.lv atkal parādījās informācija par tiesas procesu Zikova lietā. Paldies dievam, beidzot nepieminēja skolu, kuru šis cilvēks ir pabeidzis.
Pati personiski viņu nepazīstu, sāku skolā strādāt tā gada rudenī, kad viņš pavasarī bija to absolvējis. Absolvējis tik izcili, ka skola ar viņu lepojās. Zikova fotogrāfija karājās redzamā vietā, ar pavadošo lepnuma pilnu tekstu. Ja pareizi atceros, puisis bija medaļnieks un Rīgas domes stipendiāts. (Nu, kaut kā tā). Un, cik zinu, skola ar šī puiša sasniegumiem mācībās lepojās līdz pat traģiskajam notikumam kinoteātrī.
Domāju, arī studiju gados Zikovs sevi parādīja no labākās puses.
Man pārdomas izraisa lūk, kas.
Kāpēc cilvēkam, kurš savu darba karjeru saistījis ar nemilitāru profesiju un nestrādā militārās struktūrās, ir vajadzīgs ierocis? Un arī - vai tad viņa vaļasprieks bija medības un līdzdalība kādā mednieku klubā? Pa lielo, es vēl saprotu - viens ierocis, ja nu ĻOTI vajag, bet kāpēc arsenāls? Un kāpēc bez vajadzības līdzi jāstaipa? Varbūt kolekcionārs? Bet gan jau, ka ir kādi šādas kolekcijas veidošanas noteikumi vai kas tamlīdzīgs.
Katrā gadījumā - cilvēks ar ieroci kabatā, pat ja viņš nav agresors pēc būtības, neglābjami jau ir drauds sabiedrībai. Galu galā - pat, ja ieroci nepielieto, ir liela varbūtība, ka tas var izšaut, eksplodēt vai kā citādi iedarboties neuzmanības rezultātā.
Zikova gadījums - kopš kura laika cilvēki uz randiņiem sākuši nēsāt līdzi ieročus un vēl ejot uz tik miermīlīgu pasākumu, kā kinoseanss?
Ir izveidojies iespaids, ka Zikovs īsti vesels tomēr nav. Kādā brīdī viņam smadzenēs kaut kas ir "sameties greizi". Normāli cilvēki visur un vienmēr nestaipa līdzi ieročus un nerisina konfliktus ar šaudīšanos. Varbūt viņa draudzene - mediķe - bija nevis draudzene, bet ārstējošais personāls, kura pienākums bija puisi pieskatīt? Ja tā, tad tas tika izdarīts nekvalitatīvi.