Tāds kā uzņurdiens

Par šo tēmu esmu jau plūdusies daudz un dikti. Par latviešu kā tautas pašapziņu. Par to, ka nu ļoti daudzi izsakās ciklā "Ko nu mēs, mēs jau maza tautiņa" un vēl daudz ko tamlīdzīgu. 

Un vēlreiz atkārtoju - latvieši ir skaitliski neliela tauta, bet ir spējusi visos iepriekšējos laikos (un ceru, ka arī šajos laikos) ietekmēt norises pasaulē. Un Krievijā tajā skaitā. Manuprāt, pat diezgan būtiski. Daļu domu šajā sakarībā izteicu savā 2024.gada 27.augusta rakstā kā piesitienu latviešu tautas pašlepnuma celšanai. Vēl kādas domas šajā sakarībā varat atrast mana bloga Iezīmē ar nosaukumu vēsture (zem tās iezīmes ir ne tikai interesantu un vērā ņemamu linku apkopojumi, ir arī plašākas pārdomas vai kas nu tur šajā ciklā). Vēl varu pieminēt to faktu, ka Kurzemes-Zemgales hercogistei reiz bija kolonijas. Āfrikā un Centrālamerikā, precīzāk - Karību jūras salās. Un Kurzemes-Zemgales hercogiste kā teritoriāla vienība ne aizlaikos, ne mūsdienās nu nekādi nav punkts uz Mēness vai Marsa kartes. Latvijas teritorija bija un ir.

Kārtējais linku krājums

Krievija, viss ap un par to

1. Zinātnieku meli: Ar ko patiesībā karoja 1812.gadā. Klips krievu valodā. Kārtējā versija par 1812.gada Krievijas un Francijas karu. Tobiš, par Napoleona karaspēka iebrukumu Krievijā, Maskavas nodedzināšanu un tamlīdzīgām lietām. Vismaz man klausoties bija zināma daļa skepses. Nu pārāk daudz un dažādu variāciju tēmā ir dzirdēts un lasīts. Bet, nu - arī tāds viedoklis var būt.
2. Černobiļas kodolnelaime 1986.gadā un tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā.
3. Krievijā likvidēta represēto piemiņas vieta.
4. Viltotie Krievijas elki. Klips krievu valodā.

Pasaulē. Vienkārši interesanti.

1. Verdzība Romā. Tas, par ko nestāsta skolas mācību grāmatās. Klips krievu valodā.
2. Šie atradumi pārsteidza zinātniekus. 12 fakti, par kuriem maz kurš zina. Klips krievu valodā.
3. Haruki Murakami - Pilsēta un nedrošie mūri. Vietnē Stacija atrasts viedoklis par grāmatu.

Filma: Avatars: liesma un pelni (Аватар: Пламя и пепел Avatar: Fire and Ash). Ja kas, trešais Avatars

Valsts: ASV, Kanāda

Žanrs: fantastika, fantāzija, bojeviks, piedzīvojumi

Izlaišanas gads: 2025

Ilgums: 3:17:08

Protams, abu iepriekšējo Avataru turpinājums. Un laikam triloģijas noslēdzošā sērija. Bet neesmu īsti pārliecināta.

Atpakaļ Ludzā

Trīs pilnas dienas Rīgā likās kā vesela mūžība. Un salšana. Pārāk plāni biju saģērbusies uz Rīgu braucot. Ludzā piektdienas vakarā bija pietiekami silti, bet tad Rīgā iestājās piesolītais vējainais laiks. Vispār, bija piesolīta vētra Rīgā. Tiesa, vētru tā arī nepamanīju, toties vēju nepamanīt nebija iespējams. Pie viena māsa savā dzīvoklī jau 1.martā bija atslēgusi apkuri naudas ekonomijas dēļ. Ziniet, maksāšana par gāzi arī nav visai maza. Tad nu - "brrr... jāietinas segā, lai būtu puslīdz ciešami silti". Brīžiem bija pēcpusdienā jāiet laukā pasildīties saulītē. Jo saules iespaidā āra gaiss pat iesilis bija.

Vakar, kad sapratu, ka braukšu uz Ludzu ar agro vilcienu - 8.01 atiešana no Rīgas - kļuva vieglāk un cerīgāk. Ludzas dzīvoklī noteikti ir siltāk. Ne tikai apkures dēļ, bet arī tādēļ, ka dzīvoklītī ir siltumnīcas efekts: pēcpusdienas saule ir tieši logos līdz par rietam.

Uzvaras parkā sakuras zied

Jau dienas iepriekš biju vietnē Facebook pamanījusi bildes, kurās bija atainotas Uzvaras parkā ziedošās sakuras. Pierunāju Tomu izstaigai apskatīt. 

No paša rīta neaizgājām. Bija ieradies jau dienas iepriekš piesolītais dabas nelaiks ar pastipru vēju lielās brāzmās. Sāka pūst jau vakar vakarā, šorīt jau no paša rīta saulīte ar krietniem zobiem vēja veidolā. Tomēr uz vakarpusi satikāmies un aizkūlāmies uz to parku sakuru skatīt. Vējš, salīdzinot ar to, kā tas no rīta uzvedās, bija zināmā mērā pierimis. Kaut arī tajā parkā mums no tā "pierimušā" vēja maz prieka bija. Pūta tāpat uz man rokas stipri sala, Tomam - ausis. Bet nu kadrus dabūjām. Ne tikai sakuras ziedus, arī pašu parku pabildējām.

Vislatvijas talkas dienā piedalījāmies muzejā Dauderi

Šodien esot Vislatvijas talka pavasara sakopšanai dārzos, parkos un citās publiskās vietās. Arī muzejā Dauderi bija darbošanās šī pasākuma ietvaros. Informāciju par to izlasīju jau šīs nedēļas sākumā vietnē Facebook.

Sarunājām ar Tomu tikšanos pirms paša muzeja un aizdevāmies palīgos. Nu, mīļš mums šis muzejs kļuvis. Un lielā mērā pateicoties tās ilggadējai darbiniecei Ilzei Brinkmanei, kuru iepazinām pasākumos ar "Vecdaugavieši. Biedrība".

Drusku patalkojām, nu nevis tādēļ, ka jel kā slinkojām. Tādēļ, ka sanākušajiem cilvēkiem īpaši neko daudz sadarīt nebija ko. Tikai apbārstīt ar mulču norādītās dobes un augus, pie viena izlīdzināt. Darbs, kas visiem kopā aizņēma pavisam nedaudz laika.

Tad nu, pie viena apskatījām muzejā telefonu izstādi.

Vispirms bildes no mana aparāta.

Šodien uz Rīgu atbraucu, bet bildes ir vēl Ludzā uzņemtas

Tikai drusku vairāk par diviem mēnešiem esmu "ar galiem" Ludzā. Un, par spīti tam, ka diezgan regulāri "lēkāju" no Ludzas uz Rīgu un atpakaļ, ieslēdzies "Ak, kungs! Cik Rīgā ir DAUDZ cilvēku!". Ieslēdzies mazpilsēnieces sindroms. Ha, ha.

Šoreiz vairākas dienas sanāks Rīgā pabūt. Lietas saplānojušās tā.

No mājas Ludzā izgājām drusku, apmēram pāris stundas, ātrāk, nekā nepieciešams no mājas līdz vilcienam aiziet. Toms sagribēja papētīt zvejas vietas pie viena no Ludzas ezeriem. Un to ezeru ap pilsētu tiešām ir daudz!

Bildes no šī izpētes pasākuma. Drusciņ bilžu.

Atkal pasmaidam

Nu patīk mums pavasara paklaiņošana

Nedaudz šī rīta pastaigas

Īsumā. Tie atkal ir linki

Latvija, latvieši

1. Latviešu strēlnieku kaujasdarbība no 1915.gada rudens līdz 1916.gada vasarai.
2. Latvieši: senākā Eiropas tauta, kura "neeksistēja". Klips krievu valodā.
3. Pētījums kā mūsdienīgs latvietis pavada laiku tiešsaistē.

Krievija, arī PSRS

1. Un ko viņš viņā ir atradis? Klips krievu valodā. Runa šoreiz par atpazīstamām Krievijas sievietēm, tām, kuras līdzdarbojās PSRS veidošanā.
2. Bērnunams Nr.7. Visi bērni kā lelles. Klips krievu valodā.

Pasaulē, vienkārši interesanti 

Tāda neliela pavazāšanās

RRRR. Un atkal ielikušās no pēdējās uz  pirmo

Vai mēs esam kādas spēles personāži?

Iespējams, ka rakstu "uz emocijām", kuras zināmā mērā traucē sakoncentrēties un draudzēties ar realitāti. Protams, man pēdējā laikā grūti sevi savākt un rīkoties zināmā mērā pragmatiski, neieslēdzoties kaktā žēli īdot. Bet tas nu tā, par maijvabolēm. Jo situācija/situācijas ir ieintriģējušas.

Virsrakstā minētais - šāda doma man šobrīd "klauvē" diezgan uzstājīgi. Proti, dzīve piespēlējusi situāciju, kurā koncentrētā veidā "Hm, tas taču jau bijis, tikai drusku citādā griezumā". Tobiš - situācija ir viena, bet iespaids, ka tajā savācies tas, ko es un man ļoti zināmi cilvēki jau izdzīvojuši citādās versijās. Šobrīdējā situācijas versija ir viena, bet tajā savākušās situācijas, kuras es un citi izdzīvojuši drusku citādos rakursos. Nu, tāds ir iespaids. Mans subjektīvais esošā vērtējums.

Aizgājām uz netālo upeli

Un atkal ielikušās otrādā kārtībā - no pēdējās uz pirmo. Sistēmai kaut kāda kaprīze uznākusi.

Kārtējais līkums pa Ludzas nomali

Diena ne pārāk saulaina, arī ne pārāk jauks vējš. Tomēr izgājām uz nelielu pastaigu. Uz vietu, kuru biju jau laiciņu noskatījusi braucot garam ar vilcienu. Toms vēl kartē apskatījās un noskaidroja, ka tur pa ceļam esot Gaismas dārzs Ludza. 

Cik nu saprotu, tā vieta Ludzā sākta ierīkot kaut kad pēc 2021.gada pavasara, kad mēs ar Kristapu objektīvu iemeslu dēļ Ludzu pametām uz ilgiem nepilniem pieciem gadiem. Katrā gadījumā redzams bija, ka šis vides objekts, kaut kas līdzīgs vismaz idejiski parkam, ir izstrādes procesā. Tajā sastādītie kociņi ir nu ļoti jauni. Bet nu ideja patika.

Pēc tam apmetam līkumu pa vilciena logu noskatītajā māju pudurītī pie viena nu Ludzas apkaimes ezeriem. Daļa tā pudurīša ēku stipri atgādināja Ludzas pilsētas mazdārziņu kooperatīvu. Noskaidrot kaut kā neuzprasījāmies. Toties ezermalā redzējām laikam lauču kāzu perioda kaislības - acīmredzami divi putnu puikas plūcās par putnu meitenes uzmanību, pie kam tā putnu meitene pa gabaliņu ar interesei vēroja to plūkšanās procesu.

Atpakaļceļā, ejot pa zemes ceļu ar aptuvenu sapratni par galarezultātu, vēl iebridām latvāņu audzē. Milzīgu latvāņu audzē.

Bildes ielikušās no pēdējās uz pirmo. Sistēmas kaprīze.

Pabijām Rēzeknē

"Nopeilējām" autobusu sarakstu no Ludzas uz Rēzekni un atpakaļ. Pamatmotīvs uz turieni aizbraukt - vēlme ieskatīties Latgales kultūrvēstures muzejā, lai saprastu, kas "lācītim vēderā". Savos braucienos ar autobusu no Ludzas uz Rīgu caur Rēzekni pa logu biju pamanījusi šā muzeja esamību, tad nu pierunāju Tomu kopā aizbraukt un apskatīties, kas tad tur top piedāvāts apskatei.

Tad nu izstaigājām to muzeju, kurš ne pārāk tālu no Rēzeknes autoostas un nonācām pie vienota slēdziena par to, ka Ludzas novadpētniecības muzejā tā vēsturiskā ekspozīcija ir bagātāka par spīti tam, ka Ludzas muzejs ir fiziski mazāks par Rēzeknes muzeju. Tiesa, tā apstaiga mums apmēram nepilnu stundu sanāca ar visu to, ka pie viena apskatījām tur uz vietas esošo keramikas istrādājumu izstādi. Atlikušajā laikā līdz autobusam atpakaļ uz Ludzu nedaudz palīkumojām pa pašu Rēzekni.

Neliels līkums šodien

Vakar vakarā Pildā, tik tagad ielieku, jo kompja līdzi nebija uz turieni (bildes bez mana pavadteksta un drusku apjukušā kārtībā)

 

Linku krājums šai dienai

Latvijā, latvieši

1. Anekdotiskās noveles iedibinātājam latviešu literatūrā Jānim Ezeriņam - 135.

Reliģija

1. Paši cietsirdīgākie svētie kristietisma vēsturē. Klips krievu valodā.

Krievija, arī PSRS laiki

1. Kā PSRS laikos "rūpējās" par tiem, kas atgriezās no kara kā fiziskie invalīdi - bez rokām, kājām un tamlīdzīgi. Klips krievu valodā.

Seriāls: Septiņu Karaļvalstu bruņinieks (Рыцарь Семи Королевств/A Knight of the Seven Kingdoms / A Knight of the Seven Kingdoms: The Hedge Knight)

Valsts: ASV

 Sezonas: Piedāvājumā ir 1.sezona (pagaidām nezinu, vai būs vēl). kurā ir 6 sērijas.

Darbība norisinās Vesterosā laikā, kad dzelzs tronī vēl sēdēja Targariani. Notikumi risinās ar jauno Dankanu Garo, kurš tikko apglabājis bruņinieku, kura ieroču nesējs bijis. Puisis pats grib būt bruņinieks ar visu ieroču nesēju. 

Puisis ierodas Ešfordas pilsētā, lai tur piedalītos bruņinieku turnīrā, iegūtu slavu un varētu sākt kalpot kādā no Namiem.

Jau trešās sērijas noslēgums dod negaidītu pavērsienu un atstāj intrigu nākamajām trim sērijām. Toties piektā sērija kaut kāda ne tāda. Bet beigas loģiskas.

Kopumā ir vērts skatīties.

Pēcpusdienas pastaiga ar mazdrusciņ iziešanu ārpus Ludzas

Toms guglemapā bija saskatījis par peldvietu definētu vietu relatīvi netālu no manas dzīvošanas vietas. Ne pie kāda no Ludzas it kā galvenajiem ezeriem (Ja kas, ap Ludzu ir nu loti daudz ezeru un ezeriņu). 

Aizgājām, tālu nebija jāiet. Un - pļukt - vieta, kas lepni definējās kartē kā peldvieta bija tāda nu nekāda. Caur krasta meldriem iztīrīta vieta iebrišanai ezerā ar tās iztīrītās vietas galā esošo nesaprotamo sprunguļu pusapli. Tad vēl pa zemes ceļu pagājām kādu gabaliņu tuvāk apskatīt vienu objektu. Tas objekts pa gabalu izskatījās kā kalns, tuvāk pieejot - milzu valnis tādā kā pusapaļā veidā, pie kam viens gals tā kā norakts. Nu dikti tas veidojums izraisīja asociācijas ar jūrmalas kāpām...

Saulrieta beigu mākoņi stacijā gaidot Toma atbraukšanu (bildes apjukušā kārtībā, bez mana pavadteksta)

 

Vēl kāds drusciņš pasmaidam

Muzeja "Dauderi" tornī un skats no tā (bez maniem komentāriem)

Šodien Rīgā

Atbraucu vakar. Māsu pavadīt uz Nīderlandi.

Pēc tam, jau ap trijiem dienā, bija sarunas tikties pie Mākslas akadēmijas un apstaigāt tur izstādi. Tad nu pa ceļam atkal drusku pabildēju.

Pēc zālēm

Vakar pēc vizītes pie ārsta Rīgā neizpirku savas "dienišķās" zāles, no rīta kaut kā jau Ludzā aizmirsās līdz tuvākai aptiekai aizstaigāt (Ludzā ir vairākas aptiekas, nu nav Ludza dieva aizmirsts kakts). Tad nu pirms 16iem sasparojos, apāvu kājas un gāju uz tuvāko aptieku. Tajā nebija man vajadzīgais zāļu daudzums, esot pārpalikumu jāpiesūta klāt. Noskaidroju, kurā apiekā varētu būt tās zāles tik, cik man vajag, un gāju. Dabūju. Un, par cik aptieka atrodas pretī Ludzas parkam, kas man traucē tādu mazītiņu likumiņu tur iebrist? Un vēl drusku pa ceļam uz mājam pabildēt? Galu galā - saulaina pēcpusdiena.

Tāds kā pavāvulis laikam. Par svara problēmu

Vispirms "Murrr" aizvakar uz svariem uzkāpjot. Redzot patīkamu rādītāju. 

Paskaidroju. Pandēmijas visādu aizliegumu dēļ un pie mazkustīga dzīvesveida tajā laikā Ludzā (pandēmijas pasākumu "astīte" jau attiecināma uz to laiku, kad ar dēlu bijām atgriezušies Rīgā un es praktiski tikko biju ievākusies Vecmīlgrāvja kojās) biju uzkrājusi taukus un svēru 60+ (te vēl iespaidu atstāja idiotiskais potītes ielauzums, pēc kura kāju "iestaigāju" pārāk ilgu laiku). Tie 60+ manam augumam nu dikti par daudz un par grūtu bija. Ja es būtu varbūt nedaudz garāka, tad vēl kā nebūt, bet pie mana "metra ar kepku" - telpā pa priekšu iegāja vēders un tikai pēc mirkļa viss pārējais ķermenis.

Pārdzīvoju, kunkstēju. Stāvot pie skapja un saprotot, ka nu ir iestājusies situācija, kad no visa, kas tur karājas vai plauktos stāv, man der tikai šallīte.... Nācās izdalīt praktiski visu garderobi un pamazām, pa druskai ko jaunu iegādāties tādu, kas ne tikai ap kaklu liekams.

Uz Rīgu un atpakaļ. Kārtējo reizi. Un Epšteina (Epstīna) faili. Un bildes šoreiz nebūs

Šorīt bija obligātais, sen nolemtais gājiens pie ārsta. Nu sanāk man tās plānveida vizītes reizi divos, trijos mēnešos. Esmu pie tā jau pieradusi. Tā nu sanāk ar manu veselību un tās uzturēšanu kaut cik formātā.

Tās vizītes dēļ vakar ar vakara vilcienu aizbraucu uz Rīgu, šodien pusdienas laikā braucu atpakaļ. Padevīgi ziņoju, Rīga ir vietā, tajā viss notiek. Un atkal sajūtās "hm, drusku par daudz cilvēku, it īpaši indusu". 

Mazlietiņ pasmaidam

Nu, jā. Atkal linki. Šoreiz ātri krājas

Latvijā, latvieši

1. Drīzumā klajā nāks Jāņa Kauliņa pētījums par Marsu "Sarkanās planētas dzīvības noslēpums".
2. Elektroniskā vārdnīca var izsekot latviešu personvārdu vēsturei.
3. Kā rakstīja studentes neatkarīgajā Latvijā.

Krievija un viss ar to saistītais

1. Kaščejs Nemirstīgais. Kas viņš bija patiesībā? Klips krievu valodā.
2. Pagaidām nezinu, cik tur patiesības. Ir plānā pārbaudīt pieejamās vietās. Par Staļina ārlaulības dēlu. Klips krievu valodā.
3. Par Krievijas kazakiem. Klips krievu valodā.

Pasaulē, interesanti

Kārtējais izlēciens uz Rīgu un atpakaļ

Vakar aizbraucu uz Rīgu, šodien atgriezos. Pirms kādām apmēram 2,5 stundām, tik tagad te rakstu. Bija arī citas lietas sadarāmas, pirms tiku klāt bloga rakstīšanai.

Vispirms. Kopš "lēkāju" uz Rīgu un atpakaļ uz Ludzu ar vilcienu, esmu pamanījusi vienu nu ļoti kolorītu personu. Bomzeni, kura "apsēdusi" šo vilciena līniju. Ziemā vairākas reizes manīju iekāpjam Ludzā, izkāpjam Krustpilī. Reiz piefiksēju pēc Ogres ejot uz vilciena labierīcībām. Vakar atkal Ludzā redzēju. Vilciena gaidu laikā "sauļojoties" uz perona soliņa. Tāds dīvaini neierasts personāžs šajā maršrutā. Kaut kā ierasts bija bomžus un bomzenes Rīgā reizēm pamanīt. Kaut gan - sieviešu kārtas bomzi tā īsti laikam pirmo reizi redzu. Kaut kas jauns un neierasts. Bet, nu "dāmas" pašas izvēle.

Toms vakar pavisam vakarā bildes atsūtīja

Bildes esot no viņa zvejošanas brīža Audupes krastā pie viena vērojot lauču pavasara rotaļas. Bildes šeit atkal apjukušā kārtībā ielikušās.