trešdiena, 2017. gada 28. jūnijs

Par tautību un valodu

Mazam bērnam piedzimstot nav tautiskās, etniskās piederības. Ir tikai ādas krāsas piederība. Etnisko, tautisko piederību veido viņa vecāki un vide, kurā bērns aug. Noteikt bērna tautību ir vecāku ivēle. Šo manu frāzi ļoti labi raksturo jauktās ģimenes, kurās katrs no vecākiem pieder pie savas tautības, etnosa. Tā ir viņu izvēle, kuru no valodām bērnem mācīt kā paata valodu, kurai no vecāku tautībām bērnu "pierakstīt".
Protams, šādu ģimeņu bērni ir vinnētāji, jo no mazotnes iemācās divas valodas, vēl kādas iemācoties skolā un augstskolā. Šāda pat iespēja no mazotnes saprast un runāt divās valodās padomju laika Latvijā bija tiem bērniem, kuri auga komunālajos dzīvokļos ar daudzvalodīgu iedzīvotāju skaitu (atkarībā no tā, cik ģimenes dzīvoja šādā komunālajā dzīvoklī). 
Baltajai rasei nav tīrasiņu etniskās būtības. Visādu karu un citu negāciju rezultātā ir noticis un joprojām notiek tautību, etnosa sajaukšanās. Neviens nevar droši apgalvot, ka ir tīrasiņu latvietis, krievs, polis vai ungārs. Nepārtrauktās iedzīvotāju migrācijas rezultātā notiek tautu sajaukšanās. Pat valodas kļūst līdzīgākas, jo katra tauta, kas ieplūst kādā reģionā ar tur jau esošu tautu un valodu, asimilējoties neglābjami esošai valodai "uzdāvina"jaunus jēdzienus un vārdus.
Baltā rase ir dažādās, reizēm pat ļoti līdzīgās valodās runājošu tautu, cilvēku sajaukums.Manuprāt, baltās rases piedrīgo pakāpeniska pāreja uz vienotas valodas lietošanu ir tikai laika jautājums un tas, protams, notiks pakāpeniski. Pagaidām dominē angļu un krievu valodas, bet kas zina, kā situācija izmainīsies vēlākos gadod, gadsimtos,

Kopš tiem laikiem, kad intensīvi tika apgūts un zināmā mērā pavrdzināts melnais kontinents Āfrika, var runāt arī par pakāpenisku rasu sajaukšanos. Un, runājot par tautībām, āfrikāņupieplūdums abās Amerikās verdzības laikos ir radījis jautnu tautību - afroamerikāni, kurš runā vai nu angļu valodas amrikāņu dialektā vai arī spāņu vai portugāļu valodu Dienvidamerikas dialektā. jo dzimtā valoda ir aizmirsusies, asimilējusies vietējā vidē.
Un, ja mulati līdz apmēram 20.gadsimta vidum bija Amerikas nianse, tad, kopš Āfrikas kolonijas ie ieguvušas neatkarību, āfrikāņi paši dodas uz Eiropu un pat veido ģimenes, sajaucas ar balto rasi. Tā piepildot Eiropu ar mulatiem, kuri bieži sevi pozicionē kā baltās rases tautību pārstāvjus.
Sajaukšanās ar dzeltenās raes - Āzijas iedzīvotāju - pārstāvjiem arī pakāpeniski sākas un notiek. Un arī tur notiek pozicionēšanās uz vienu vai otru rasi neatkarīgi no ādas krāsas.
Savādāks stāvoklis pagaidām ir ar Amerikas indiāņiem, Austrālikas aborigēniem, Dienvidjūru salu valstu iedzīvotājiem. Tie mazāk jaucas ar citām tautām, rasēm, vairāk cenšas saglabāt savu etnosu, kultūru un tradīcijas.
Tomēr, manuprāt, pakāpeniska rasu sajaukšanās un vienotas raes izveidošanās ir tāds pat laika jautājums, kā vienotas Zemes valodas izveidošanās. Bet tas nu ir garš ceļš un ilgs laika sprīdid.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru