Jau gadiem ilgi nepanesu Centrāltirgus atmosfēru un tur esošos ļaužu pūļus. Gaisā virmo kaut kāda bezcerības sajūta un īgnums. Nezinu, kas to rada - pircēji vai tirgotāji. Bet tā nu tas ir. Iebrienot dziļāk tirgus teritorijā man vienmēr kļūst slikti ar sirdi un gribas no turienes ātrāk aizbēgt.
Tomēr tas netraucē dažas reizes mēnesī tur parādīties, lai iegādātos kontrabandas preci. tā ir krietni lētāka un neteikšu, ka sliktāka par oficiālo, ar PVN un akcīzes nodokli aplikto, preci. Mans maka biezums neatļauj būt godīgai un patriotiskai pircējai. Domāju, ka tāda neesmu vienīgā, savādāk jau kontrabandas preču tirgotāji būtu sen atmetuši savu rūpalu.
Likumdevēji jau nedomā par to, lai vidusmēra cilvēks varētu kaut pieticīgi, bet tomēr iztikt ar par darbu saņemto algu. Algā saņemtā summa ne vienmēr padara cilvēku godīgi pirktspējīgāku un spiež iegādāties ne vienmēr legālu preci. Tā sanāk lētāk.
Tiesa, par tajās retajās reizēs, kad esmu spiesta doties uz centrāltirgu pēc kontrabandas, cenšos pēc iespējas ātrāk nokļūt līdz vajadzīgajai vietai, veikt pirkšanas procedūru un ātrāk pazust no tās vietas. Nu nepatīk man tā tirgus gaisotne.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru