Dzīve Rīgā ir dārga, tas sen jau vairs nav noslēpums. Par to jau runāts daudz un dikti. Arī citās pilsētās veikalu cenas daudz neatšķiras no Rīgas veikalu cenām. Toties dzīvokļu cenas ir zemākas.
Tomēr, par Rīgu runājot. Dodot dažām iedzīvotāu grupām transporta atlaides, pārējiem ir jāmaksā vairāk par braukšanu transportā. Vai nu 2 eiro pie vadītāja pērkot biļeti, vai 1,15 eiro, ja iegādājas e-talonu. Braukšanas mēnešbiļetes arī ir padārgas.
Cilvēkam pat ar 500 eiro ienākumiem kopumā transports ir par dārgu. Jo šī nauda "aiziet" elementāri nepieciešamām lietām - komunālajiem maksājumiem, apģērbam, pārtikai. Un arī tad tiek pētītas cenas un produkcija tiek pirkta lētākā un ar atlaidēm. Divu cilvēku ģimenei vēl kaut kā, bet ja ģimenē ir bērns vai vairāki bērni - arī tie ir papildus izdevumi bērnu elementāro vajadzību nodrošināšanai.
Zinu Rīgā daudzus cilvēkus, kas sabiedriskajā transportā brauc pa "zaķi" vai arī lielus gabalus pilsētā pārvietojas kājām. Daudzi vasaras sezonā pārvietojas ar velosipēdiem.
Pie mūsu algu politikas daudzi meklē darbu dzīvesvietas tuvumā, vai arī cenšas par saprātīgu cenu atrast dzīvesvietu darbavietas tuvumā. lai ietaupītu uz transporta rēķina. Pretējā gadījumā no algas līdz algai neizvilkt.
Pietuvinot cenu politiku Eiropas cenu politikai ir aizmirsts tas, ka Eiropā algas ir citādas, lielākas. Tur pat ar minimālo algu var izdzīvot labāk nekā pie mums, un pat vēl ko iekrāt nebaltai reizei.
ir nenormāli, ka Rīgā jāizdod pie 2 eiro par papīrīti, kuru pēc tam izmet laukā, tajā pat laikā maize un piens ir lētāki. Pie saprātīgas iepirkšanās par diviem eiro var uztaisīt normālas pusdienas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru