1. Palaidu dēlu un vedeklu svētīt jāņus kaut kur uz laukiem, tagad viņu dzīvoklī ganu kaki. Šeit es jūtos labāk, nekā tajā dzīvoklī, kur ziemu nodzīvoju. Vienīgais mīnuss - nav ceriņu krūmu aiz loga. Dzīvoklis ir Rīgā, Mežciema mikrorajona pašā galā, Drusku vairāk piesiets konkrētam transportam, nekā Purvciema dzīvoklis, bet arī pie tā var pierast.
2. Izmisīgi gaidu rindu uz pansionātu Berģos, Rīgā. Satiksmes ziņā tā vieta ir piesieta pie viena konkrēta transporta, bet arī pie tā var pierast. Pagaidām nezinu, vai tur būs pieejams internets un kādā mērā, jo man pašai ir savs klēpjdators. T'apat nezinu, cik brīvs būs mans režims un kā es varēšu bez pavadoņa braukt uz pilsētas centru u.tt. To noskaidrošu, kad laiks nāks tuvāk.
3. Esmu pateicīga radiem, draugirm un paziņam, kuri mani pedējā gada laikā "velk" un visādi citādi palīdz mainīties gan vizuāli, gan morāli, gan ari finansiāli. Jo ar niecīgo invaliditātes pensiju izvilkties ir pagrūti.Tie ir 130,05. Pagaidām esmu iemanījusies izvilkties no pensijas līdz pensijai ar mazām "piešpricēm" no "ārpasaules". Redzēs, kas būs vēlāk.
4. Ļoti gribu, kai man tuvie cilvēki salīgtu mieru un atsāktu komunicēt. Ir šausmīgi grūti būt visam pa vidu un nekādi nespēt ietekmēt situāciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru