Atkal sakrājies runājamais. Pilnīgi iespējams, ka cilātais tagad jau kādā nebūt formā ir apvāvuļots iepriekš. Tā ka, piedodiet, ja kur, iespējams, atkārtošos apskatot ko no nedaudz cita rakursa.
1. Par tā saukto humānismu runājot Kriminālkodeksā un citos tamlīdzīgos dokumentos. Un - par gadījumiem, kad vainīgais ir tiešām vainīgais, nevis "ražošanas kļūdas" vai kāda cita "iemesla" dēļ par vainīgo nosaukts. Un nerunāšu par reiz runāto sakarībā ar dilemmu, kad zaglis, kurš zināmā mērā dzīvojis uz sabiedrības rēķina lietojot sazagto, turpina dzīvot uz sabiedrības rēķina, sēžot cietumā. Man tik tāds utopiskas idejas piesitiens šajā sakarībā: Cietumnieka uzturēšana cietumā maksā kaut kādas konkrētas naudiņas - tipa ēdināšana, visādi komunālie maksājumi, apsardze u.tml. būšanas. Tad kāpēc šo, konkrēto izdevumu summu, kas ik mēnesi tiek tērēta tam cietumniekam, nepiedzīt no kaut viņa vecākiem? Ja reiz tādu tipiņu uzaudzinājuši, uzturējuši zināmā mērā, tad nu lai turpina uzturēt. Paši, nevis kaimiņu Ješka, aizupes Anniņa no saviem nomaksātajiem nodokļiem. Tik tāds idejas piesitiens.
Es te, principā, drusku par citu. Reiz kādos pasenos laikos noķertam zaglim roku cirta nost par zagšanu. Cietsirdīgi? Jā. Bet tajā pašā laikā - pirms zagt, tam cilvēkam tomēr kaut drusku jāpiedomā par to, zagt vai nezagt. Nozagtais mēdz iztērēties, tad jāzog tālāk un vēl, bet nocirsta roka neatjaunojas. (Vienīgi, ja uztaisa protēzi). Perspektīva palikt bez rokas no vārda pavisam zināmā mērā ir sava veida bremze nostāties uz nejaukā ceļa.
Nāves soda iespējamība? Arī sava veida bremze. Bremze, kura tagad zināmā mērā nedarbojas, jo moratorijs nāves sodam. Bet - tīri cilvēcīgi - ja tā moratorija nebūtu, daudzi varbūt aizdomātos par to, vai gatavi mirt par sodu ļaunajos darbos.
Nē, nesaku, ka visi nejaukie darbi tiek atklāti un nejaucenis top sodīts tiesas ceļā. Bet tajā pat laikā - tam nejaucenim mūžs paiet zināmā mērā pār plecu atskatoties un baidoties, ka tik netiek atklāts. Arī sods zināmā mērā.
Un vēl. Cik nu ir krimiķus redzēt sanācis, lasot un klausoties par reāliem noziegumiem, ir radies iespaids, ka tie noziedznieki ļoti, ļoti, ļoti reti ar galvu draudzējas. Nu, apzagi garāmgājēju, tad nu tiešām rūpīgi apskati notikuma vietu, pārliecinies, ka nekādus pierādījumus neesi atstājis. Pie viena - nu nezodz atkal kādam garāmgājējam pēc relatīvi neilga laika, netērē nozagto tajā pat reģionā, kur esi nozadzis. Kāda kaktusa pēc radīt lielāku iespējamību savai atklāšanai? Apzagi dzīvokli, nozogot daudz superdārgu lietu? Tas, ka mēģināsi tās lietas realizēt tajā pat miestā, pilsētā, kurā nozagi - nu, uzrausies samērā ātri. Praktiski tūlītēja aizbraukšana pēc iespējas tālāk no darbības vietas palielina izredzes tik drīz netapt atklātam... Nu, kaut ka tā.
2. Cik nu izdevies lasīt, dzirdēt - visādu bandu rašanās (vismaz attīstītās valstīs) laikam jau nepilnus simt gados nebalstās uz to, ka kādā reģionā izsmeltas strādāšanas iespējas. Tauta parastā kļuvusi laikam saprātīgāka. Var jau būt, ka man vienkārši ir par maz informācijas.
Cik nu ir dzirdēts, redzēts - ekonomiskā migrācija ir izplatīts pasākums. Nav piemērota darba vienā vietā, ieslēdzas "čemodāns ->transports-> vieta, kurā atrasts darbs". Saprātīgi, jo netop kāds nebūt slinkums, kuram kā vīģes lapa piekabināts "darba nav, tāpēc eju nekārtības radīt".
Nu, kaut kā tā. Labojiet, ja kur kļūdos.
3. It kā cīņa pret alkoholismu un smēķēšanu mani zināmā mērā uzjautrina. Vai tad tās šausmu bildītes uz cigarešu paciņām smēķētāju atturēs no smēķēšanas? Un vai sauklis "Alkoholu lietot ir kaitīgi!" atturēs dzērāju no dzeršanas?
Ja tiešām būtu interese un vēlme samazināt alkohola lietošanu un smēķēšanu tautā, tiktu veikti daudz saprātīgāki pasākumi to netikumu ierobežošanai, samazināšanai. Kaut vai samazinot pieejas vietas šiem izstrādājumiem. Piemēram, neatļautu benzīntankos un pārtikas veikalos tos tirgot; šo preču tirdzniecības vietas vispār skaitliski samazināt. Nu, tā iesākumam. Pēc pat varbūt samazināt arī šo preču ražošanu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru