Tā īpatnēji sanāk. Es uzaugu tajā laikā, kad bija daudz padomju fantastikas, reizēm tikai parādījās kāds ārzemju autora darbs, un noteikti tā bija cenzūras radīta izlase. Pusaudžu gados jo īpaši lasīju daudz.un fantastiku. Man tā patika un patīk joprojām. Tomēr Kiru Buličevu kā fantastikas autoru īsti neatceros. var jau būt, ka pa burzmu ko esmu no viņa darbiem lasījusi.
Vairāk atmiņā palicis padomjlaika 80-to gadu seriāls bērniem fantastikas žanrā. Saucās "Viešņa no nākotnes" pēc Kira Buličeva darba motīviem. Par meitenīti Alisi un viņas piedzīvojumiem. Panaiva, bet mīlīga filma. Pat reizēm no stundām bēgu, ja sagadījās, ka kārtējo sēriju rāda tajā laikā, kad man mācības.
Tagad savam priekam un draugiem ko palasīt, esmu sākusi tulkot Kira Buličeva memuārus. Pirmie fragmenti jau publicēti vietnē lffb.midzenis.lv., kurā var apskatīt ne tikai mana tulkojuma kvalitāti, bet arī lasīt šo interesanto biogrāfiju oriģinālvalodā. Atliek tikai izvēlēties valodu, kurā lasīt.
Tulkošanas process aizrauj un patīk. Buličevam ir viegla un drastiska valoda, nav "saviņķelētu" teikumu, pie kuriem ilgi jādomā - kā nu lai to visu uzraksta saprotamā valodā. Viņa paša dzīves gājums - ļoti piesātināts un interesants. Tā pat, kā viņa skatījums uz padomjlaika notikumiem un vēsturi - kā jau cilvēkam, kurš ir uzaudzis, būdams visā tajā "iekšā".
Kā žagata ligzdā vācu sevi un savus draugus. Un anonīmos komentārus dzēsīšu neatkarīgi no komentāra teksta!
"Viešņu no nākotnes" es arī skatījos, lai gan atceros tikai Alises izcilās spējas sportā un valodās un kefīra dzeršanu (tā taču bija šajā filmā?).
AtbildētDzēstTas tiesa, meitenei bija izcilas spējas un valodu zināšanas, kefīrs arī garšoja. bet filmas pamatsižets bija tas, ka meitene no nākotnes kopā ar padomjlaika zēniem un meitenēm ķēra divus zgļus, lai atgūtu domu lasīšanas aparātiņu mielofonu.
AtbildētDzēst