Urmeds un torte

Vakar vakarā bija iespēja noskatīties Hermaņa Paukša lugas Urmeds un torte pārlikumu krievu valodā amatierteātra izpildījumā. Izrāde bija apmēram stundu gara. Drusku vairāk par stundu. Laikam jau izrādes režisori bija nedaudz īsinājuši. Neņemos spriest.
Izrāde notika četrpadsmitā starptautiskā bērnu un jauniešu teātru festivāla Krievu klasika Latvijā ietvaros. Maskavas namā uz Alfrēda Kalniņa un Marijas ielu krustojuma.
Man patika. Mājās "atlidoju" no pozitīvo emociju gūzmas.
No sākuma, skatoties izrādi, bija neizpratne: "wtf, kas tas par sviestu?", bet izrādes gaitā, kā akmens veļoties no kalna, notiekošais pārņēma savā varā un izrādes beigas pienāca ļoti negaidīti un izsauca sajūtu "vai tad tiešām viss?!" Izrāde - bufonāde, kuru paši spēlētāji izgaršoja, ar azartu un aizrautību. Un šīs savas sajūtas spēja nodot zālei un aizraut skatītājus, kuri katru aktierisku veiksmi, frāzi, darbību uzņēma ļoti atsaucīgi.
Ļoti veiksmīga bija centrālo lomu spēlētāju Meitenes un Lāča izvēle. Abi jaunieši visnotaļ talantīgi. Brīvi kustējās, sarunājās un dzīvoja uz skatuves radot tiešām sulīgus tēlus. Arī pārējie aktieri izvēlēti veiksmīgi, lieliski iznesa savas lomas. varbūt vienīgi Ivetas lomas tēlotājai uz beigām nedaudz pietrūka azarta un prasmes. Bet - meitene jauna, viss vēl priekšā. Un potenciāls ir.