Mana ligzda

2011. gada 20. aprīlī LFFB „izbraukumu brigāde” piedalījās pasākumā „Fantastikas pasaulē” Pilsrundāles vidusskolā. Piedalījāmies pasākumā pēc Pilsrundāles bibliotēkas vadītājas uzaicinājuma.
Braucām trijatā – es, Vita Sudmale un Guntis Veiskats. Bija cerēts, ka Kristaps Resnais mums pievienosies, bet puisim nācās strādāt tajā dienā un viņš savā vietā „deleģēja laptopu”. Precīzāk – izsniedza prezentācijas nolūkiem.
Braucām ar dalītām jūtām. Gatavojušies gan bijām, bet atmiņā vēl pieredze Strazdumuižā, kā arī tas, ka mēs, „dāmas ar laptopu”, braucām ar autobusu, bet Guntis – „stopoja”. Galā viņš nonāca ātrāk, nekā mēs ar visu autobusu.
Jāatzīmē lieliskā satiksme ar pilsētu Bausku un Pilsrundāli. Mums Bauskā vajadzēja pārsēsties no viena autobusa uz otru, lai nokļūtu galamērķī. Autobusu saraksti šajā vietā lieliski saskaņoti. Vienalga, kurā virzienā braucām – starp viena autobusa pienākšanu un nākošā atiešanu ir 20 minūtes, kas ir pietiekami optimāls laiks, lai paspētu gan biļeti nopirkt, gan apmeklēt labierīcības, gan pīpētājiem mierīgi uzvilkt dūmu.... Un autobusi kursē ļoti bieži un vispār – satiksme ir dzīva un ērta.
Pilsrundālē mūs sagaidīja ļoti sirsnīgi. Kas palīdzēja kaut daļēji atbrīvoties no „Lampu drudža”.
Pasākumā pašā bez mums vēl uzstājās pati bibliotekāre, kuras lieliskais referāts jau ir izlasāms šeit, midzenī, paši bērni ar savu sagatavoto programmiņu, jaunā rakstniece, romāna „Kaķu meitene” autore Ilze Liliāna Muižzemniece.
Ilze ir tiešām jauna rakstniece. Padsmitgadīga skolniece, kuras pirmā grāmatiņa – garstāsts „Mazais eņģelītis” (ceru, ka neesmu kļūdījusies ar nosaukumu) – iznāca tad, kad meitenei bija kādi 8 gadi. „Kaķu meitene” ir viņas otrais romāns, kura turpinājums jau ir redakcijā un gaida iespiešanu.
Skolas bērnu uzstāšanās bija ļoti interesanta un lieliska. Viņi pa klašu grupām (5 – 9 klase) bija sagatavojuši savu redzējumu tam, kādai vajadzētu grāmatai, kuru viņi gribētu lasīt. Ļoti interesants viedoklis un atraktīva viedokļa paušana.
Mūsu pašu uzstāšanās – drusku ievilkās, jo (un kas ir būtiski, plānojot uzstāšanās laku un visu pārējo) mēs tomēr mājās nebijām „ģenerālmēģinājuši”. Bet nu pateicām un pastāstījām visu, ko bijām ieplānojuši. Par biedrību, par kabineta, brīvdabas un galda spēlēm, par lffb midzeni.
Paākuma kopvērtējums? 10+. Mūsu pašu uzstāšanās 7. Ir viela pārdomām un ir materiāls, ar ko strādāt, lai nākošā reize būtu vēl labāka.
Tomēr – šī nu bija tā reize, kad braucām mājās ar gandarījuma sajūtu, labu garastāvokli un nākotnes plāniem.
Jāsaka lielumlielais paldies Pilsrundāles bibliotēkas vadītājai Aelitai Ramanei par uzaicinājumu, sirsnīgo un silto sagaidīšanu. Viennozīmīgi – lielumlielais paldies viņai par viņas aktivitātei un visu pārējo. Bez viņas uzaicinājuma mēs laikam ilgi vēl nesasparotos kur doties par sevi pastāstīt.
Vēl viens pozitīvs, stimulējošs faktors – kad nu vakarā, jau mājās, caurskatīju pastu, mani sagaidīja „Paldies” no Pilsrundāles. Ja viņiem patika – tātad ir labs sākums turpmākai attīstībai