Gribētu pafilozofēt par pārspīlēto feminismu, kas ap mums gaiso pēc noklusējuma. Vismaz mūsu reģionā.
Visā pasaulē sievietes algotu darbu ļoti bieži apvieno ar mājas rūpēm - bērnu audzināšanu, ēst gatavošanu, dažādiem ikdienas darbiem mājās. Kur vēl vīrieša "aptekāšana" un pabarošana. Pie kam no algotā darba pārnāk ne mazāk nogurušas par vīrieti un pa ceļam uz mājām caurskrējušas n-10 veikalus, lai sapirktu dažādas nepieciešamas lietas.
Tikai mūsu postpadomju zonā strādājošo sieviešu īpatsvars ir lielāks par mājsaimnieču īpatsvaru pasaulē. Tikai mūsu postpadomju vīrieši aizmirsuši, ka ikdienas darbs mājās arī ir darbs. Smags darbs, kuru ļoti bieži nenovērtē un izliekas nemanām. Jā, veiksmīgas un čaklas sievietes tiek pamanītas sabiedriskajā darbā un dzīvē. Bet mājās? Mūsu reģiona vīrietim liekas norma, ka sieviete noskrējusies un aizkrauta visādiem darbiem, kamēr pats sēž ar aluskausu draugu kompānijā.
Vēl joprojām pie mums uz mājsaimniecēm skatās kā uz dīvainītēm. Aizmirstot to pozitīvo efektum ko dod sieviete, kas visu laiku ir mājās - bērni uzraudzīti, apkopti, pabaroti. Ēdienreizes regulāri laaikā, māja kārtībā. Sieviete izskatās lieliski, jo nav noskrējusies līdz pagurumam - ir laiks darāmo padarīt, ar draudzeni patērzēt, uz salonu aiziet -sevi kārtībā savest. Lai vīram un bērniem prieks. Un ir atradies laiks kādu grāmatu palasīt vai kā citādi sevi izglītot.
Esmu dzirdējusi, ka austrumu sievietes algotā darbā dodas tikai ekstrā nepieciešamības spiestas - ir tik talantīga savā jomā, ka mājās šis talants vienkārši pazustu; ar vīru kaut kas ekstremāli nav kārtībā (slaists vai kas nu tamlīdzīgi) u,tml,objektīvi. Tomēr pa lielo sievietes pēc kāzām pamet darbu un sāk nodarboties tikai un vienīgi ar mājsaimniecību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru