Nesen torentos novilku un vēlreiz noskatījos filmu Endra spēle, kas ir tāda paša nosaukuma grāmatas ekranizācija. Vēlējos saprast, kas īsti man savulaik filmā nepatika. Savu atsauksmi par filmu savulaik esmu rakstījusi šeit. Par pašu grāmatu - rakstīju šeit.
Iespaids nemainīgs - nepatika. Protams, aktieru - gan bērnu, gan pieaugušo - darbs lielisks. Es varoņiem ticēju. Bet filmai kopumā neticēju.
Kāpēc?
Vājš scenārijs, kuru "izvilka" aktieru darbs.
Grāmata ir vairāku gadu retrospekcija Endera dzīvē sākot no sešu gadu vecuma un beidzas, kad viņam ir aptuveni vienpadsmit. Filmā viņš jau uzreiz ir aptuveni vienpadsmit gadus vecs un viņa izaugsme gadu gaitā nepārliecina. Jo - notikumi filmā risinās ne jau gadu retrospekcijā, bet ļoti tuvu viens otram. Tas neraisa vēlmi ticēt tiem notikumiem, kas risinās; viņu iespaidam uz augošu bērnu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru